Premjers: ES budžeta sarunās maksimumu nav izdevies panākt, bet ieguvumi ir 0
Latvijai nav izdevies realizēt savas maksimālās intereses, Eiropas Savienības (ES) samitā lemjot par daudzgadu budžetu, taču ir iegūts daudz, šādu viedokli šodien pēc divu dienu samita noslēgšanās žurnālistiem pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
“Vienmēr var vēlēties vairāk. Skaidrs, ka mēs neesam sasnieguši tos maksimālos mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši. Jāatzīst, ka neviena no valstīm nav sasniegusi savus maksimālos mērķus un visām ir nācies iet uz kompromisiem. Mums bija arī jāizvērtē, kāda ir alternatīva pie ikgadējiem budžetiem,” sacīja premjers.
Politiķis skaidroja, ka sarunu fons bijis smags, jo ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un neto maksātāji visu laiku skaidri norādījuši – ja vienošanās netiek panākta un tiek uzlikts veto, sarunas tiek pārtrauktas un darbs tiek turpināts ar ikgadējo budžetu.
“Ikgadējais budžets nozīmē lauksaimniecības tiešmaksājumus pašreizējā līmenī, tātad vairāk nekā divreiz zemāk, nekā mēs tos varam sasniegt šajā piedāvājumā. Tas nozīmē arī ikgadējo kohēzijas finansējumu ar nopietnām finansējuma apguves grūtībām,” skaidroja premjers, piebilstot, ka neto maksātājus šis scenārijs neskartu.
Taujāts, vai viņš tomēr bija gatavs izmantot veto iespēju, Dombrovskis sacīja: “Mēs faktiski bijām trīs pēdējās valstis, kas tās sarunas turēja kopā ar Maltu un Bulgāriju. Bet es uzskatu, ka šajā gadījumā tiešām bija svarīgi panākt šo vienošanos.”
Premjers skaidroja, ka sarunas bijušas tik garas, jo bijis liels spiediens samazināt budžeta izdevumus, pastāvēja domstarpības neto maksātāju starpā par tā dēvētajām budžeta kompensācijām, kā arī bija nopietni iebildumi no neto saņēmējvalstīm, tādēļ nācās vēlreiz pārskatīt budžeta piedāvājumu, ieskaitot 67 miljonus eiro, kas parādījās pēdējā sarunu raundā.
“Budžeta veidošana tiešām ir ļoti sarežģīta, jo tas tiešām notiek reālas budžeta samazināšanas kontekstā. Jāsabalansē 28 valstu intereses, tas nebūt nav viegli, un visām valstīm nācās iet uz kopīgiem risinājumiem,” skaidroja premjers, kurš, neskatoties uz divu dienu intensīvu darbu un miega trūkumu, uz žurnālistu jautājumiem atbildēja bez redzamām noguruma pazīmēm.
Vērtējot gaidāmās sarunas par daudzgadu budžetu ar Eiropas Parlamentu (EP), Dombrovskis pieļāva korekcijas un prognozēja, ka sarunas nebūs vieglas. “Es ceru, ka gala rezultātā izdosies panākt arī vienošanos ar EP.”
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.
Latvijas prioritātēs – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
