Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Premjers nepiekāpjas VARAM redzējumam par vietējiem referendumiem

Foto - LETAFoto - LETA

Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) otrdien nepiekāpās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) redzējumam par to, cik daudz parakstu nepieciešams vietējā referenduma ierosināšanai.

Tādējādi priekšlikums noteikt atšķirīgu vēlētāju skaitu atkarībā no pašvaldībā kopumā reģistrētajiem balsstiesīgajiem nav guvis valdības atbalstu.

Šis likums ir jauns, un pašlaik notiek diskusijas, kādu vietējā referenduma kārtību noteikt. Diskusijas par šo likumprojektu pirms tā nodošanas darbam Saeimā turpināsies arī 15.janvāra sēdē.

Jau iepriekš valdības komiteja pauda neizpratni par VARAM vēlmi noteikt atšķirīgu vēlētāju skaitu vietējā referenduma ierosināšanai un norādīja, ka slieksnim visās pašvaldībās būtu jābūt vienādam – 15% no kopējā balsstiesīgo skaita pašvaldībā.

Taču VARAM šo skaitu gribēja diferencēt. VARAM pamatoja, ka būtiski ir noteikt tādu skaitu, lai likums reāli darbotos un iedzīvotājiem patiešām būtu iespējas izmantot tajā dotās iespējas.

Otrdien balsojumā par šo priekšlikumu premjeram piederēja izšķirošā balss, kurš to neatbalstīja, novēroja aģentūra BNS.

VARAM pārstāvji uzsvēra, ka arī ārvalstīs tiek īstenota līdzīga prakse, ka valstīs ar vienlīdz lielām pašvaldībām ir noteikts vienots parakstu slieksnis referendumu rosināšanai, savukārt valstīs, kur pašvaldības ir dažādu lielumu, arī slieksnis referenduma ierosināšanai ir diferencēts.

Šoreiz VARAM bija ierosinājusi noteikt, ka pašvaldības referendumus var ierosināt: dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita; pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000 ne mazāk kā 15 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita; pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu no 10 001 līdz 50 000 ne mazāk kā 10 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita; pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu virs 50 000 ne mazāk kā 7 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Savukārt par domes atlaišanas ierosināšanu būtu nepieciešami ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendums varēs notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomām funkcijām; publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli; domes atlaišanu.

VARAM tomēr mēģinās panākt Edmunda Sprūdža (Reformu partija) iecerēto diferencēto parakstu slieksni dažādās pašvaldībās, kad ar likumprojektu strādās Saeima, aģentūrai BNS apliecināja Sprūdža preses sekretāre Maija Pētermane.

Debašu laikā ministriem netapa skaidrs mehānisms, kā kontrolēt, lai referendumus nevarētu ierosināt par pašvaldībām finansiāli neizpildāmiem jautājumiem.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādīja, ka pašlaik VARAM piedāvātais pašvaldību referendumu regulējums var rosināt pašvaldībai finansiāli neīstenojamu lietu izvirzīšanu lemšanai referendumā un nebūtu pieļaujams rīkot referendumus, piemēram, par būvprojektiem.

Tāpat VARAM vēl būs jādefinē skaidrs mehānisms, kādā tiek vērtēta referenduma jautājuma finansiālā ietekme, un, ja tā ir būtiski negatīva, referendums netiek izsludināts.

VARAM jāprecizē šis mehānisms un papildus jāsaskaņo ar ministrijām un LPS. Par šo likumprojekta daļu ministri valdībā pirms virzīšanas uz Saeimu plāno runāt vēlreiz nākamās nedēļas, 15.janvāra, sēdē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+