Valsts prezidents Andris Bērziņš pats nav devis nekādu īpašu apzīmējumu savām iekšpolitiskajām darbībām pēdējā mēneša laikā, bet pēc būtības to varētu dēvēt par “samierināšanas mēģinājumu”. Turklāt rodas iespaids, ka prezidenta komanda ir palikusi ļoti apmierināta ar rezultātu. 


Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Ārēji tiešām viss it kā ir jauki un progresīvi. Maija sākumā A. Bērziņš izplatīja aicinājumu “visiem Latvijas kara veterāniem pulcēties vienotā piemiņas pasākumā un kopīgi pieminēt visus nacisma un komunisma upurus Otrajā pasaules karā”, norādot, ka “Rīgas Brāļu kapi, kur atdusas dažādās frontēs un dažādos karos kritušie karavīri, ir vienlīdz simboliska vieta kopīgai piemiņai, kas mūs vienotu, nevis turpinātu šķelt divās karojošās pusēs”. Šāds pasākums notika, un klāt bija gan uzaicinātie veterāni, gan augstākās valsts amatpersonas, gan dažādu valstu diplomāti. Pasākumu demonstratīvi ignorēja Krievijas vēstnieks, uz ko mūsu elite pievēra acis (izņemot aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš šo faktu īpaši uzsvēra interneta sociālajos tīklos).

Vēl Valsts prezidents izplatīja īpašu “vēstījumu Otrā pasaules kara beigu gadadienā”, kas tika publicēts krievvalodīgajā presē un pat citēts 9. maija pasākumā Pārdaugavā. Bet jau vēlāk samierināšanas politikas ietvaros sekoja tikšanās ar veterāniem Kara muzejā un Bērziņa kunga intervija avīzei “Čas”, kur viņš centīgi skaidroja savus nodomus.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Vai tiešām prezidenta aicinājumi tikuši sadzirdēti? Diemžēl jāapbēdina valsts galva – viņš labākajā gadījumā ir pieklājīgi uzklausīts, taču līdz sapratnei vēl tālu kā līdz Mēnesim.

Tajā pašā avīzē “Čas”, kuras vadība vēl nesen smaidīgi pozēja kopīgā bildē ar A. Bērziņu, tagad publicēts Valsts prezidenta “samierināšanas” politikas atmaskojums. Autors Viktors Matjušenoks pat nodēvējis to par izgāšanos.

“Aicinājums noliekt galvas SS varoņu priekšā bija [Valsts prezidenta] personīgās kapitulācijas akts. Visas turpmākās darbības, piemēram, maija mētāšanās starp pretējo pušu veterāniem izskatījās vien pēc neveikla mēģinājuma saglabāt kaut kādu neitralitāti…”

Ja nu Bērziņa kungs nolēmis turpināt samierināšanas politiku, tad atliek vien viņam novēlēt pacietību. Daudz pacietības…