Latvijā
Izglītība

Profesoru algas – noslēpums? 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto LETA

Nākamā gada valsts budžetā augstskolām plānots piešķirt papildu piecus miljonus eiro, lai tās varētu paaugstināt algas mācībspēkiem. Taču kāds tad šobrīd ir augstskolu profesoru un citu pedagogu atalgojums un pēc kādiem principiem to aprēķina, nemaz nav tik viegli noskaidrot.

Konkrētus skaitļus par mācībspēku atalgojuma apmēriem no aptaujātajām augstskolām sniedza tikai divas: Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tikmēr citas konkrētu informāciju nesniedza. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jūlija Jurāne kā argumentu informācijas nesniegšanai minēja to, ka RTA pasniedzēji ar algām esot pilnībā apmierināti. Tas gan rada jautājumu: kāpēc tad valdībai vajadzēja meklēt papildu miljonus mācībspēku algu finansēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura gādājusi par to, lai valsts budžetā netiktu aizmirsts par mācībspēku algām, kā izrādās, arī neapkopo informāciju par to, cik tad augstskolu profesori un viņu kolēģi pelna.

 

Baidās no konkurentiem

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati par dažādu profesiju pārstāvju atalgojumu liecina, ka, piemēram, aprīlī augstskolu pasniedzēji atkarībā no ieņemamā amata pelnījuši, sākot no 7,52 līdz 21,18 eiro stundā (skat. tabulu). Salīdzinājumam – skolu pedagogi pelnījuši mazāk: dažkārt viņu algas atpalika par trešdaļu, bet dažkārt stundas likme pat bijusi trīsreiz mazāka nekā kolēģim augstākās izglītības iestādē. Jāpiebilst, ka valdības pieņemtie Pedagogu darba samaksas noteikumi dažādu veidu pedagogiem paredz arī atšķirīgas darba slodzes. Skolotājam, lai viņa slodze atbilstu darba algas likmei, jānostrādā 1320 stundas, bet mācībspēkam augstskolā – 600 līdz 1000 stundas gadā.

Šie noteikumi arī nosaka, kā triju gadu laikā jāpieaug augstskolu amatpersonu un mācībspēku algām. Pagājušā gada 1. septembrī lektora alga nedrīkstēja būt mazāka par 601,87 eiro par likmi. Savukārt 2018. gada 1. septembrī lektoriem būs jāpelna vismaz 785 eiro. Lai panāktu šādu algu pieaugumu, bija nepieciešams minētais papildfinansējums. Interesanti gan, ka raksta tapšanas laikā neviena no aptaujātajām augstskolām neatzina, ka viņu mācībspēki pelna zemākās pieļaujamās algas. Noslēpumainību par algām augstskolas citstarp pamatoja ar to, ka nevēlas, lai konkurenti – citas augstskolas – uzzinātu mācībspēku atalgojumu, jo tad tās varētu šos darbiniekus pārvilināt. Te gan jāuzsver, ka aptaujātas tika tikai valsts augstskolas, tātad tās, kas saņem valsts budžeta finansējumu.

 

RSU algas – līdz pat 2000 eiro mēnesī

Augstskolās gan skaidroja, ka atalgojums atkarīgs no dažādiem faktoriem. Katrā augstskolā ieviesta sava kārtība pasniedzēju algošanai.

Tā RTU Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka stāsta, ka RTU atalgojuma sistēmu nosaka vienotā darba samaksas kārtība. Darbinieku darba samaksu aprēķina, reizinot darba algas zemāko mēnešalgas likmi ar atbilstošu koeficientu. To nosaka, izvērtējot darbinieka kvalifikāciju, darba pieredzi, darba rezultātus, kā arī citus faktorus. Piemēram, zinātniskā personāla darbība tiek vērtēta, ņemot vērā piesaistīto finansējumu un darbību projektos, publikāciju skaitu un kvalitāti, sadarbību ar nozari, starptautisko sadarbību, doktorantu sagatavošanu u. c. Pedagoģiskā personāla darbu vērtē, ņemot vērā īstenoto studiju priekšmetu apjomu un attiecīgā pasniedzēja lomu to īstenošanā, pedagoga vadīto noslēguma darbu aizstāvēšanas efektivitāti un kvalitāti, mācību metodisko materiālu izstrādi, iesaisti studiju programmu un studiju priekšmetu pilnveidē, kā arī starptautiskajā sadarbībā, atsauk­smes no studentiem un studiju programmas vadītāja vērtējumu par attiecīgā mācībspēka darbu. Zemākā mēnešalgas likme pirms reizināšanas ar koeficientu profesoram ir 1293,53 eiro, asociētajam profesoram – 1035,35 eiro, docentam – 828,47 eiro, lektoram – 662,91 eiro, bet asistentam – 528,95 eiro. Par papildu darba veikšanu iespējams saņemt piemaksas.

RSU tik plašu informāciju par algu apmēru nesniedza, vien norādīja, ka docētāju atalgojums ir tieši atkarīgs no ieņemamā amata, docētāja kvalifikācijas (piemēram, zinātniskā grāda) un darba sarežģītības. Atalgojums var sasniegt pat 2085 eiro mēnesī. Pēdējo piecu gadu laikā RSU algas pārskatītas vairākas reizes, un salīdzinājumā ar 2012. gadu tās vidēji pieaugušas vairāk nekā par 25 procentiem, dažām amatu kategorijām pieaugums bijis pat 30 procenti, stāsta RSU pārstāvis Edijs Šauers. “Analizējot situāciju darba tirgū, esam secinājuši, ka kopumā RSU docētāju algas ir augstākas nekā vidējais atalgojums Latvijā, to skaitā, augstākās izglītības jomā. Varam pat konkurēt ar Austrumeiropas augstskolu darba samaksu, kas RSU ir lielāka nekā citviet,” pauž E. Šauers.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Personālvadības departamenta direktore Jana Grīniņa atteicās nosaukt konkrētas summas, ko pelna mācībspēki. Taču atklāja, ka bonusu vai piemaksu sistēma LU pagaidām attiecas tikai uz tiem pedagogiem, kuri līdztekus studentu skološanai darbojas arī zinātnē. Tieši oktobrī LU sācis darboties jauns algu aprēķināšanas nolikums. Tas arī nosaka, ka pasniedzējiem tiek apmaksāts ne tikai tiešais darbs ar studentiem, bet arī, piemēram, studentu darbu labošana. Pasniedzējiem būs iespēja pelnīt vairāk, ja viņi rakstīšot zinātniskos rakstus, audzināšot jauno zinātnieku paaudzi.

Dzirdēts, ka augstskolās pasniedzēju algas varot atšķirties atkarībā no tā, kādā fakultātē mācībspēks strādā, vai māca maksas studentus vai ārvalstniekus. Tāpat alga esot atkarīga no studentu skaita auditorijā. J. Grīniņa uzsver, ka visās LU fakultātēs algas maksā pēc vienotiem principiem, taču katrā fakultātē dekāni aprēķina darbinieku algas, tāpēc kādas atšķirības var būt. “Protams, ka, samazinoties studentu skaitam, samazinās naudas daudzums, ko varam tērēt algās. Tāpēc, arī no atalgojuma viedokļa raugoties, ir ļoti svarīgi, lai pasniedzēji nodarbotos arī ar zinātni,” skaidro LU pārstāve. E. Šauers uzsver, ka RSU algu izmaksā ir svarīgs iekšējā taisnīguma princips, tāpēc darbinieki līdzvērtīgos amatos saņemot līdzīgu pamatalgu. RTU vienotā darba samaksa ieviesta kopš 2014. gada, un kopš tā laika algas fakultātēs izlīdzinās. Patlaban par vienādu darba apjomu vidējais atalgojums pedagogu amatiem RTU fakultātēs esot līdzīgs. Tomēr, ja būtiski samazinās studentu skaits, tiekot pārskatīta arī pasniedzēja darba samaksa.

 

Bažas par vetu izglītības kvalitāti

Jauni principi no šā mācību gada ieviesti arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Kamēr citās augstskolās pārmaiņas atalgojumā tiek uztvertas vismaz ārēji mierīgi, LLU nu jau vairākus mēnešus turpinās cīņa starp LLU Veterinārmedicīnas fakultāti, kuras mācībspēki iebilst pret piedāvāto atalgojuma aprēķināšanu sistēmu. Kaut arī valdības noteikumi par pedagogu darba samaksu paredz, ka augstskolu mācībspēku slodze nosakāma ne lielāka par 1000 stundām gadā, LLU bija pamanījusies noteikt, ka pasniedzējiem jāstrādā 1600 stundas gadā, norādot, ka tas atbilst tai darba slodzei, kas ir Darba likumā. Jāsaka gan, ka pasniedzējam, lai viņš būtu zinošs, jāseko līdzi jaunākajiem zinātnes atklājumiem, jāstrādā zinātnē vai kā Veterinārmedicīnas fakultātes gadījumā – jāpraktizē kā veterinār­ārstam, tāpēc 1600 stundas nostrādāt tieši pasniedzēja darbā neesot iespējams. Pēc IZM iejaukšanās LLU pasniedzēju slodze tomēr noteikta līdz 1000 stundām. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis gan norāda: arī pēc šīs piekāpšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo sistēmu topošo veterināru audzinātājiem par to pašu algu jāstrādā vairāk. Dažam pat alga samazinājusies. Tā kā pasniedzējiem jāstrādā vairāk, arī studentiem nu ir vairāk nodarbību, mazāk laika pastāvīgam darbam. Ipriekš, lai saņemtu vienu kredītpunktu, studentiem bija 20 stundas nodarbību un 20 stundas patstāvīgā darba, tagad šī proporcija ir 24 pret 16. Vecākajam kursam jāmācās arī sestdienās. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc studenti līdz ar pasniedzējiem tik ļoti iebilst pret jauno apmaksas sistēmu. Visbiežāk publiski minētais arguments gan ir bažas, ka jaunās sistēmas dēļ kritīsies veterinārmedicīnas izglītības kvalitāte. Toties LLU pārraugošās Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Straujupe saka: šobrīd bažu par kvalitātes krišanos nav, tomēr “esot risināmi jautājumi”.

LLU rektore Irina Pilvere apgalvo, ka veterinārmedicīnas pasniedzēji gribot strādāt mazāk nekā kolēģi citās fakultātēs. Uz to I. Dūrītis atbild: kurš gan darbs nav padarīts? Piemēram, Veterinārmedicīnas fakultāte ir vienīgā, kurai izdevies piesaistīt tik daudz ārvalstu studentu.

 

Pelna_12

LA.lv