Foto – Fotolia

Pseidoziņu problēma jārisina visas ES līmenī, uzskata KM 0

Kamēr Zviedrijas valdība brīdinājusi, ka ar likumu varētu vērsties pret sociālo tīklu “Facebook”, ja tas labprātīgi nesāks cīņu pret safabricētu ziņu un naidīgu komentāru izplatīšanos sociālajā tīklā, par mediju politiku Latvijā atbildīgā Kultūras ministrija (KM) norāda, ka jautājums risināms visas Eiropas Savienības (ES) līmenī. Par to svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Primārais mērķis esot panākt, lai tajos izplatīto saturu stingrāk kontrolētu paši sociālie mediji, nevis valstu valdības.

“Eiropas līmenī notiek ļoti stingras diskusijas. Ne tikai Zviedrijas valdība, arī Vācijas valdība ir izvirzījusi savas pretenzijas šiem lielajiem multinacionālajiem koncerniem. Ja šāda veida atbildības uzņemšanās nenotiks, tad ir izskanējuši no daudziem politiķiem draudi par to, ka būs politiska rīcība, kas nozīmētu arī attiecīgu regulējumu, politiski noteiktu regulējumu šāda veida uzņēmumu darbībai mediju vidē,” raidījumam teica KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr Latvijā strādājošā interneta portāla “vip-klubs.lv” īpašnieku Raivi Raspopovu īpaši nesatrauc, ka portālā atrodamas ziņas, kas ir izdomājumi un neatbilst patiesībai. Viņam galvenais ir tas, lai cilvēki uz šokējošajiem virsrakstiem klikšķinātu.

“Par saturu es pat īsti neaizdomājos, es skatos statistiku,” atzīst Raspopovs.

Vairākos rakstos Latvijas iedzīvotāji kaunināti par to, ka pārāk kūtri parakstās par Saeimas atlaišanu. Raspopovs stāsta, ka viņa portāls un citas līdzīgas mājaslapas tik daudz raksta par Saeimas atlaišanu, jo bija garantēts, ka ar šīm ziņām būs daudz lasītāju, kuri ar tām dalīsies tālāk sociālajos tīklos.

“Varēja redzēt, ka pilnībā visas lapas, kurām nebija slinkums, lika par Saeimas atlaišanu rakstus,” saka Raspopovs. Taču viņš pats neesot parakstījies par Saeimas atlaišanu: “Es neesmu parakstījies, nē, man tas ikdienā vispār neko neizmaina.”

Portāla progress esot labs, mēnesī uz tajā izvietotajām ziņām cilvēki uzklikšķina aptuveni 200 000 reižu, apgalvo Raspopovs. Satura veidotājiem izdevies saprast, apmēram kāda veida ziņas cilvēkus visvairāk interesē. Tādas arī tiek rakstītas, daudz neprātojot, vai tā ir patiesība.

Nedaudz izdodas nopelnīt no reklāmu izvietošanas portālā, bet galvenais bonuss esot bartera vienošanās ar portāla reklāmdevējiem.

“Daudzas izmaksas aiziet visādās tādās lietās, pieņemsim, frizieris, spa procedūras, un, izmantojot šo mājaslapu, es varu reklamēt šos uzņēmumus un bartera veidā sadarboties. Man matus griež pa velti,” stāstīja Raspopovs.

Reklāma
Reklāma

Shēma ir vienkārša – tiek izveidota mājaslapa, kas atgādina īstu ziņu portālu, sarakstīti dažādi pseidojaunumi ar skaļiem virsrakstiem un saturs tiek izvietots sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook”. Tur jau viltus ziņas sāk dzīvot pašas savu dzīvi. Vienmēr atrodas lasītāji, kuri ar pseidoziņām dalās tālāk, un, uzklikšķinot uz “Facebook” redzamo virsrakstus, lasītājs jau nonāk pseidoziņu portālā.

Blogeris Jānis Polis ir viens no iedzīvotājiem, kurš pamanījis, ka pēdējā laikā sociālajos tīklos aktivizējušies daudzi portāli, kas izplata vai nu nepatiesu, vai arī sagrozītu informāciju. Polis sāka pētīt, kas stāv aiz populārākā no šiem portāliem – “nozagts.com”, kā arī tā analoga krievu valodā “ukradeno.com”. Šajos nesen vēl anonīmajos portālos gan nav atrodama nepatiesa informācija, bet no citiem medijiem paņemtas ziņas, kas pasniegtas sensacionālā veidā.

Polis atklājis, ka portālu reģistrējis bijušais krievu skolu aktīvists Ivars Staļnojs. Tas izraisīja minējumus, ka portāls, kas milzu auditoriju ieguvis, savā paspārnē pārņemot populāro joku lapu “Tomajoki”, varētu būt saistīts ar Krievijas finansējumu.

Vairāk nekā mēnesi portāls “nozagts.com” darbojās pilnīgi anonīmi. Pēc tam, kad mājaslapai uzmanību sāka pievērst Polis un žurnālisti, tā veidotāji šonedēļ atklāja gan redakcijas kontaktus, gan portāla veidotāja vārdus. Arī portāla saturs šonedēļ ir manāmi mainījies – tas kļuvis balansētāks un mērenāks. Par sevi paziņoja arī īpašnieks – bijušais “TV5” direktors Mihails Šeitelmans. Viņš intervijā “LNT Ziņu TOP 10” norāda, ka vienīgais portāla mērķis ir peļņas gūšana.

“Jā, tur tiešām ir emocijas, tā tiešām ir dzeltenā prese. Mēs sevi nesalīdzinām ar “Dienu” vai LNT, jo jūs esat nopietnie mediji, mēs esam dzeltenā prese,” teica Šeitelmans, kurš apgalvo – aiz portāla nestāvot Krievijas roka.

“Mana biogrāfija ir zināma. Tas, ka es ļoti daudzus gadus biju Borisa Berezovska cilvēks. Tā kā Krievijā mani, ja paveicas, ielaiž tikai apciemot radiniekus. Tās ir visas manas attiecības ar Krieviju. Tur man nekāds finansējums nespīd, iespēju nav. Es savu politisko pārliecību neiejaucu. Pārliecība gan man ir, un tā ir rietumnieciska, jo es esmu rietumniecisks,” apgalvo Šeitelmans.

Krievijas propagandas pētnieks no Austrumeiropas politikas pētījumu centra Māris Cepurītis atzīst – anonīmus viltus ziņu vai puspatiesību portālus var izmantot ne tikai peļņas gūšanai. Tie var kalpot arī kā ierocis informācijas karā. “Ir jāsaprot, ka tas laikmets, kad mēs varam ticēt visam, kas ir rakstīts dažādos portālos, kas varbūt izskatās kā mediji, tas ir beidzies,” norāda Cepurītis.

Pseidoziņu lapu patieso īpašnieku mērķi var būt dažādi – ietekmēt vēlēšanu rezultātu, radīt priekšstatu par Latviju kā neizdevušos valsti un tamlīdzīgi. Tāpēc pret nepazīstamos resursos atrastu informāciju jāattiecas ar veselīgu skepsi.

Tikmēr Raspopovs sava portāla ziņu saturā neko mainīt negrasās. Viņš vietnē izlasāmo salīdzina ar mākslas filmu, komēdiju, kur redzamo taču arī cilvēki neuztver nopietni. “Lielus sarkanus uzrakstus vajadzēs izlikt. Un uzlecošo baneri, kas izlec, lai neuztver visu nopietni. Nebiju aizdomājies, ka tik daudzi cilvēki tiešām to uztvers nopietni,” norāda Raspopovs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.