Valsts augļkopības institūta vadošie pētnieki (no kreisās) Dalija Segliņa, Edgars Rubauskis un institūta direktore Ilze Lesiņa rāda un bauda no dažādiem augļiem pēc īpašas tehnoloģijas gatavotos veselībai labvēlīgos “makaronus”, par kuru rūpniecisko ražošanu interesējas uzņēmēji un kurus varētu iekļaut “Skolas augļa” programmā.
Valsts augļkopības institūta vadošie pētnieki (no kreisās) Dalija Segliņa, Edgars Rubauskis un institūta direktore Ilze Lesiņa rāda un bauda no dažādiem augļiem pēc īpašas tehnoloģijas gatavotos veselībai labvēlīgos “makaronus”, par kuru rūpniecisko ražošanu interesējas uzņēmēji un kurus varētu iekļaut “Skolas augļa” programmā.
Foto – Ivars Bušmanis

Dobelē rada jaunus augļu produktus: “labos” makaronus, rabarberu šampanieti, mežrozīšu našķus 0

Latvijas Valsts augļkopības institūtā pētījumus galvenokārt pasūta mazie uzņēmēji, tostarp mājražotāji. Īpašs veiksmes stāsts ir Egijas Martinsones bērnu biezeņu “Rūdolfs” ražotājs “Lat Eko Food”, kas pēc četru gadu sadarbības ar institūtu izauga par lielu ražošanas uzņēmumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Pētnieku un uzņēmēju sadarbības modelis it kā ir vienkāršs – uzņēmēji atnes uz institūtu biznesa ideju, pētnieki to pārvērš par tirgū pieprasītu produktu. Tā “Zilvervīnu” ražotājs Jānis Zilvers nesen ieguva balvu par inovatīvo biznesa ideju ražot bezalkoholisko šampanieti no rabarberiem, kam ražošanas tehnoloģiju pilnveidoja institūtā. Īvandes pagasta mājražotājai Ingai Gobzemei piederošajam uzņēmumam “Mežrozītes.lv” institūtā sagatavoja receptes mežrozīšu produktiem – ievārījumiem, džemiem, sukādēm, konfektēm un sīrupiem.

Valsts piešķirtais finansējums veido vien 10 – 15% no institūta kopējiem naudas ieņēmumiem, tāpēc saprotams, ka bez maksas uzņēmēju pasūtījumus izpildīt nevar. Institūts ir reģistrējis septiņus savu produktu un tehnoloģiju patentus, diviem patentiem tas ir līdz­autors. “Nākotnē centīsimies patentus neturēt, tās ir papildu izmaksas, un Latvijā nav pieredzes. Veidosim tehnoloģijas un pārdosim tās,” stāsta institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējos gados Augļkopības institūta pētnieki aizvien vairāk iesaistās starpnozaru projektos. Piemēram, ar Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti tiek veidots smiltsērkšķu lapu ekstrakts, kam vajadzētu aizvietot medikamentu došanu ar caur­eju slimojošajiem teliņiem pēc dzimšanas. Patlaban aizvadīti divi no projektā paredzētajiem četriem gadiem. Izmēģinājumi notiek divos ganāmpulkos. “Pirmie šā projekta rezultāti būs zināmi nākamā gada pavasarī. Mums ir jāvērtē arī jaunā produkta ietekme uz dzīvnieka veselību un uz gaļas kvalitāti,” bilst D. Segliņa.

Sadarbībā ar Organiskās sintēzes institūtu patlaban tiek veidots ekskluzīvs nišas produkts cukura līmeņa mazināšanai asinīs. Izrādās, ka ābeles koka mizā un arī mazajos ābolīšos, kamēr tie nav izauguši, ir paaugstināts florizīna saturs, kas mazina asinīs cukura līmeni. D. Segliņa teic, ka pilotprojekta laikā brīvprātīgie jau baudījuši pētnieku izveidoto pulverīti un rezultāti bijuši iepriecinoši. Tas nozīmē, ka “jārok” tālāk. Tomēr šajā projektā vēl jāprecizē devas lielums, jānoskaidro, no kurām ābolu šķirnēm un kad ekstraktu iegūt ir vissaimnieciskāk, kā šo ekstraktu iekļaut tādā produktā, ko drīkst ēst 2. tipa diabēta slimnieks, un vai iespējamas tā saucamās blaknes.

Dobelē pētījumu objekts ir gan augļi, gan arī viss, kas paliek pāri pēc to pārstrādes. Interesants un noderīgs projekts ir saistīts ar skābo ķiršu mīkstumā esošo aminoskābi striptofānu – tā palīdz ražot melatonīnu, miegu izraisošo hormonu. “Melatonīns atrodas arī rupjmaizē. Vecie ļaudis zināja, ko bērniem dot ēst,” piebilst D. Segliņa.

Augļkopības institūtā rada arī jaunas augļu šķirnes, kas gan prasa aptuveni 
desmit 

gadus, ir jāiegūst vismaz trīs stabilas ražas. Procesa ilguma saīsināšanai patlaban vērtē mikorizes sēni – tā palīdz potcelma saknēm no augsnes uzņemt maz šķīstošus savienojumus. “Tā tiek saīsināts augļu koka audzēšanas laiks, var agrāk iegūt ražu,” stāsta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.

Uz jautājumu, cik ilgā laikā pētnieki izpildīs uzņēmēja pasūtījumu, patlaban skaidras atbildes nav. “Iespējams, ka vienā nedēļā, ja mums jau ir agrāk veiktas iestrādes. Dažkārt pētām arī situāciju tirgū, var notikt tā, ka uzņēmējam nepatīk mūsu veikums, tad turpinām. Institūtā darbinieku daudzums ir ierobežots. Patlaban rindā gaida trīs četri uzņēmēji,” tā D. Segliņa.