Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. februāris, 2013
Drukāt

Raidījums: Francija apšauba Latvijas vietu eiro zonā

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Francija apšauba Latvijas vietu eiro zonā, 3.februārī ziņoja Latvijas televīzijas raidījums “De facto”.

Tas norāda, ka Latvijas pievienošanās eirozonai izskatās nebūs vienkāršs process, gan tādēļ, ka šī valdības vēlme nebauda augstu atbalstu pašmājās, gan tādēļ, ka izrādās arī pati Eiropa pēc Grieķijas un citu finansiālās grūtībās nonākušo valstu traumas nav vienādās domās. Vairums valstu uzskata, ka eirozonas paplašināšanās un Latvijas ienākšana tajā būs labs un pozitīvs solis gan starptautiskajiem tirgiem, gan Latvijai pašai. Taču ir arī šaubīgie, kas nav droši, vai mūsu valsts tam ir gatava, atzīmē raidījumā, piebilstot, lai gan vēl nav izskanējis publiski, taču kuluāros dzirdams, ka šaubas par eiro zonas paplašināšanos ir vienam no nozīmīgākām eiro zonas valstīm – Francijai.

“De facto” vēsta, ka Parīzi Latvijas gadījumā nepārliecinot vairākas lietas – pirmkārt, pēc Grieķijas smagās krīzes traumas un redzot, kādu postu eiro zonai var nodarīt viena ne būt ne tik salīdzinoši liela ekonomika, nav drošība, ka Latvija spēs noturēt līdzšinējo atlabšanas kursu. Otrkārt, Latvija, ienākot eiro zonā, varētu stiprināt to tā saukto taupīgāko valstu grupu, kas pulcējas ap Vāciju un daudzos monetāros lēmumos spēlē pretēji gan Francijas, gan arī citu Dienvideiropas valstu interesēm. Un treškārt, Francija nav droša, vai eiro zona tāda, kāda tā ir tagad, vispār ir gatava un spējīga paplašināties. “Citiem vārdiem sakot – vai nebūtu prātīgāk, vispirms savest māju kārtībā un tad uzņemt ciemiņus,” norāda raidījums.

Latvijai un eiro zonai uzmanību pievērsusi arī franču prese, kas vairāk atspoguļo Latvijas iedzīvotāju viedokli par eiro ieviešanu. Finanšu laikraksts “La Tribune” raksta, ka Latvijas iedzīvotāji nedz sapņo, nedz vēlas eiro, informē “De facto” un uzsver, ka, atbilstoši ekspertu teiktajam, mediji šajā ziņā spēlē lielu lomu, sagatavojot augsni lasītāju izpratnei par notiekošo Latvijā, proti, – valdība grib eiro, bet lielākā daļa sabiedrības tam pretojas.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle atzīmēja, ka līdzīgas šaubas par to, vai būtu īstais laiks eirozonai paplašināties, valdījušas arī sarunās pirms Igaunijas uzņemšanas 2011.gadā. “Tādi neoficiāli signāli ir. Un es domāju, ka šajā finiša taisnē ir ārkārtīgi svarīgi saprast visas šīs aizkulises. Atceros 2010.gadu, kad Igaunija stājās eirozonā un bija daudz izšķirošu notikumu. Tolaik es strādāju Eiropas Parlamenta Finanšu krīzes komitejā, kurā bija ļoti izteikta franču pārstāvju nozīmība, tajā skaitā tieši sociālistu, kas pašlaik ir Francijas prezidenta Fransuā Olāna partija. Galvenā tēze no viņu puses bija, vai tiešām vajadzētu atbalstīt Igauniju, jo pašiem jāsakopj eirozonas māja,” klāstīja Zīle.

Līdz ar to, kā saka Zīle, Francija nevis cīnās pret Latviju kā tādu, bet gan pret pašu ideju, ka eirozonu paplašinātu ar Igaunijai līdzīgu valsti, kas pierādījusi, ka var griezt budžeta izdevumus, un, kas patlaban nebūt nav populāri nedz Parīzē, nedz vairākās Dienvideiropas valstīs.

Bet bijusī  Latvijas vēstniece Francijā, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete pieļāva, ka Francijas vilcināšanās iemesli varētu būt saistīti ar neskaidras izcelsmes noguldījumiem Latvijas bankās. “Pieļauju, ka viens no svarīgiem punktiem, kas varētu parādīties konverģences ziņojumā, ir jautājums par to, ka Latvijas bankās glabājas diezgan daudz neskaidras izcelsmes naudas noguldījumu. Mums ir tādas bankas, un mēs to zinām. It īpaši “Parex” sabrukuma un “Latvijas Krājbankas” gadījumā tas iznāca augšā, jo bija daudz noguldījumu, kas piederēja trešo valstu pilsoņiem. Un kāpēc gan lai eiro zona, kas ir uzņēmusies kolektīvas saistības banku un noguldījumu jautājumā, uzņemtos apmaksāt šāda veida neskaidros noguldījumus,” norādīja Kalniete.

Taču viņa uzsvēra, ka kāda valsts nevar pateikt “nē” par Latvijas iestāšanos eiro zonā, bez ļoti argumentēta pamatojuma. “Es personīgi neredzu Francijai iespēju pateikt stingru “nē”, ja ir pozitīvs Konverģences ziņojums. Pat tad, ja tur ir iezīmētas dažas bažas par kādu no monetārās vai politiskās ekonomikas aspektiem Latvijā, tad tā vai tā ir grūti pateikt “nē”, ja nav pamatīgs pamatojums,” atzīmēja Eiropas Parlamenta deputāte.

Tomēr Eiropas Parlamentā pārstāvētās Franču sociāldemokrātu delegācijas vadītāja, bijusī Strasbūras pilsētas galva Katerīne Trautmane (Catherine Trautmann), kuras un arī Francijas prezidenta Olanda partijas rokās tagad būs eiro zonas paplašināšanās virzība, uzskata, ka Latvijai eiro zonā ir jābūt, jo ieguvējas ir abas puses. Taču viņa arī atzīst, ka pēc visa tā, ko pēdējos gados pārdzīvojusi eirozona, Francijai varētu būt bažas. “Šis jautājums, ko Latvija tagad uzdod, ir ļoti interesants. Mums ir jābūt ļoti stipriem, lai izvairītos no jebkāda jaunu krīžu riska, taču mums ir jābūt gataviem uzņemt jaunas valstis. Tā ir mūsu iespēja,” teica Trautmane.

Raidījumā arī atzīmē, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš tikko piedalījies starptautiskā forumā Šveices pilsētā Davosā un ticies ar virkni ietekmīgu Eiropas politiķu arī no Francijas, nekādus iespējamus asumus eiro jautājumā neatklāj.

Jau šā mēneša vidū Latvijas valdība lūgs Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo Banku izvērtēt valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem, kas obligāti pildāmi pirms iestāšanās eiro zonā. Maija beigās sekos Latvijas novērtējums, kas, ja ir pozitīvs, teorētiski pilnībā atvaira visus citus šķēršļus iespējai iestāties eirozonā. Bet jau vasaras vidū, jūnijā finanšu ministru padomē Briselē un jūlija sākumā visticamāk Latvija saņems gala slēdzienu no dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta.

Latvija gatavojas pievienoties eiro zonai no 2014.gada 1.janvāra.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+