Ražīgākās un garšīgākās kartupeļu šķirnes 2011 0

Kaut arī kartupelis šķiet tik ikdienišķs produkts, arī tam ir dažādas garšas nianses, katram pagatavošanas un izmantošanas veidam piemērotas īpašības. Lai kartupeļu audzētājiem būtu iespēja novērtēt jaunas šķirnes salīdzinājumā ar jau esošām, ik gadu tiek veikti šķirņu salīdzinājumi.


Reklāma
Reklāma

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Viens no šķirņu salīdzinājuma veicējiem ir Europlant oficiālais pārstāvis Latvijā SIA Aloja Agro, savas šķirnes piedāvājot salīdzināšanai arī citos reģionos.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Galda kartupeļiem 
topā ‘Elfe’ un ‘Marabel’


2011. gada izmēģinājumu kopsavilkums atspoguļots 1. tabulā. Šķirņu salīdzinājumā blakus jau labi pazīstamām šķirnēm ‘Vineta’ un ‘Laura’ katru gadu redzami jauni nosaukumi. Latvijā jaunākās Europlant šķirnes ir ‘Nandina’, ‘Anuschka’, ‘Ewelina’, ‘Jelly’. Dažādās šķirņu salīdzināšanas vietās ir atšķirīgi augsnes un klimatiskie apstākļi un tāpēc arī ražu atšķirība ir liela – no 19,3 t/ha līdz 53,8 t/ha. Lielākās ražas bija Alojā, vidējā ražība 44,9 t/ha, kur arī bija visizlīdzinātākā ražība starp šķirnēm. Lielākās ražu svārstības starp šķirnēm bija Stendē – pat 28 t/ha.

Lielākais preču produkcijas iznākums Stendē bija šķirnēm ‘Melba’ (97,1%) – izteikti liels bumbuļu pārsvars, ‘Roxana’ (96,84%) – daudz lielo bumbuļu, ‘Bellarosa’ (96,21%) – ļoti izlīdzināti bumbuļi, ‘Esprit’ (95,36%) – pārsvarā lielie bumbuļi, ‘Solara’ (95,96%) – izlīdzināti bumbuļi. Saldū augstākais preču produkcijas iznākums bija šķirnēm ‘Bellarosa’, ‘Marabel’, ‘EwelinA’, ‘Elfe’, ‘Red fantasy’, ‘Nandina’. Ruģēnos – šķirnēm ‘Elfe’, ‘Marabel’, ‘Red fantasy’, ‘Merida’, savukārt Alojā – ‘Bellarosa’, ‘Jelly’, ‘Vineta’, ‘Nandina’, ‘Ewelina’. Lielākais bumbuļu skaits cerā – ‘Vineta’, ‘Marabel’, ‘Jelly’, ‘Elfe’.

Kā liecina šī gada rezultāti, ražīgākās šķirnes ir ‘Elfe’, ‘Marabel’, ‘Red fantasy’. Taču nopietni jāizvērtē katras šķirnes jutīgums attiecīgajā augsnē. Tādēļ ir ļoti vērtīgi apmeklēt lauka dienas, kur var ne tikai apskatīt šķirnes dabā, degustēt tās, bet arī uzzināt to uzvedību attiecīgajā augsnes tipā.

Reklāma
Reklāma

Tradicionāli lauka dienu noslēgumā notiek šķirņu degustācija. Par šī gada garšīgākajām Europlant šķirnēm atzītas ‘Leyla’, ‘Presto’, ‘Marabel’, ‘Baccara’, ‘Jelly’.

 

 

 

Cietes kartupeļiem 
’Zuzanna’ joprojām labākā

Cietes kartupeļu audzēšana ir viena no retajām nozarēm ar skaidru nākotnes vīziju un subsīdiju maksājumiem, kas pieaugs salīdzinājumā ar esošajiem, iekļaujoties kvalitātes shēmā. Tādēļ joprojām nopietns darbs tiek ieguldīts stabilu šķirņu meklēšanā, to pārbaudīšanā vietējos apstākļos. SIA Aloja Agro veic arī šķirņu salīdzinājumus cietes kartupeļiem. Izmēģinājumā vērtētas Europlant un Priekuļu Laukaugu selekcijas institūta šķirnes. Rezultāti atspoguļoti 2. tabulā.

Cietes kartupeļiem būtiskākā ir cietes raža. Labākos rezultātus devusi vācu šķirne ‘Zuzanna’, kaut arī tai nebija lielākais cietes daudzums. Taču ekonomiskajos aprēķinos vēl jāņem vērā pārvadāšanas izmaksas, lai iegūtu izdevīgāko variantu, pārvadājot vairāk cietes, nevis bumbuļu. No Latvijas šķirnēm lielākā cietes raža bijusi šķirnei ‘Mandaga’.

Diagrammā attēlota ražas pieauguma dinamika. No augusta vidus līdz ražas novākšanai lielākais ražas pieaugums bijis šķirnēm ‘Prelma’, ‘Eurobravo’ un ‘Imanta’, bet ražas pieauguma faktiski nav bijis šķirnei ‘Europrima’. Agrāko cietes ražu var iegūt no šķirnēm ‘Zuzanna’, ‘Tomensa’, ‘Amado’, ‘Euroflora’ un ‘Roberta’. Lielākais cietes daudzums uz 15. augustu bija šķirnei ‘Roberta’ – 19,7%.

Pašreiz joprojām populāra ir vēlā Nīderlandes kompānijas Agrico šķirne ‘Kuras’. Augusta vidū ražošanas stādījumos tai bija 18,2% cietes un cietes raža – 4,2 t/ha. Faktiski šķirni iespējams sākt vākt septembra otrajā pusē, jo bumbuļi ļoti spēcīgi turas pie lakstiem. Cietes raža septembra beigās ražošanas stādījumos bija 7–8,5 
t/ha. Šķirnes lielā popularitāte skaidrojama gan ar lielo cietes ražas potenciālu, gan labo rezistenci pret lakstu puvi. Šai šķirnei vajag mazāku miglojumu skaitu, tādējādi ieekonomējot gan augu aizsardzības līdzekļus, gan darbu.

Nākamajā gadā izmēģinājumos iekļausim arī ļoti perspektīvās Norika jaunās šķirnes no Vācijas, kas jau 2011. gada vasarā uzrādījušas ļoti labus rezultātus, dažai sasniedzot pat 24,5% cietes (‘Transit’).

 

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.