Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. janvāris, 2013
Drukāt

Ražot sev vai eksportam?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Daudziem vēl atmiņā laiks, kad vārds “imports” bija līdzvērtīgs kvalitātes zīmei. Ārzemju ražojumi padomju veikalu plauktos neiegūla – tos varēja nopirkt, vai nu izstāvot garu garo rindu, vai pa “blatu”, bet pircēji priecājās gan par kurpju pāri, gan ziepju gabalu vai šampūna pudeli.

 

Neatkarīgās Latvijas ekonomikā imports visus gadus pārsniedzis eksportu, un tikai šā gada nogalē abas ārējās tirdzniecības raksturojošās līknes krietni pietuvojušās.

 

Imports parāda 
pašu iespējas

“Importa rādītāji parāda mūsu iespējas,” saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Didzis Šmits, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākos datus par ārējo tirdzniecību 2012. gada desmit mēnešos.

Viņš norāda uz cipariem lauksaimniecības un pārtikas preču sadaļā, kas parāda, ka vairākas pārtikas preces Latvijā joprojām vairāk ieved nekā izved. Lai gan gaļas un gaļas subproduktu imports salīdzinājumā ar pērnā gada līdzīgu periodu ir samazinājies par 13,8%, tomēr šogad tas pārsniedz eksportu par 3, 284 milj. latu.

“Redzam, ka gaļa un gaļas subprodukti ārējās tirdzniecības bilancē ir mīnusā (mīnusa zīme nozīmē, ka importa rādītājs pārsniedz eksportu. – Red.). Tas ir slikts rādītājs, jo patiesībā mums ir visas iespējas, lai Latvijā notiktu gaļas lopu audzēšana.

Tā ir mūsu iespēja attīstīt liellopu audzēšanu pārstrādes vajadzībām, un es tai neredzu šķēršļa. Nav nekāda pamatojuma, kāpēc Lietuvā šie rādītāji ir labāki nekā pie mums. Mūsu uzņēmumos tikai daļai gaļas produkcijas ražošanai tiek izmantoti Latvijā audzēti lopi,” spriež D. Šmits.

Arī augļu un riekstu importa rādītāji liek domāt, ka jāpiestrādā pie augļkopības politikas, jo imports šo preču grupā pieaudzis par 17,2% vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušā gada desmit mēnešos eksporta rādītājus tas pārsniedzis par 4,619 milj. latu.

Bet svaigu, saldētu, žāvētu zivju importa pieaugums par 41% un pagājušā gada 2, 789 milj. latu negatīvā ārējās tirdzniecības bilance tiek vērtēta pozitīvi. “Tas nav sliktais mīnuss, jo mēs ievedam lielā apjomā Atlantijas zivis, kuras pārstrādājam un sūtām tālāk. Pašiem savu zivju mums ir tik, cik ir, un tās visas līdz pēdējai astītei mēs pārstrādājam Latvijā.”

Kopumā lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva, eksports salīdzinājumā ar 2011. gada oktobri pieaudzis par 57,3%, importa kāpums bijis krietni mazāks – 12,5%.

 

Savi vilcieni 
un parketa grīdas

Kokrūpniecība ir viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, pat koka un koka izstrādājumu importa pieaugums par 25,7% daudz nespēj mazināt pozitīvo bilanci – eksports par 79, 287 milj. latu pārsniedz importu. Gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sešu tūkstošu kvadrātmetru grīdas seguma iepirkumu, kurā priekšroka dota nevis vietējam ozolkoka parketam, bet gan Kanādas kļavai – tātad ārzemju precei.

Iespēja samazināt importa apjomu un atbalstīt vietējos ražotājus netika izmantota pasažieru vilcienu iepirkumā, kas pagājušajā gadā izgāzās ar skaļu blīkšķi.

“Runāt par valsts industrializācijas politiku un palaist garām izdevību Latvijā ražot vagonus ir nonsenss! Tas bija jautājums, vai mēs Latvijā ražosim paši vai pirksim svešus vagonus un maksāsim visu mūžu par to remontu. Miskastē vieta tiem politiķiem, kas piedalījās šajā procesā,” savu sašutumu neslēpj D. Šmits.

Par 21,6% pieaudzis, par 7,270 milj. latiem importam pārsniedzot eksportu, papīra masas, papīra, kartona un to izstrādājumu imports. Arī šajā nozarē valdība ilgstoši nespēj atrisināt celulozes un papīra ražošanu Latvijā.

 

Vislabāk – importa 
eksporta līdzsvars

Vispārpieņemto uzskatu, ka eksportam jāpārsniedz imports, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers nosauc par maldīgu. “Latvijā ilūzija par to, ka eksports ir labs un imports ir slikts, radusies tāpēc, ka divdesmit gadus Latvijas imports ir pārsniedzis eksportu, turklāt pēc importa eksporta starpības attiecības pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija tiešām varētu pretendēt uz pasaules rekordiem.

Tas varēja notikt, galvenokārt pateicoties ārvalstu investīcijām “par katru cenu”, respektīvi, pārdodot ārvalstniekiem Latvijas zemi, ēkas un citus labumus, kā arī aizņemoties naudu kredītu veidā “treknajos gados”. 2008. – 2009. gada krīze ātri atrisināja šo problēmu, samazinot importu tādā mērā, ka tas gandrīz izlīdzinājās ar eksportu, vien atstājot parādus.

Pašreizējais “veiksmes stāsts”, kad Latvijas IKP pēc 20% krituma jau tuvojas 2007. gada līmenim, tiek balstīts uz eksporta pieaugumu. Taču līdz ar to gluži dabiski vēl jo straujāk atkal sāk pieaugt imports.”

Pašpietiekamai ekonomikai jāorientējas uz vietējo tirgu, un, ja kas paliek pāri, tas jāpārdod, skaidro ekonomikas profesors un pastāsta piemēru par olu tirdzniecību Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Katru gadu ASV vistu olas eksportē un importē līdzīgā apjomā. Kur izdevīgums? Eksports tiek subsidēts.

Ražošana ir nepieciešama patēriņam un jāražo tik, cik vajag, bet valstij jārūpējas par iedzīvotāju interesēm – tik vienkāršo patiesību atgādina profesors, piebilstot, ka mūsu valstī tā pagaidām ir utopija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+