Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Reālās briesmas (7)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Lai gan esmu dzimusi pašā Otrā pasaules kara sākumā, spilgtu atmiņu par šo briesmīgo slaktiņu man nav. Ja personīgās pieredzes nullei pievieno militāro zinību trūkumu pašreizējā vecumā, tad acīmredzot vajadzētu atturēties no skaļu rezonansi izraisījušās Lielbritānijas raidsabiedrības BBC filmas komentēšanas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par šo “trešā pasaules kara iespējas modelējumu” plaši izteikušies dažādu līmeņu eksperti un politiķi. Ļoti gribas uzticēties profesionāļiem, kuri kinoproduktā saskatījuši vien izklaides žanra pazīmes un vēlmi šokēt sabiedrību reitingu celšanas vārdā. Ar NATO augšām saistītajiem filma ir devusi iespēju vēlreiz apstiprināt alianses pienākumu stāties Latvijas neatkarības sardzē, ja notikumi attīstītos pēc BBC raidījuma sižeta un mūsu valsts austrumos parādītos Krievijas bruņotie spēki. It kā būtu jau pietiekami, lai filmas nosaukums “Trešais pasaules karš. Komandpunktā” un satura provokācijas nesatrauktu. Sak, atstāsim kinoļaudis vīziju pasaulē, skatīsimies reālajā dzīvē, kur Latvijai pieder drusciņ piemirstais ekonomiskās krīzes pieveikšanas stāsts un nostiprināšanās Eiropas saimē. To nenoliedzot, filmas radītais emocionālais kairinājums vienalga saglabājas un vēl pieaug divu iemeslu pēc.

Pirmais – mani personīgi aizvaino BBC skatījums uz Latgales un šī novada ļaužu savstarpējām attiecībām. Lielu sava mūža daļu esmu tās redzējusi ikdienas tuvplānā un uzdrošinos apgalvot, ka, par spīti dažādiem Rīgas kabinetos sacerētajiem integrācijas modeļiem, Latgale turpina dzīvot pēc daudzās paaudzēs kopta cilvēku savstarpējās saticības parauga. To novērtēt pagaidām liedz patriotisma mērīšanai izmantotā olekts, kas ikvienu vēlēšanās balsi “Saskaņai” atdevušo pieskaita Latvijai naidīgo pulkam. Taču, kaut arī daļa “Saskaņas” atbalstītāju patiešām lūkojas Maskavas virzienā, tomēr lielākoties arī šī politiskā spēka elektorāts vēlas dzīvot mierīgā Latvijā, audzināt te bērnus un atstāt viņiem mantojumā drošu pamatu labākai nākotnei. Pieļauju, ka BBC filmas veidotāju komandu šīs nianses neinteresē, jo traucētu inscenēt etnisko sadursmi, kura gan filmā īsti attēlota netiek, jo tiek rādīti tikai “separātisti”, bet ne tie, kas viņu nodomiem pretojas. Bet kāpēc augsta līmeņa pašmāju politiķi, “Saskaņas” allaž mutīgos runasvīrus ieskaitot, nepievienojas Saeimas deputāta Jura Viļuma (Latvijas Reģionu apvienība) biklajiem centieniem noraidīt britu izveidoto klišeju par Krievijas tanku gaidīšanu Daugavpilī? Filmā izveidoto šīs pilsētas kroplo tēlu labāk vispār neapcerēt.

Otrais nezūdošā emocionālā kairinājuma iemesls – Krievijas tīkojumus apcerot, mūsu valdošie politiķi šajā gadījumā it kā uzliek acu aizsegus, lai neredzētu pašu galveno postu, kurš nīcina Latgali. “Reālie draudi ir tie, ka skolēnu trūkuma dēļ jāslēdz skolas, ka bezdarba līmenis ir augstāks, bet algas un pensijas zemākas nekā citos reģionos,” saka Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāč­plēsis. Zem šī teksta parakstītos visi Latgales pašvaldību vadītāji, kuri kopš valsts neatkarības atjaunošanas gaida un joprojām nav sagaidījuši attīstību veicinošus politiskus lēmumus un investoriem izdevīgus ekonomiskus projektus. Ja nesen izskanējušais priekšlikums par brīvo ekonomisko zonu izveidošanu Latgalē saņems Saeimas un valdības atbalstu kopā ar darbībai noderīgu atbalsta pro­grammu, BBC filmu daudz pārliecinošāk varēs saukt par izklaides trilleri.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tāda sajūta, ka šī kundzīte ir dziļi iebāzusi galvu smiltīs. Tās viņas piesauktās savstarpējās saticības attiecības pastāv ne ilgāk kā līdz brīdim kamēr tu ar krievu vai kādu pārkrievoto sāc runāt savā latgaliešu vai latviešu valodā. Latgale tagad izskatās vairāk pārkrievota nekā agrāk. Lai aizbrauc un paceļ galvu no smiltīm uz augšu, paskatās uz sienām un jumtiem. Tur viņa ieraudzītu uz Krieviju virzītu antenu mežu. Kādas domas šo skatītāju galvās grozās nav grūti iedomāties. Latgaliešiem patiešām ir jāceļas, jāciena sava mātes valoda, jāapzinās sevi kā savas tēvzemes saimniekiem.

    • pretīgs komentārs, pretīgs…. un liek domāt, ka sēdi kādā Rīgas dzīvoklītī, virtuvē un iedzerot šnabīti lielīgi risini politiskus jautājumus gudrāk par visiem, jeb tavā valodā runājot – ne tikai tava galva, bet arī cita ķermeņa daļa ir iebāzta dziļi smiltīs un tur satikušās

  2. Baltija tikai Baltiem Atbildēt

    Reālas briesmas ir tādi valsts nodevēi kā Vienotiba kas aicināja uz Latviju melnos migrantus . .

  3. Kur ir Laimes lācis, kas sakārtos Latgali? Atbildēt

    “Latgales pašvaldību vadītāji (..) joprojām nav sagaidījuši attīstību veicinošus politiskus lēmumus un investoriem izdevīgus ekonomiskus projektus.”

    Nožēlojami!! 50% latgaliešu tup Rīgā vai Īrijā un kopā ar pašvaldību vadītājiem gaida, ka atnāks Laimes lācis un tas Sūnu ciemā ievedīs kārtību, pieņems attīstību veicinošus politiskus lēmumus un radīs gan rūpnīcas, gan ekonomiskus projektus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+