Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. jūlijs, 2012
Drukāt

Referendumu skrūves pievilks vēl ciešāk

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Juridiskā komisija šodien sāks skatīt grozījumus Referendumu ierosināšanas likumā, ko Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai. Koalīcijas vienošanās paredz, ka referendumu ierosināšana tiks padarīta stingrāka. 


Likumprojektam deputāti sagatavojuši vairāk nekā desmit grozījumu priekšlikumus, no kuriem lielākā daļa attiecas uz referendumu ierosināšanas kārtību. Valdošās koalīcijas pārstāvji pirmdien vienojušies, ka vēl līdz 2015. gadam referendumu ierosināšana notiks divos posmos. Pirmajā posmā iniciatoriem būs jāsavāc vismaz 50 000 parakstu (pašreizējo 10 000 vietā). Parakstiem jābūt apliecinātiem pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Ja nepieciešamais parakstu skaits tiek savākts, tad otrajā posmā Centrālā vēlēšanu komisija par valsts budžeta līdzekļiem vāc atlikušos aptuveni 100 000 parakstu. Paredzēts, ka pēc 2015. gada notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt desmitās daļas vēlētāju (aptuveni 150 000 cilvēku) parakstu. Tad arī sākšot darboties iespēja vākt parakstus internetā. Lai deputātiem nevarētu pārmest mēģinājumu pasargāt pašiem sevi, Saeimas atlaišanas ierosināšanai arī turpmāk pietikšot ar 10 000 parakstu.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) vakar informēja, ka koalīcijas piedāvātie grozījumi saskaņoti arī ar Valsts prezidenta pārstāvjiem.

 

Viņa īpaši uzsvēra, ka prezidenta bažām par “naudas ietekmi” uz pilsonisko aktivitāti vairs nav pamata, jo parakstus apliecināt būs iespējams trīsreiz vairāk vietās, turklāt to varēs izdarīt par krietni zemāku maksu.

 

Precīza summa gan likumā nav noteikta, bet pēc Juridiskās komisijas vadītājas skaidrojuma tā būšot neliela maksa administratīvo izdevumu segšanai, kas, “visticamāk, nepārsniegs vienu latu”.

Vēl viens aizrādījums, ko savā vēstulē, atmetot likumu atpakaļ Saeimai, izteica Valsts prezidents, bija par nepamatoti garo pārejas periodu – līdz pat 2015. gadam. Čepāne informēja, ka arī par šo jautājumu panākta vienošanās starp Saeimu un Rīgas pili. Deputāti paskaidrojuši prezidenta pārstāvjiem, ka pārejas periods nepieciešams, lai tehniski sagatavotos parakstu vākšanai internetā. “Arī pārmetumiem par vilcināšanos nav pamata, jo mēs sākam rīkoties jau tagad, nosakot, ka iniciatoriem pašiem jāsavāc 50 000 parak­stu,” teica Čepāne. Pagaidām vēl nav panākta vienošanās par pārejas perioda sākumu. Par to šodien deputāti spriedīšot Juridiskās komisijas sēdē. Iespējamie varianti esot gan šā gada septembris, gan nākamā gada janvāris.

Abu opozīcijas partiju pārstāvji negribīgi atzīst, ka pašreizējā referendumu ierosināšanas kārtība ir pārāk vaļīga, tomēr neatlaidīgi paliek pie prasības saglabāt divu posmu mehānismu. Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iesniegusi priekšlikumu likuma grozījumiem, paredzot, ka iniciatoriem jāsavāc 30 000 parakstu pašreizējo 10 000 vietā un pārējos savāktu CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt politiskās apvienības “Saskaņas centrs” pārstāvis Valērijs Agešins iesniedzis grozījumus, kuri paredz, ka pirmajā etapā ir jāsavāc 15 000 pilsoņu parakstu. Viņaprāt, valdošās koalīcijas mēģinājumi uzdot likumprojekta iniciatoriem pašiem savākt 10. daļas balsstiesīgo parak­stus, apliecina tās bailes no savas tautas. “Acīmredzami, ka nodrošināt 150 000 parakstu savākšanu spēs tikai organizācijas, kuras atbalsta oligarhi,” uzskata Agešins.

Paredzēts, ka 26. jūlijā tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai galīgajā lasījumā pieņemtu otrreizējai caurlūkošanai pieņemto likumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+