Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. aprīlis, 2015
Drukāt

Prezidenta izraudzīšanās: Rektora Auziņa izredzes saplok (13)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Neoficiāli zināms, ka izredzes kļūt par Valsts prezidentu gandrīz līdz minimumam sarukušas Latvijas Universitātes rektoram profesoram Mārcim Auziņam. Rūk arī Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita nelielās izredzes tikt ievēlētam augstajā amatā.

“Vienotības” slēgtajā valdes sēdē ir izskanējis viedoklis, ka profesora Auziņa iespēju kļūt par Rīgas pils saimnieku apdraud 2010. gadā radušās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam, kas toreiz bija nepieciešama, LU pievienojot Policijas akadēmiju. Sākumā tā tika atteikta, bet pēc tam, kad Auziņš bija vērsies Satversmes aizsardzības birojā un lūdzis šo lēmumu pārskatīt, viņam iedota otrās pakāpes pielaide. Taču Valsts prezidentam, kurš ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis, nepieciešama augstākās pakāpes pielaide.

“Policijas akadēmijā bija slepenā informācijas daļa, tāpēc augstskolas pārņemšanas procesā universitātes rektoram tika prasīta pielaide valsts noslēpumam,” pastāstīja profesors Auziņš.

“Vienotības” deputātu vidū izskanējušas arī šaubas, vai zinātnieks, kurš padomju laikā devās komandējumos ārpus Latvijas, varēja tikt nepamanīts un neaicināts sniegt informāciju Valsts drošības komitejai.

M. Auziņš tagad man saka: “Saņemot pielaidi valsts noslēpumam, parakstījos, ka neizpaudīšu to, kas man kļuva zināms. Man būtu nekorekti šeit kaut ko komentēt. Par to neviens nešaubās, ka jebkurā gadījumā nākamajiem Valsts prezidenta kandidātiem tiks meklēti skeleti skapjos.”

Rektoram pilnvaru laiks beidzas augusta sākumā un viņš gan LTV, gan Latvijas Radio, atbildot uz jautājumu par iespēju ieņemt valsts augstāko amatu, atbildējis, ka, saņemot nopietnu piedāvājumu, būtu gatavs izvērtēt iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. “Ar mani runāja koalīcijas partiju pārstāvji, tiku uzrunāts partijas vārdā (rektors gan nenosauca nevienu konkrētu partiju. – M. L.), un tas ir viss, ko šobrīd esmu gatavs izstāstīt,” sacīja Mārcis Auziņš.

Kaut gan LU rektors jau 2013. gadā intervijā krievu aprindās autoritatīvajā žurnālā “Otkritij Gorod” neslēpa savu pozitīvo attieksmi pret studiju programmām krievu valodā valsts augstskolā, ja vien tiktu savākts pietiekami daudz studentu, tomēr ar to viņš nav iemantojis “Saskaņas” uzmanību un labvēlību. Saeimas” Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sacīja, ka Auziņu partijas vadība nav oficiāli uzrunājusi kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, frakcijas deputāti mierīgi nolūkošoties, kā koalīcija cīnās par prezidenta amatu.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis bija atklāts, sakot, ka rektors Auziņš nav ZZS uzmanības lokā.

Nelielās izredzes kļūt par Valsts prezidentu rūk arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesim Egilam Levitam, kuru oficiāli uzrunājusi Nacionālās apvienības vadība. Viņam nav atbalsta ZZS, vienprātīga atbalsta Levita kandidatūrai neesot arī “Vienotībā”, neslēpa partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Bet daudz pieminētais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vispār neesot uzrunāts, tāpēc viņam grūti pateikt, no kurienes tāda interese par viņa personību, jo pa kuluāriem Riekstiņa kungam neesot laika staigāt. “Par oficiālu uzrunāšanu var runāt tikai tad, ja kļūt par Valsts prezidentu aicina partijas vadība. Sarakste elektroniskajā pastā vai aprunāšanās, garām skrienot, taču nav nopietns piedāvājums,” man vakar sacīja vēstnieks, kuram vēstnieka pilnvaru laiks pagarināts, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts.

“Vienotības”, ZZS un Nacionālās apvienības pārstāvji vakar pēc pārrunām par kopīga Valsts prezidenta kandidāta meklējumiem paziņoja, ka pretendentu uz valsts augstāko amatu nosaukšot līdz 11. maijam.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Kā var saplakt tas, kas nekad nav bijis?

  2. Kādreiz lielako kretinu atrada klusi zverudarza, tagad visiem vajag atklatu kasisanos 🙂

  3. Aivaru par Prezidentu un visi dzīvos laimīgi un smaidīgi.

    • Nu gan samelojies! Visi nedzivos. Turklat Lembis 100% nedabus piekluvi valsts noslepumiem, tatad pat teoretiski nevar but prezidents. Tas ari iemesls, kapec ZZS nekad nav reali centusies so dabut kada valsts amata (ministru prezidents, piemeram), bet tikai pasniegusi ka kandidatu uz velesanam

  4. Cik liela viņa gribēšana, tik maza varēšana ir.
    Prātiņ nāc mājā!
    Jābrīnās par cirku Saeimā un par dažu prezidentgoda tīkotāju. Vai tiešām reizēm trūkst elementāras sajēgas ko var un ko nevar. Vai pieredze ar kaimiņiem, sudrabām un viņu frakcijam neko nav mācījusi.
    Ari Vienotiba varētu nākt pie prāta un vismaz TV debetēs nesūtīt Čigāni. Un trakie augstā amata kārotaji varētu paskatīties no malas kāds paliek iespaids, ja cilvēkam nav pietiekošas erudicijas.
    Arī tā akstīšanās ar sabiedrības uzklausīšanu ir farss, jo ” vienam patīk meita, otram kleita”. Farss ir ari debates un prezidenta “rāmīši”. Kāda garantija, ka debetēs daudz un tekoši runājošais būs patiešām goda vīrs (sieva). Vienīgais kriterijs var būt iepriekš veiktais un pieredze.
    Sēdēšana rektora krēslā negarantē prezidentam vajadzīgo starptautisko un pasvaldību lietu u.c. pārzināšanu.

  5. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Mana mūža spēka gados uzņēmumam no Maskavas atceļoja viena Ļeņina ordeņa limits. Direktors nebija potenciālo saņēmēju sarakstā. Uzņēmuma aktīvs (visiem zināms, kas tajos laikos bija “aktīvs”) izskatīja kandidatūras: galvenais inženieris, kurš faktiski bija licis pamatakmeni un tehnisko pusi vadīja arī tad, neder, jo kaut kad pirms daudziem gadiem bija noticis kāds nelaimes gadījums. Neder arī galvenais tehnologs, jo ir bijuši eksperimenti ar negatīvu rezultātu, neder ceha priekšnieks, jo ne katru mēnesi viņš ir spējis izpildīt paaugstinātās saistības, meistariem tā pati kaite, jo ne vienmēr ir spējuši izdarīt darbu arī par to puisi. Beigās aktīvs nonāk līdz apkopējai- pareiza tautība, pareiza izcelsme, latviski nerunā, patīk sabiedriskā dzīve un pati arī vēl nemaz nav zemē metama (rīkot un aktīvi piedalīties dažādos pirts pasākumos), personīgo piec (vai septiņ, vairs neatceros) gades plānu un sociālistiskās(!!!) saistības izpilda regulāri un pat pārsniedz. Viss ir “štokos” un PSRS augstāko (!) valsts apbalvojumu saņem apkopēja. Protams, viņas amatu nokristīja mazliet savādāk, taču tas nemaina lietas būtību.
    Baidos, ka mūsu partiju bosi savu Prezidentu arī izsijās līdzīgā veidā no līdzīgām pelavām.

  6. Auziņš gan varēja būt godavīrs kāds bija Bojārs un pateikt tiešā tekstā – jā, es biju noslepenots orgānu majors, puspulkvedis… Vairāk viņam nepienācās.

  7. paldies dievam! siles amati beigsies, rektora krēsls tulīt ar būs gar degunu, vairs nebūs tik liela nodokļu maksātāju nauda, ko grūst tai savā restorānā Nometņu ielā 18. Kā viņam pašam patīk teikt “uz pirkstiem” tas arī ir tas “sausais atlikums”, respektīvi, universitātes labā tā arī neko ievērojamu nav veicis, tikai atdeldējis to savu d.. pa attiecīgiem kabinetiem.

  8. Vienotība ir mūsu valsts kauna traips )))

  9. Protams,ka IZPALIEK! ne Levita k-gs ne Auziņa k-gs nav izdevīgi manipulējami valdībai. bet valdībai vajag,lai ir ko grozīt pec saviem likumiem,saviem noteikumiem! tad var pazust labie ”robi” deputatiem,var tikt uzlikti ierobežojumi,kas nav šos visus gadus ne valdībā esošos ne deputātus ne viņu sekretāru sekretārus ierobežojuši,likuši dzīvot ta kā tas jādara tautai. gan jau kādā botāniskā dārzā kādu ielikteni sev izraudzīs. NO STIPRIEM VIŅI BAIDĀS!

  10. cilvēks, kuram nav un nekad nebūs pielaides valsts noslēpumam (vinam pašam labi zināmu iemeslu dēļ) nevar būt pat izglītības ministrs, kur nu vēl prezidents

  11. Cien. Auzin”s pagaidām ir vienīgais, pieņemamais prezidents. . levitu, kurš tagad jau uzkrītoši deminstrē zilo apģērbu. vai nepietika ar Godmani?

Draugiem Facebook Twitter Google+