Dabā

Brīnums Mēdema purvā: atrod reto parazītisko samtbeku, kas aug uz pūpēža 2


Līdz šim domāja, ka Latvijas sēņu valsts retums – parazītiskā samtbeka – dabā ieraugāma vien Moricsalā. Izrādās, tā aug arī Mēdema purvā galvaspilsētas pievārtē.
Līdz šim domāja, ka Latvijas sēņu valsts retums – parazītiskā samtbeka – dabā ieraugāma vien Moricsalā. Izrādās, tā aug arī Mēdema purvā galvaspilsētas pievārtē.
Foto – Diāna Meiere/miko.ldm.gov.lv

“Pusgadsimta atradums,” tā par oktobra sākumā biologu ekspedīcijā Pierīgas Mēdema purva apkārtnes mežos atrasto reto sēni – parazītisko samtbeku jeb ‘Xerocomus parasiticus’ saka biologs un tūrisma speciālists Juris Smaļinskis.

Šī samtbeka nav parasta, jo tai vispirms nepieciešams cietpūpēdis, uz kura parazitēt. Sēnes kātiņi it kā izaug no pūpēža pamatnes. Tai tīk mitri lapu koku meži. ‘Xerocomus parasiticus’ izmanto pūpēža sēņotni un var uz tās sarasties visai lielā skaitā, bet citādi – pēc skata beka, kas beka. Atraduma unikalitāte slēpjas tajā, ka līdz šim par parazītiskās samtbekas pastāvīgo mājvietu Latvijā uzskatīja tikai Moricsalas dabas rezervātu, kur tā konstatējama kopš 1931. gada. Kā rakstīts Latvijas Mikologu biedrības interneta vietnē, pirmo reizi minētā sēne Latvijā atrasta Priedainē 1903. gadā. 1988. gadā tā sastapta arī Slokas apkaimē, tomēr tagad uzskata, ka Slokas un Priedaines atradnes ir zudušas.

Par Mēdema purva apkaimi Juris Smaļinskis bilst, ka atrast tik retu sēni cilvēka tik intensīvi izmantotā vidē ir brīnums. Purvs atrodas Ķekavas un Mārupes novada sadurē pie Baložiem. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka parazītiskā samtbeka nav indīga un teorētiski ir ēdama, taču jāatceras, ka tā ir aizsargājama un ierakstīta Sarkanajā grāmatā.

LA.lv