Zinātnieki brīdina par dīvainām “temperatūras svārstībām” visā pasaulē. Cik bīstamas ir šīs parādības cilvēkiem? 0
Gadu desmitiem zinātnieki brīdina par klimata krīzi, kas apdraud planētu, un kuras rezultātā pasaule jau piedzīvo neparastus karstuma un sausuma viļņus. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi kļūst aizvien biežāki. Taču tas vēl nav viss —jaunā pētījumā visā pasaulē konstatētas dīvainas “temperatūras svārstības”, raksta izdevums “Daily Mail”.
Šīs intensīvās parādības, ko raksturo pēkšņa pāreja no silta uz aukstu un otrādi, var būt īpaši bīstamas cilvēkiem un videi.
Jaunā pētījumā ir konstatēts, ka kopš 1961. gada cilvēka darbības izraisītās klimata pārmaiņa kopš 1961. gada ir padarījušas krasas temperatūras svārstības biežākas, intensīvākas un straujākas vairāk nekā 60% pasaules reģionu.
Zinātnieki tagad prognozē, ka, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas turpinās pieaugt, līdz gadsimta beigām to cilvēku skaits, kuri nonāks riska zonā, varētu pieaugt vairāk nekā divkārt.
Lai arī gan karstuma, gan aukstuma viļņu radītie riski zinātnei ir labi zināmi, pārejas posmi starp tiem joprojām ir maz pētīti.
Vēl viens drauds slēpjas faktā, ka cilvēcei vairs nav pietiekami daudz laika, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka šīs temperatūras svārstības var ievērojami palielināt nopietnu un, iespējams, pat neatgriezenisku seku risku cilvēku veselībai un dzīvībai.
Klimata pārmaiņas izraisa biežākas un izteiktākas temperatūras svārstības — piemēram, siltas ziemas dienas, kurām pēkšņi aukstuma periodi.
Šādi temperatūras lēcieni, pat pie mērenas temperatūras, var radīt ļoti nopietnas problēmas.
Piemēram, 2012. gada martā dažos Ziemeļamerikas reģionos bija vērojama strauja temperatūras paaugstināšanās no -10 grādiem līdz +5 grādiem.
Šādas pārmaiņas izraisīja tā saukto “viltus pavasari”, kad augi sāka ziedēt pārāk agri — taču, kad temperatūra atkal nokritās, lauksaimniecības kultūras tika iznīcinātas.
Temperatūras svārstības pašas par sevi nav nekas jauns, un tās nav tieši izraisījusi klimata sasilšana.
Tomēr zinātnieki ir atklājuši, ka līdz ar globālās temperatūras paaugstināšanos pieaug gan šādu svārstību biežums, gan to intensitāte.
Pētījumā secināts, ka cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas veicina apstākļus, kuros krasas temperatūras maiņas kļūst arvien izplatītākas un biežāk piedzīvojamas dažādos pasaules reģionos.
Globālā mērogā klimata izmaiņas ir padarījušas strūklas straumes — straujās gaisa plūsmas augšējos atmosfēras slāņos — viļņainākas. Tas savukārt veicina lielāku temperatūras nestabilitāti, īpaši Ziemeļamerikā.
Lokālā līmenī pārmaiņas klimata sistēmā ir ietekmējušas mitruma, mākoņu segas un iztvaikošanas līdzsvaru, kas būtiski nosaka temperatūras svārstību raksturu.
Dati liecina, ka pēdējo 60 gadu laikā, vairāk nekā 78% pasaules reģionu ir saīsinājies pārejas periods starp karstumu un aukstumu un otrādi.
Tas nozīmē, ka temperatūra mainās straujāk nekā agrāk.
Pētījuma autori izmantoja gan vēsturiskos novērojumus, gan dokumentētus pierādījumus par klimata svārstībām, lai izveidotu matemātisku modeli nākotnes prognozēm.
Iegūtie rezultāti liecina, ka, ja emisiju līmenis saglabāsies augsts, no klimata svārstībām cietīs divreiz vairāk cilvēku nekā pašlaik.
