Retums 0
Cik liels izaug čemurainais eleagns, kur to stādīt, kā kopt? Apsīte Saldus novadā
Čemurainais eleagns (Elaeagnus umbellata) Latvijas dārzos sastopams retāk nekā citas to sugas (sudraba un šaurlapu). Ieceļojis no Ķīnas un Japānas, kur to jau izsenis audzē kā augļu kultūru.
Tas ir vasarzaļš koks, bieži aug kā izplests krūms, sasniedz apmēram 2 m augstumu. Dzinumi ērkšķaini, lapas ādainas. Jaunās lapas no abām pusēm sudrabainas, vēlāk – tikai apakšpusē. Ziedi piltuvveida, smaržīgi, ārpusē dzeltenbalti, iekšpusē dzelteni. Zied maijā, jūnijā. Augļi sulīgi, lodveida, līdz 0,8 cm diametrā (šķirnēm – lielāki), oranžsārti, ēdami. Latvijā zied maijā, jūnijā, ogas ienākas septembrī. Ogas ir skābeni saldas, tām piemīt tonizējošas īpašības.
– Čemurainais eleagns manā kolekcijā ir jau kādus 7 gadus. Secināju, ka šis savdabīgais krūms nav nemaz tik vārgs, kā reizēm literatūrā norādīts. Rēzeknes novada Sakstagalā ziemas mēdz būt bargas, turklāt mūsu stādaudzētava atrodas ļoti vējainā vietā. Dažkārt bargās ziemās apsalst atklātā vietā augošie krūmi, ja sals ir zem -30 °C. Tomēr sniegā esošie zemākie zari ziemo lieliski un vienmēr ir ogu pilni. Tie krūmi, kuri iestādīti pilnīgā aizvējā, neapsalst. Iepriekšējā ziemā vējā augošajiem eleagniem zari cieta minimāli un pavasarī tie bagātīgi ziedēja, – stāsta stādaudzētavas “Sakstagals” saimniece Zaiga Graudiņa.
Kopšanā īpašu prasību nav. Čemurainais eleagns ir ļoti pieticīgs augs, vienīgi nepanes pārlieku mitrumu. Saulmīlis, stādāms parastā dārza zemē ar augsnes reakciju no viegli skābenas līdz viegli sārmainai. Var mēslot ar kompostu, nopļautu zāli vai kompleksajiem minerālmēsliem. Ja nepiebaro, ļaunā neņem – tāpat zied un ražo ogas.
