Latvijā
Rīga

Rīga zaudē iedzīvotājus 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto LETA

Pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šobrīd Rīgā ir 641 500 iedzīvotāji, bet 2000.gadā galvaspilsētā mitinājās aptuveni 762 500 iedzīvotāji.

Visstraujāk pilsētnieku skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur šī gada sākumā dzīvojuši 30 171 cilvēki jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad dati liecināja, ka gandrīz 50 829 iedzīvotāju centra rajonu izvēlējušies par savu mājvietu.

Pārvalde skaidro, ka iedzīvotāju pārcelšanās lielā mērā ir skaidrojama ar ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām. Dreiliņu un Skanstes rajonos šis varētu būt būtiskākais iemesls iedzīvotāju skaita pieplūdumam. Savukārt tajos rajonos, kuros vēl pārsvarā ir padomju laikos celtas ēkas, iedzīvotāji izvēlas nedzīvot.

Par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000.gadā mīt Vecrīgas, Avotu un Grīziņkalna apkaimēs.

Dati liecina, ka iedzīvotāji izvēlas dzīvot “tuvāk dabai”. Visstraujākais pilsētnieku pieaugums ir Dreiliņu un Dārziņu rajonos. Tāpat palielinājies iedzīvotāju skaits Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.

No kopējā rīdzinieku skaita 78% jeb 498 370 ir Latvijas pilsoņi, 18% jeb 114 361 ir Latvijas nepilsoņi, 3% jeb 20 512 ir Krievijas pilsoņi, bet 1% jeb 8 238 ir citu valstu pilsoņi.

Vislielākais pilsoņu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos, kur 94% no apkaimes iedzīvotājiem ir pilsoņi, bet augstākais nepilsoņu skaits ir Daugavgrīvā. Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars mīt Daugavgrīvā un Skanstē.

Atgāzenē, kur atrodas biznesa augstskola “Turība”, ir visaugstākais citu valstu piederīgo īpatsvars – 14% no kopējā iedzīvotāju skaita. Liels skaits ārvalstu valstspiederīgo dzīvo arī vecpilsētā.

LA.lv