×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.4°C
Līga
Piektdiena, 22. jūnijs, 2018
1. marts, 2018
Drukāt

Rungainis: Latvija ir pārbankota (40)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Ģirts Rungainis

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, uzskata, ka “ABLV Bank” pašlikvidācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai. Ar to nebeigšoties pārmaiņas Latvijas banku sektorā, jo šāds biznesa modelis, kāds ir nerezidentus apkalpojošām bankām, vairs pastāvēt nevar. Intervijā “LA” viņš pamatoja, kāpēc nerezidentu bizness, tāpat kā ofšori, ir aizejošas parādības.

Vai “ABLV” ir pēdējā nerezidentu banka, kura spiesta aizvērties?

Ģ. Rungainis: Atskatīsimies uz vēsturi. Pagājuši vairāk nekā 25 gadi, kopš izveidojās pirmā komercbanka. Banku pakalpojumu piedāvājums Rīgā attīstījās visstraujāk visā bijušajā Padomju Savienības teritorijā. Kāpēc tas tā bija? Manuprāt, to izraisīja Einara Repšes ultraliberālisms, ko viņš bija ieguvis no saviem domas ietekmētājiem Jura Vīksniņa un Gundara Ķeniņa-Kinga. Viņa priekšstati par brīvo tirgu atļāva Latvijā reģistrēt ļoti daudz banku. Tas nenotika ne Lietuvā, ne Igaunijā. Atceros, man Vācijas – Latvijas bankai (kas tagad ir “Swedbank”) bija 74. reģistrācijas numurs. Šīm daudzajām bankām bija ar kaut ko jānodarbojas. Pateicoties labajiem sakariem ar Krieviju, bankas sāka apkalpot tās klientus. Bija “labas uzvedības modelis” “Parex bankas” izskatā, kura, kā vēsta leģendas, mija naudu ar paš­izkrāvējiem. Krievijā notiekošais veicināja šāda klāstera jeb pudura izveidošanos un uz tā bāzes attīstījās banku industrija. Joprojām uzskatu, ka finanšu sektors ir vienīgā augstas pievienotās vērtības industrija, kura Latvijā radīta no nulles. To parāda augstās vidējās algas. Ja kādā industrijā darbiniekam jāstrādā par algu, ar kuru nevar sevi pabarot, tad tā nerada augstu vērtību.

No jūsu sacītā izriet, ka nerezidentu apkalpošanas bizness attīstījās tāpēc, ka bija par daudz banku un ka tās meklēja naudu ārpus valsts… Bet atceros, ka neatkarības pirmajos gados gan politiķi, gan ekonomisti postulēja, ka Latvijai jābūt par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem.

Katrs, kurš tolaik runāja par tiltu, domāja ko citu. Daudzi domāja par tranzītu, pārdodot Krievijas resursus Rietumos un Rietumu preces – Austrumos. Tilta izpratne bija tāda: “ārzemnieki, dibiniet šeit savus uzņēmumus, mēs zinām krievu valodu, pazīstam mentalitāti, mēs būsim jūsu priekšpulks”. Tomēr tranzīta biznesam nav augstas pievienotās vērtības, jo vidējā alga ir salīdzinoši zema. Finanšu sektorā pievienotā vērtība ir 115 tūkstoši eiro uz vienu cilvēku – trīsreiz augstāka nekā pakalpojuma eksportā. Tranzīta tilts beidzās ātrāk nekā finanšu tilts, kas sāk beigties tagad. Jā, mēs novērojam beigu sākumu.

Tas ir traģiski?

Ne tādā izpratnē, ka šis bizness beidzas, bet tādā izpratnē, ka augstas pievienotās vērtības industrija, kuru uzņēmējiem un mums kā valstij ir izdevies radīt, ir palaidusi garām iespēju sekot laikam, saglabāt savu konkurētspēju. Pagājuši 25 gadi, izaugusi viena paaudze kopš neatkarības atgūšanas, un šī industrija ir norietā. Mēs neesam atraduši veidu, kā aiziet no atkarības no bijušās Padomju Savienības, tagad NVS valstu, dažādas izcelsmes naudas plūsmas apkalpošanas ar ne pārāk augstu pievienotu vērtību. Traģiski ir tas, ka tādi spējīgi uzņēmēji kā Bernis un Fiļs ir izveidojuši banku ar tūkstoš darbiniekiem un tagad šis organisms tiks sadalīts reizinātājos. Tā ir traģēdija ne tikai viņiem un darbiniekiem, jo palaista garām iespēja. Industrijā iesaistītajiem vajadzēja laikus pamanīt, ka šis ceļš ir bez nākotnes.

Kur jūs redzat strupceļu?

Cīņa pret naudas atmazgāšanu sākās jau no arābu naftas embargo laikiem 70. gados, kad Rietumu pasaulē parādījās bagāti arābi, kuru mašīnu bagāžnieki bija pilni ar naudu. 90. gados sāka veidot kontroli pār naudas plūsmu, lai varētu ierobežot noziedzību, no vienas puses, un lai varētu kontrolēt nodokļu nomaksu, no otras puses. Pēc 2001. gada 11. septembra ASV sāka uzskatīt, ka noticis uzbrukums Rietumu civilizācijai. Mainījās prioritātes. Tā kā dolārs de facto ir pasaules valūta, ASV finanšu sistēmas kontroli sāka izmantot cīņā pret ienaidnieku. Tā bija robežšķirtne, pēc kuras bija jākļūst skaidram (un man uzreiz bija skaidrs), ka ofšori ir beigušies.

Latvijā ārzonas uzņēmumi radās 1991. vai 1992. gadā, kad viens no Vācijas – Latvijas bankas dibinātājiem izveidoja ofšoru. Tajā laikā skaitījās, ka uzņēmējs ar tādu ir priekšā visai civilizācijai. Tādu tolaik bija nedaudz un viņus uzskatīja par izcilniekiem. Pēc tam ārzonas uzņēmumu lietojamība strauji paplašinājās. Vilis Krištopans pat teica tā: “Katrā lauku sētā pa ofšoram.” Krieviski bija tāds teiciens: “Zagnaķ babki v ofšor” (Iedzīt naudu ofšorā). Tas bija uzņēmēja ikdienas instruments, bankās bija pat anonīmie konti. Pēc 2001. gada ārzonu uzņēmumu lietošanas periods beidzās. Tas bija jāsaprot bankām, bet daudzi to vēl tagad nesaprot.

ASV sāka žņaugt neredzamo finanšu plūsmu un cīnīties ar ienaidniekiem – Ziemeļkoreju, Irānu, ar dažādu veidu terorismu, neļaujot viņiem izmantot savu finanšu sistēmu. Izkalkulējot un izslēdzot ne tikai savus ienaidniekus, bet visus, kas apkalpo viņus. Piemēram, slēdzot korespondētājbanku dolāru kontus tiem, kas piedalās naudas atmazgāšanā. Viss nerezidentu banku apkalpošanas sektors lēnām, bet, kā redzam “ABLV” gadījumā – spēji izbeidzas.

Nerezidentu sektorā darbojas puse Latvijas banku – 12 bankas. Mūsu valsts nav vienīgā. Luksemburga pilna ir šādām bankām, un neviens tās neslēdz ciet. Kāpēc nenošķirat ienaidnieka finansēšanu – kā Ziemeļkorejas raķešu finansēšanu – no visas ārvalstnieku apkalpošanas? Nerezidentu apkalpošana vēl nenozīmē terorisma atbalstu. Kāpēc paredzat nerezidentu banku biznesa galu?

Saraksts ar problemātiskām naudas plūsmām ir katrai Latvijas bankai. Soda naudu par nerezidentu apkalpošanu samaksāja pat “Swedbank”, kas tagad pieliek maksimālas pūles, lai vairs nebūtu nekādu jautājumu viņiem šajā sektorā. Tagad nerezidentam atvērt fiziskas personas kontu kādā no skandināvu bankām ir praktiski neiespējami.

Jā, Ziemeļkorejas finansēšana amerikāņiem ir kā sarkana lupata, taču nedomāju, ka tas bija izšķirošais. Tam bija jābūt skaidram pirms diviem gadiem. TV3 “Nekā personīga” neizdevās atrast šo informāciju, bet labi zinu, ka Ilmārs Rimšēvičs organizēja dažādus pasākumus bankām. Viņš Vašingtonā sasauca visas ar nerezidentu biznesu saistīto banku pārstāvjus, kur viņus iepazīstināja ar ASV redzējumu. Amerikāņi pateica, ka vismaz puse līdz divām trešdaļām nerezidentu naudas plūsmas ir tādas, kuras nedrīkstētu būt Rietumu civilizācijas bankām. No tā izriet, ka ne bizness tāds var palikt kā pašlaik, ne arī tik daudz banku.

Biznesa modelis ir tāds: nerezidentiem tiek piedāvāti ātri, efektīvi, droši un konfidenciāli, un salīdzinoši lēti pakalpojumi. “ABLV” bankas talantīgie īpašnieki šo modeli bija izstrādājuši līdz pilnībai. Ja būtu 0 tolerance pret atmazgāšanu, tad tādi nav iespējami. Pirmkārt, nav iespējams ātri, jo katra naudas summa ir jākontrolē. Līdz ar to nav iespējami nedz efektīvi pakalpojumi, nedz konfidenciāli. Izgudrots daudz viltīgu veidu, kā apiet šīs naudas atmazgāšanas kontroles sistēmas – piemēram, firmu nosaukumos ievadot citas pieturzīmes. Taču, bankā uzbūvējot pēc būtības, nevis pēc burta drošu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, šāds bizness nav iespējams. Mums ir postpadomju šizofrēnija: no vienas puses, gribam būt piederīgi Eiropai, no otras puses, Krievijas impērijas un padomijas ieviestais burta izpildes sindroms. Pēc burta viss ir kārtībā, bet pēc būtības darām pretējo.

Rietumos ir tā: ja ieskaiti lielu naudas summu bankā un tu neesi banku brīdinājis, tev ne tikai naudu nepieņem un skaita atpakaļ, bet pat slēdz kontu. Man pašam reiz bija gadījums ar pusmiljona dolāru aizskaitīšanu uz Īrijas banku, kura sacēla skandālu par to, atskaitīja atpakaļ un draudēja slēgt kontu. Un tas bija pirms divdesmit gadiem! Pamēģiniet tagad aizbraukt uz Šveici un Luksemburgu un kā ES pilsonis atvērt kontu! Neizdosies.

Jāsaprot, ka šis nerezidentu apkalpošanas modelis Latvijai beidzies. Manuprāt, pēc Latvijas par Eiropas lielāko naudas atmazgātavu kļūs Čehija, jo tur ir bankas, kas saistītas ar Krieviju un tās baņķieriem un ir Krievijas angažēts prezidents.

Cik banku paliks Latvijā, ja nerezidentu bizness aizies?

Prognozēšana ir nepatīkama, it īpaši, ja tā attiecas uz nākotni. Latvija ir pārbankota pret ekonomikas izmēru, pret lokālā biznesa apjomu un pat pret legālo starptautisko biznesu. Ja noņemtu nost visas nerezidentu bankas, tad arī atlikušo skandināvu banku ir par daudz. “Luminor” izveidošana arī ir veids, kā “Nordea” un “DnB” aiziet no tirgus. Jo kādā brīdī tai būs citi īpašnieki, arī “Citadeli” īpašnieki pārdos. Iespējams, būs tālāka banku konsolidācija. Gan tāpēc, ka tām atsevišķi nav ko darīt, gan arī tāpēc, ka mainās visa sistēma – cilvēki bankā ieiet arvien mazāk. Katrs cilvēks, kurš ieiet bankā, tai nes zaudējumus. Katrs cilvēks, kurš netraucē bankai un veic maksājumu caur internetbanku, dod cerības uz rentabilitāti.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Izcils raksts, paldies Rungainim par publikas izglītošanu. Raksta pareizu mums apstiprina arī tas cik daudzi Krievijas troļļi metas nomelnot Rungaini.

  2. var arī teikt piebankota, nobankota, sabankota

  3. oligofreenu salidojums komentaaros 😀

  4. Pārierēdņota!

  5. Es ari tapat saku ka kura banka ir ar kadiem netiriem darijumiem jasledz ciet….mazaks bus daudziem dancis ap kumusiem…..

  6. Palasīju komentus. Vēlreiz pārliecinājos kāpēc esam tur kur esam. Stulbums pret kompetenci.

  7. Kriptivalutas ir banku gals

  8. Opā!>>>Kabinets Atbildēt

    Ļoti konstruktīvi turēt pie naudas siles tādus cilvēknīdējus ar žultsmaisu dvēseles vietā kā rungaiņus- liels pienesums Latvijai… ko vērtīgu rungainis ir darījis Latvijas labā, KONSTRUKTĪVI pastāstiet mums visiem!!!

  9. Interesanti, kāpēc viņš savulaik mainīja uzvārdu….

  10. Neaizmirsīsim, ka Rungainis ir bijis AS “Trasta komercbanka” valdes priekšsēdājs. Interesanti, kāpēc viņš savulaik nomainīja uzvārdu?!?

  11. Faktiski iznāk, pēc Rungaiņa sacītā, nerezidentus apkalpot nav Latvijas uzdevums. Bet tā gvelšana par mazo Šveici atkrīt, vai arī jāsadarbojas ar ASV un Rietumvalstu nerezidentiem. Krievija ir briesmonis, sadarboties ar viņu nevar? Kam Tu esi Rietumos vajadzīgs, ja tā darbosies, tad vēl bankas desmīt iznīks. Vārdu sakot, šitas blēdis papļāpājis, viss pakaļā… .

  12. It kā kompetents pilsonis šķiet, bet… jūtams augstprātīgums un redzējuma šaurība.
    Vai viņam neienāk prātā, ka savulaik veidotās iestrādes LV bankas būtu spējušas transformēt labu ārvalstu klientu labā apkalpošanā? Un, ka jau ABLV to dara? Jā, savulaik klienti piesaistīti arī ar pārāk vaļīgām metodēm, kas pieļauj atmazgāšanu un naidīgus darījumus, diemžēl. Nē, Rungainim šķiet, ka vienīgā prātīgā rīcība ir klausīt jeņķus un klapēt visas bankas ciet.

  13. Palasot šo rakstu ….. Likās ka lasu laikā ziņas… Kur sāka…. Vietām līs ….vietām saule… Nekas konkrēts… Un domu gājiens ir kā zirgam kam uz acīm sānos ir uzliktas malas …lai iet tikai un vienīgi taisni. ..

  14. loti labi Rugainis ir izskaidrojis banku darbibas principus Latvija un pasaule.Patikami bija lasit,un cerams ka daudziem latviesiem kuri raksta stulbus komentus,deretu papildinat savas zinasanas skola

  15. Visi jūs tur esiet jeņķu sūkātāji!Tas ir pizģec kādi pidarasi strādā valdībā.

  16. Rungaini , Tev japamet , sis postenis , jo parak ilgi esi , barojies , pie sis SILES ! Kauns , kad Latvijas bankas , strada sadi resnuli . Domaju , kad KNaB , vajadzetu parbaudit , tavus noguldijumus un Uzkrajumu veidus . Cik esi nozadzis , LATVIJAI !

  17. Tikai kur ir valsts banka, kura var un arī vajag apkalpot valsts iestādes, to algu izmaksās – ak Dombrovskis likvidēja sakarā ar sievas parādiem – kur KNAB – atkal neko?

  18. Sitie mazgataju kantori it ka maksa nodoklus. Bet nabaga tauta nav sapratusi ,ka bankrotejot banka sanem no nodoklu maksatajiem daudz lielakas summas atpakal. Vispar ,cilveki nesaprot ,ka ta ir kremla politika Latvija , graut ekonomiski tautsaimniecibu. Lidz ko LR saimnieciba nostiprinas ,ta maksligi tiek organizets jauns bankrots. Banku ipasnieki jau neko nezaude.

  19. Nedod, dievs, “ABLV” grupa – uz nekustamo īpašumu pārvaldi … !!!
    Kurš tad varēs izsekot, kam Latvija būs pār-pār-pārdota !

  20. Nedod, dievs, “ABLV” grupa – uz nekustamo īpašumu pārvaldi … !!!

  21. Normālā bankā ,kāda Latvijā bija valstij piederošā,, Hipotēku un zemes banka,, par depozītiem maksāja vismaz kaut kādus procentus.Tagad rijīgās privātbankas liek maksāt par to ka cilvēks tur naudu bankā,tas ir tā pat kā autostāvvietā par maksu auto turēt drīkst ,bet autostāvvieta par auto neatbild,tur auto var nozagt vai apskādēt.

  22. Visi šitenie rungaiņi “augsto pievienoto vērtību” radīja Bankā Baltija, Parex, Krājbankā, Citadelē un vēl n-tajās vietās – tāpēc jau radās tāds apzīmējums “kampēji”. Strādā rungaiņi, strādā vaigu sviedros..

  23. pareizi runga iz maisa plekst- volstrītas cūku pēcpuses izdalījumi ir vēzis asv valsteles dzemdē.

  24. Es to jau teicu vairākas dienas atpakaļ un es neesmu baņķieris. To faktiski katrs var redzēt.

  25. Vai Jums nešķiet ka Latvija ir pārpilna ar valsts pupa zīdējiem un politisko partiju pietuvinātajiem konsultantiem un gudrīšiem savai kabatai. Bet, kas attiecas uz pārējo tautu, gan pati , tā pēc šo domām, atradīs , kā izdzīvot…

  26. Lai kā negribētos, bet šoreiz jāpiekrīt Rungainim.

  27. Pilnīgs atbalsts raksta autoram.

    • Vēl pirms raksta autora kāds objektīvs ekonomists teica, ka uz mazo Latviju pilnīgi pietiek ar 3 bankām.

  28. Kā vienmēr Ģ.Rungainim raksturīgs – informācijas dziļums un patiesums, kolorītas metaforas, nežēlīgi tiešs viedoklis, profesionālisms. Patīk / nepatīk – viņš ir Personība. Apstiprinošā info par I.Rimšēviča darbu, organizētajiem pasākumiem ASV, liecina, ka Ģ.R. ir drosmīgs, principiāls un viņam nav vienalga.

  29. Vai tas rungainis nevarētu pašlikvidēties kā ABLV banka???

    • Pašlikvidēties varētu idioti ar šādiem nekonstruktīviem komentāriem. Ja mēģina apmānīt pasaulē vispārpieņemto likumdošanu un atbalstīt nelikumību, tad iznākums ir tāds ka tav noziedzīgo iestādi ir likvidē

  30. Ko tad šis atkal reklamējas? ka tik necer uz Rimšēvica vietu šis rungainis!!!!!!!!!!!! Ceru,ka tas nenotiks

  31. vai šim banku ekspertam pašam reiz nebija problēmas ar bankas nolaišanu pa burbuli???

  32. Paldies Ģirtam Rungainim! Skaidri un saprotami!
    Novēlu Jums būt LB prezidentam!

  33. Pareizi,Rungaini! Atbildēt

    Un pārrestorānota!

  34. aldis kokarevics Atbildēt

    pat nelasīju tā zābaka murgus-debils,rijīgs,parazītisks maita!!!!!vai jau nav atņemtajās pensionāru mājās,godmanietes pērtiķus salicis”?????

    • Tad iesaku palasīt. Taisnību jau viņš saka. Tās nerezidentu bankas būtībā jau neiegulda Latvijas ekonomikā. Tiaki tur svešu naudu un/vai pludina šurpu turpu. Varbūt pa laikam ieguldot kādā nekustamā īpašumā ka uzturēšanās atļaujā. Lēto pakalpojumu zeme = kupi prodai, Mašīnu grūtāk uzražot, jo lielas investīcijas vajag. Vieglāk atkal kupi prodai.

Draugiem Facebook Twitter Google+