Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. decembris, 2014
Drukāt

Griba aizstāvēt valsti jāliek aizsardzības koncepcijas pamatā, spriež eksperti (29)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Jaunsardzes 2. novada vadītājs Juris Lelis (centrā) uzmundrina jaunsardzi Elīnu Šļadzevsku (pirmā no kreisās), kas ir mazliet satraukusies par spēju izpildīt saņemtos uzdevumus. Līdzās Elīnai jaunsargs Arturs Zeiza.

Veidojot jauno Valsts aizsardzības koncepciju, jāpatur prātā, ka galvenais nav ieroču iepirkšana, bet sabiedrības gatavība aizstāvēt savu valsti. Tas nozīmē, ka jāpastiprina Latvijas informatīvās telpas aizsardzība un jāveicina sabiedrības apņēmība pretoties – tāds viedoklis vairākkārt izskanēja pirmdienas publiskajā diskusijā “Kā sargāsim Latviju: jaunā Valsts aizsardzības koncepcija”.

Diskusiju rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts un Aizsardzības ministrija (AM) nolūkā noskaidrot sabiedrības viedokli par to, kam jaunajā koncepcijā vajadzētu pievērst uzmanību, ko mainīt, ko atstāt pa vecam. Iepriekšējo aizsardzības koncepciju Saeima apstiprināja pirms diviem gadiem, un ierastā prakse paredz koncepcijas atjaunošanu ik pēc četriem gadiem. Dokumenta projektu apspriež valdība un pēc tam apstiprina Saeima. Uz aizsardzības koncepciju tiek balstīti citi Latvijas valsts aizsardzības attīstības un plānošanas dokumenti.

Viesnīcā “Albert Hotel” diskusijai atvēlētā telpa izrādījās ļaužu pilna. Pirmajās rindās sēdēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), “Vienotības” deputāti Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Atis Lejiņš. Publikā bija arī personas no ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, ministriju pārstāvji, pa kādam politologam. Ievadvārdus sacīja AM valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš uzsvēra, ka kopējā drošības situācija Eiropā pēdējos gados pasliktinājusies ne tikai Ukrainas, bet arī Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu nestabilitātes un stāvokļa neprognozējamības dēļ. Tad vārds tika dots Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājai Baibai Bražei. Diplomāte atgādināja, ka līdzšinējā pasaulē valdošā kārtība patlaban tiek apstrīdēta un rodas šaubas par starptautisko likumu un līgumu uzticamību. Tādā situācijā Latvijai atliek paļauties uz valstīm, ar kurām mums ir kopīgas vērtības. Jārēķinās, ka Latvijas drošība nākotnē var tikt apdraudēta jebkurā veidā – arī ar propagandu un kiberuzbrukumiem.

NBS Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts, lai arī militārpersona, no runātājiem bija pirmais, kurš akcentēja sabiedrības izglītotības un pretoties gribas nozīmi: ”Valsts aizsardzība un pretoties griba sākas sabiedrībā. Es to varētu nosaukt kā sabiedrības izglītošanu par valsts aizsardzību.” Bez šādas gribas nebūs iespējams izpildīt militāros uzdevumus.

Tāpat jaunajā koncepcijā būtu vairāk jāpievēršas informatīvās telpas aizsardzībai: ”Mūsdienās liela daļa cīņas notiek informatīvajā telpā; cīņas izcīna ne tik daudz ar ieročiem, cik vārdiem. Tas, uz ko tiek spēlēts, ir vispirms sabiedrības un pēc tam bruņoto spēku pretoties gribas graušana.” Lai arī ģenerālmajors līdzšinējo Valsts aizsardzības koncepciju atzina par joprojām derīgu, tomēr pie nepieciešamiem papildinājumiem tika minēta arī citu valsts institūciju lomas paaugstināšanu valsts aizsardzībā. Piemēram, lielāka nozīme valsts aizsardzībā būtu jāpiešķir Iekšlietu ministrijas struktūrām – policijai, robežsardzei (šo struktūru pārstāvji konkrētajā diskusijā gan nepiedalījās, taču organizatori apņēmās tos nākamreiz uzaicināt).

No vidējā ranga virsnieka praktiskā redzespunkta uz lietām raudzīties aicināja Rezerves virsnieku un instruktoru neformālās apvienības pārstāvis, atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Viņš aizrādīja, ka Latvijas aizsardzības koncepcijai būtu jālīdzinās Lietuvas un Igaunijas koncepcijām, jo problēmas un militārās spējas visām trim valstīm ir gandrīz vienādas. Dokuments turklāt būtu jāskata un jāpapildina biežāk nekā tikai četros gados. Vēl starp Vērdiņa priekšlikumiem bija treniņi valsts struktūru amatpersonām lēmumu pieņemšanai ārkārtas apstākļos un plašāka sabiedrības informēšana par to, kas konkrēti ir Latvijas valsts drošības apdraudējums, kas ar to tiek saprasts. Kaut tādas lietas klāstīt ir nepopulāri, valstij tāpat būtu jāpaskaidro, cik stundas vai diennaktis bruņotajiem spēkiem jānoturas un ”ko mēs darām pēc tam…”. Proti, kādi ir karavīru un iedzīvotāju pienākumi situācijā, ja valsts tiek okupēta. Igaunijā noteikts, ka katra pilsoņa pienākums tādā gadījumā ir izrādīt pretestību.

Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis runāja par ciešākas ministriju, arī Kultūras un Satiksmes ministrijas, un valsts institūciju sadarbības nepieciešamību, jo ”hibrīdkarš prasa hibrīdrisinājumus”. Pieredze liecina, ka Krievija sociālo procesu ietekmēšanai izmanto nevalstiskās organizācijas, arī tādas, kas saistītas ar biznesa struktūrām. Nedrīkst aizmirst, ka valsts drošībai draudus rada arī kontrabanda un korupcija. Ko nozīmē nespēja kontrolēt robežas, demonstrē Ukrainas piemērs. Tie kontrabandisti, kas māk valstī ievest cigaretes, mācēs ievest arī ieročus. Un cilvēki, kas mīl naudu, būs ar mieru to pieņemt arī no Latvijas ienaidniekiem lēmumu pieņemšanas ietekmēšanai.

AM valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons sprieda, ka koncepcijā būtu jāuzsver Latvijas apņēmība ieguldīt savā aizsardzībā, celt gatavības pakāpi un mācību līmeni, ne tikai paļauties uz saviem sabiedrotajiem. Garisona pieminētā nepieciešamība pēc jauniem personāla papildinājuma risinājumiem auditorijā automātiski izraisīja debates par obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanas iespējām. Garisons atzina, ka OMD atjaunošana būtu dārgs risinājums, taču var veidot arī jauktas struktūras vienības, balstoties gan uz brīvprātību, gan profesionālo dienestu. OMD, ja arī pildītu audzināšanas darbu un būtu ar nozīmi sabiedrībā, taču tas neatrisinātu visus ar valsts aizsardzību saistītos jautājumus. Diskusijas nobeigumā tika rezumēts, ka tas, kā tieši papildināmas Latvijas aizstāvju rindas, varētu būt aplūkojams temats nākamajā diskusijā. Ir paredzēta vesela šādu sabiedrības viedokli noskaidrojošu pasākumu sērija ar uzdevumu ”identificēt problēmu”.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. kas konkrēti ir Latvijas valsts drošības apdraudējums, kas ar to tiek saprasts. Kaut tādas lietas klāstīt IR NEPOPULAARI, valstij tāpat būtu jāpaskaidro, cik stundas vai diennaktis bruņotajiem spēkiem jānoturas un ”ko mēs darām pēc tam…”. Proti, kādi ir karavīru un iedzīvotāju pienākumi situācijā, ja valsts tiek okupēta. Igaunijā noteikts, ka katra pilsoņa pienākums tādā gadījumā ir izrādīt pretestību.

  2. Neiešu uz vēlēšanām un vienalga ko ievēlēs, kritizēšu visu un visus! 60% deputātu balsu Saeimā nav vairākums (jo 47% saprātīgie neaizgāja uz vēlēšanām), tāpēc tas ir mazākums un vēlēšanu balagāns! Bet 53% “nesaprātīgie” tomēr aizgāja! Pie mums nav demokrātiska valsts( citās demokrātijas valstīs pasaulē arī parasti tikai puse vēlētāju aiziet nobalsot, nevis 99,9%, kā Ziemeļkorejā, par ko tu laikam sapņo), bet partokrātija ar čomiņu sarakstiem, utt. Nu redz, pats atklāji savus uzskatus un būtību – tu vienkārši ienīsti visu, kas Latvijā tiek darīts, visu redzi tikai melnās krāsās, jo esi tipisks iepriekšējās ideoloģijas un sistēmas produkts. Vienkārši tavi uzskati nesakrīt ar esoso valsts iekārtu Latvijā. Un vēl demagoģiski izmanto tev piešķirto vārda brīvību, lai aplietu ar dubļiem to valsti, kurā pats dzīvo. Bet ir taču arī pārvietošanās brīvība, nu brauc, kur tev būs labāk un patiešām vairāk neklabini taustiņus.

  3. No vecās Krievijas valdībām arī var pamācīties – ne vienam vien par Latvijas patriotu palīdzēja kļūt:
    “1903. gada 18. Janvārī O.Kalpaku ieskaitīja Krievijas armijas 10. divīzijas, 40. Kolivaņas pulka 10. rotā, kas bijusi dislocēta Varšavā. Pabeidzis pulka mācību komandas kursu, O.Kalpaks 1904. gadā dodas uz Kazaņas kājnieku junkurskolu, taču tur neiztur iestājpārbaudījumus. Obligāto dienestu armijā O.Kalpaks beidza kā vecākais apakšoficieris 1905. gada maijā. Tā paša gada septembrī viņš atkal devās uz Irkutsku, kur šoreiz veiksmīgi nokārtoja iestājeksāmenus junkuru skolā. 1905. gada revolucionāru apspiešanai sūtīja karaspēku, tai skaitā karaskolas audzēkņus — O.Kalpaks Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanas operācijā izpelnījās savu pirmo apbalvojumu — sudraba medaļu “За усердие” (“Par uzcītību“).
    1908. gada jūnijā O.Kalpaks absolvēja Irkutskas karaskolu un tika ieskaitīts 183. Pultuskas kājnieku pulkā, kura dislokācijas vieta bija Varšava. Podporučika dienesta pakāpes iegūšana nozīmē, ka viņš skolu bija beidzis ļoti sekmīgi, jo absolventiem parasti piešķīra tikai praporščika pakāpi. 1908.—1909. gadam O. Kalpaks tika norīkots par rotas pagaidu komandieri, kādu laiku viņš ir pulka mantzinis. 1910. gada vasarā armijas dislokācijā sakarā ar 1. Pasaules kara tuvošanos notika lielas pārmaiņas, kuru rezultātā 183. Pultuskas pulku pārvietoja uz Kostromu. Te viņš jau kā jaunākais virsnieks kļuva par pulka instruktoru sagatavošanas komandas priekšnieku. Līdz kara sākumam O.Kalpaks pēc izdienas ieguva poručika dienesta pakāpi un jau oficiāli kļuva par rotas komandieri. Sakarā ar cariskās Krievijas jubilejām (1912., 1913. gads) viņš par labu dienestu tika apbalvots ar divām piemiņas medaļām.
    Pasaules kara sākumā 1914. gada augustā O.Kalpaks ar savu pulku kā ložmetēju vada komandieris nokļuva krievu—austriešu frontē Galīcijā. Par ievainojumu kaujā tika apbalvots ar Sv.Annas ordeņa 4. pakāpi. Par drošsirdību un iniciatīvu, komandējot vadu, pēc tam — rotu t.s. Karpatu operācijās, apbalvoja ar trīs ordeņiem. Par cīņām pie Brestas vēl divi ordeņi. Uzzinot par latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu, viņš lūdza atļauju pārcelties uz tiem, taču tika noraidīts. Par 1915. gada augusta kaujām pie Zeļenijdvorecas viņu apbalvoja ar Sv. Jura zobenu. Savukārt 1915. gada septembra kaujās viņu apbalvoja ar Sv. Jura ordeņa 4. pakāpi. 1915. gada septembrī O.Kalpakam piešķīra štābkapteiņa dienesta pakāpi.
    1917. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas laikā viņš iestājies sociālrevolucionāru (eseru) partijā.
    1917. gada septembrī O.Kalpaks pēc izdienas ieguva apakšpulkveža dienesta pakāpi. Pēc atgriešanās no piecu nedēļu atvaļinājuma, ko, iespējams, viņš pavadīja dzimtenē, 15. novembrī padomju vara viņu iecēla par pulka komandieri. Par O.Kalpaka autoritāti kareivju masās liecina. tas, ka 1917. gada 10. decembrī viņu ievēlēja par komandieri pulka sapulcē, ko apstiprināja pulka komiteja. ” (vairāk sk. vietnē
    latvjustrelnieki.lv)

  4. “Mēs” (mazākums) izvirzam, virzam un taisam poļitiku – “Jūs”, vienreiz četros gados baudat demokrātiju – varat svītrot vai +plusiņus likt! Ha,ha, ha – ir jau ir “demokrātija”, bet netikai tā izsaka esošās sistēmas būtību. Ir jau vēl kaut kas (piem. globālo banksteru diktāts) – to jau tas totāls patriotismu trūkums jauniešu vidū spilgti raksturo:”Manai paaudzei ir nostāja: ja būs kariņš, brauks prom. Esmu intervējis cilvēkus uz ielas, un jauniešu nostāja pārsvarā ir tāda. Mani vecāki viņus nosoda, es nenosodu. Ļoti labi saprotu, ka viņos vienkārši nav ieaudzināts patriotisms. Mūsu valsts vara ir ļoti pie vainas, ka tas nav izdarīts. Lielākajai daļai cilvēku ir sajūta, ka katru dienu kāds aiziet uz Saeimu un nodod mūsu valsti.”
    Ralfs Eilands: jauniešos nav ieaudzināts patriotisms (Sestdiena. 2014. gada 12. decembris)

  5. Kā tu lieliski proti izlikties un notēlot antiņu! Vai mēs izvirzām deputātu kandidātus, vai mēs taisām sarakstus, vai mēs nosakām barjeras – tu jautā? Tā kā tu nezinātu, ka demokrātiskā sistēmā pastāv partiju sistēma, sākot ar kreisajiem un beidzot ar labējiem, bet tavā ziņā ir šī izvēles iespēja, par ko balsot un tas nav maz. Saeimas vēlēšanās bija taču padsmit partijas un simtiem kandidātu, no kā izvēlēties. Ja nepatika personālijas varēji svītrot, likt – vai +.Tas viss tev nepatīk! Bet ja valstī šī izvēle ir izdarīta, tad neko darīt, mazākums pakļaujas vairākumam un punkts! Acīmredzot, tu ar savu pārliecību un uzskatiem esi palicis mazākumā. Neko darīt! Tāda kārtība pastāv arī citur pasaulē. Bet ko tu īsti gribi, kādu anarhiju, vai, nesaprotu? Varbūt demokrātijas vietā diktatūru, kā pagājušos laikos, kad no augšas vienīgā partija noteica, par ko un kā balsot? Tad lūdzu, tajā vietā kur esi, rīkojies, liec priekšā kaut ko savu, bet neieņem te vienīgi cietēja un pazemotā pozu, jo tu arī esi šīs valsts daļa.

    • Izskatās, ka ar tevi, cienītais, nav vērts diskutēt. Jo Antiņš esi tu, ja nespēj atšķirt partokrātiju no demokrātijas un domā, ka pie mums ir demokrātiska valsts. Tāpēc te velti neklabināšu taustiņus un neskaidrošu tev vēl arī to, kas īstenībā Latvijā valda caur šo, it kā daudzpartiju sistēmu. Liec vien savus plusiņus un mīnusiņus uz tā “partiju” sastādītā savējo čomu sarakstiņa un gaidi ar maisu, kad tā Latvija uzplauks! Un nevāvuļo šeit par vairākuma izvēlēto valdību. Jau 47% no balsstiesīgajiem bija pietiekoši saprātīgi, lai šogad nepiedalītos šajā vēlēšanu balagānā. Domāju, ka nākošajās “vēlēšanās” tādu būs vēl vairāk. Un necenties te kādu baidīt ar diktatūru! Šobrīd Latvijā valda visīstākā diktatūra! ( Bet tev līdzīgie jau to vienkārši nespēj, vai negrib saprast.) Tu drīzāk piekritīsi ka Latvijas izsaimniekošana un izlaupīšana atbilst Latvijas pilsoņu vairākuma gribai, nekā atzīsi, ka tevi un tev līdzīgos nežēlīgi muļķo, ar jums manipulē un jūs izmanto.

  6. jā, tātad, tie post-padomju “eksperti” tagad “spriež” pat to, kas katram nacionālas valsts pilsonim būtu skaidrs jau tāpat – bez īpašas galvas lauzīšanas…!

  7. Skatos es uz to bildi virs raksta un vienīgais vārds, kurš rodas galvā ir – NETICU! Kā Staņislavskis teica par švaku darbu. Esmu atskatījies latviešu plātīšanos, kad viss ok, bet bēgšanu, kad kādam savējam jāpalīdz. Pat ne bēgšanu, bet stāvēšanu un noskatīšanos, kā savējo sit (gan tieši gan tēlaini izsakoties) … Vēl nomurmina – redzēs vai šis izturēs …

  8. Jānis to Anonymous Atbildēt

    Nejauc divas lietas: valsts un savas zemes aizstāvēšanu pret tās ienaidniekiem (kā iekšējiem, tā ārējiem) ar šīs valsts politiķu un valsts ierēdņu ekonomisko un saimniecisko darbību. Bet kas tad šajā valstī ievēl Saeimas deputātus, kuri tālāk caur partijām formē valdību, ja ne mēs ar tevi? Ja tu izvēlies nepareizos deputātus pašvaldībā vai Saeimā, vai vispār nepiedalies vēlēšanās, tad kas pie tā vainīgs – valsts, kurā tu dzīvo, vai tomēr tu pats? Otrkārt – kritizēt citus, arī valdību nav liela māka, tur daudz prāta nevajag, bet daudz grūtāk ir atbildēt uz jautājumu – ko tu pats personīgi esi darījis šīs valsts labā, lai dzīve mums visiem kļūtu labāka (Obama)? Ja mēs sāksim domāt , bet galvenais, arī rīkoties šādās kategorijās, tad nebūs vairs lielas vajadzības te rakstīt tik žultainus komentārus. Runāt patiesību ir tas vieglākais darbs, grūtākais ir kaut ko reāli izdarīt Latvijas labā, lai dzīve kļūtu labāka. Es saprotu, ka daudziem ir lielas problēmas ar paškritiku, jo daudz viegāk ir visās negācijās (arī personīgās) vainot
    vienīgi citus.

    • Tur jau tā lieta, ka cilvēki uzticas demagogiem. Tu tāds pats. Tās tavas nosauktās divas lietas ir tik saistītas, ka nav jaucamas. Deputātus mēs neizvēlamies, viņi paši lien. Likumi sagrozīti tā, ka vēl ilgi nebūs tā kā tu te raksti, ka tev nu baigā teikšana vēlēšanās. aboltiņa skaidri to parādija, zaķi un citi tāpat.
      Valsts labā strādā liela daļa iedzīvotāju, bet redzot, pie šprices esošo darboņu un sensāciju alkstošo žurnālistu sastrādāto, pārāk omulīgi nav.

    • ( Iepriekš es ātrumā neuzrakstīju savu niku, tādēļ koments aizgāja kā anonīms)
      Ne jau es jaucu savas zemes aizstāvēšanu ar valsts un politiķu noziedzīgo darbošanos, bet gan tie, kuri savas zemes aizstāvēšanas vārdā pieprasa klusēt par valdošajām nejēdzībām – tas pirmkārt.Otrkārt par tām vēlēšanām un to ievēlēšanu. Vai mēs izvirzām deputātu kandidātus? Vai mēs taisam tos sarakstus? Vai mēs rīkojam tās melīgās priekšvēlēšanas kampaņas? Vai mēs esam noteikuši to 5% barjeru? Vienīgais, kas mums visā šajā procesā visžēlīgi ir atļauts – tas ir kādu no mums rokās iespiestajām lapiņām aiznest un pa spraudziņu iemest kastē. Viss! Toties atbildība par visām nejēdzībām visu laiku tiek uzkrauta mums – “paši vien pie visa esat vainīgi, paši tādus ievēlējāt u.t.t.” Vai tā ir izvēle? Tas ir balagāns, nevis vēlēšanas!
      Treškārt, par to kritiku. Par to, cik mēs katrs spējam un daram valsts labā šeit neiet runa. (To mēs tikai katrs par sevi zinām un varam spriest) Šeit ir tā vieta, kur katrs izsaka savas domas. Vai tu uzskati, ka darītājiem nav tiesību izteikt savas domas vai kritiku to cilvēku virzienā, kuri nedara to, ko ir uzņēmušies, vēl vairāk – par ko ir nodevuši sava amata zvērestu un par ko saņem pamatīgas algas? Vai tu uzskati, ka nedarītājus drīkst kritizēt tikai nedarītāji un tas, ka te kāds kaut ko kritisku uzraksta automātiski nozīmē, ka viņš ir nedarītājs?
      Ceturtkārt, jūs dodat mājienu, ka es, šeit rakstot kritiskus komentus, īstenībā sava paškritikas trūkuma dēļ “savās negācijās vainoju citus”. Redziet, cienītais, šī valsts ir pilna ar tādiem cilvēkiem kā es, kuri godīgi ir darījuši un dara darbu savā profesijā, atbilstoši savai izglītībai un savām prāta spējām. Mēs nekandidējam uz Saeimu, neliekam roku uz sirds un nesakām, ka vēliet par mums, mēs esam īstie profesionāļi, mēs zinam, kā Latviju iecelt saulitē, mēs pilnveidosim, uzlabosim, optimizēsim, sakārtosim, veicināsim, attīstīsim….. mēs solām, mēs apņemamies u.t.t. Mēs vienkārši darām SAVU darbu. Bet tas nenozīmē, ka mēs esam muļķi un neredzam vai nesaprotam, kas notiek. Un tas nenozīmē, ka mums nav tiesību paust savu sašutumu par notiekošo.

  9. vecums nenāk viens Atbildēt

    Ja seko te izklāstītajām pērlēm par politiķiem, kuru dēļ tauta negribot aizstāvēt SAVU valsti, tad var izdarīt arī secinājumu, ka 1940. gada 17. jūnijā neviens nepretojās, jo negribēja aizstāvēt K. U. valdību. Absurds? Protams. Bet kā jūs gatavojaties tā selektīvi aizstāvēt valsti, neaizstāvēt visu, kas tajā ir – arī Saeimu un valdību? Analītiķi no Marsa, vai zin’

  10. latvietis parastais Atbildēt

    ir problēma, es gribu un noteikti aizstavešu valsti, bet negribu un ne mirkli neaizstāvešu politiķus un esošo valdību. taču politiķi šo faktu sagroza tā ka ja neaisstāv viņus tātad neaizstāv valsti

  11. Nevispārini savas personīgās antipātijas pret atsevišķiem cilvēkiem un nejauc tās ar cilvēku gribu pretoties
    iebrucējam aizstāvot savu zemi.

  12. “Pirmajās rindās sēdēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), “Vienotības” deputāti Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Atis Lejiņš.” – vēl tur klāt varēja piesēdināt zooprezidentu un vēl dažus, tad būtu vēl smieklīgāk. Uz šiem “patriotiem”, kuru iepriekšējā darbība lieliski parāda, kā viņi “uzupurējas” tautas un valsts labā, paskatoties vien, jau gribas pretoties.

  13. Lasu komentārus un secinu: informatīvais karš jau notiek tepat komentāros – vērotāji, žuļi, juri, un
    citi bez kādas kautrēšanās regulāri stāsta, cik te Latvijā viss ir slikti un nepareizi, šādi arī graujot cilvēku gribu un vēlēšanos aizstāvēt pašu valsti. Vispirms ir jāneitralizē šie iekšējie demagogi, kuri slēpjoties aiz demokrātijas maskas, īstenībā ar VāRDA palīdzību grauj cilvēku ticību un pārliecību savai valstij. Tie ir bīstamāki par ārējo ienaidnieku, jo spekulē uz cilvēku ekonomiskajām grūtībām un nepilnībām valsts pārvaldē. Viņi būs pirmie, kas krīzes situācijā laidīsies krūmos vai arī šaus mugurā.

    • Ak tad es, runājot patiesību par valstī valdošajām nejēdzībām, tev nograuju tavu lielo gribu un vēlēšanos aizstāvēt šo valsti? Bet tie, kuri šīs nejēdzības strādā tev to gribu nenograuj? Tātad darīt var visu, bet tikai nedrīkst par to runāt? Tam visam ir jābūt slepenam ( konfidenciālam). No kā tad tas ir jāslepj? No tautas, vai ne?! Jo citādi tautai apšķebināsies dūša pašaizliedzīgi aizstāvēt šos nelielšus, kuri jau ir nolaupījuši latviešu tautai tās valsti un valsts pārvaldi pārvērtuši par kaut ko līdzīgu reketieru kantorim, kurš tikai iekasē nodevas ( nodokļus) un uzdzīvo par ieksēto naudu, pretim nedodot neko. Nu jau pagājis gandrīz ceturtdaļgadsimts, bet mums valstī nav ne normāli organizētas medicīniskās aprūpes sistēmas, ne izglītības, ne valsts aizsardzības, ne sociālā nodrošinājuma. Bet tu, mazienījamais kungs, to visu dēvē par “grūtībām un nepilnībām valsts pārvaldē” , un tos, kuri ar sašutumu un dusmām sauc lietas īstajos vārdos, par iekšējiem ienaidniekiem. Tātad, tavuprāt, īstie Latvijas patrioti ir tie, kuri klusējot noraugās, kā Latvijas valsts tiek izsaimniekota un latviešu tauta izputināta???? Atbildi demagog!

  14. Kāds sviests, es stājos brīvprātīgi obligātajā , neņēma jo biju nosacīti sodīts, aizbraucu uz franciju un dienu leģionā. Tā aizbrauc patrioti!

  15. Valdošais režīms, kas ir darījis visu iespējamo, lai latviešiem pārietu jebkāda patika aizstāvēt šo valsti, tagad taisa sabiedriskas diskusijas par to, kā aizstāvēt valsti. Viņiem, lūk, vajagot “identificēet problēmu”.Saprotama lieta, ka tas nav nopietni. Atkal kārtējā ķeksīša pievilkšana. Darbības imitācija, kas jau robežojas ar ņirgāšanos. Paši aiz bailēm par savu ādu ir atbruņojuši ne tikai tautu, bet pat zemessardzi un tagad te klārē, ka iebrukuma gadījumā visiem esot pienākums pretoties. Nāks te iekšā līdz zobiem apbruņota krievu armija, bet jūs, mīļā tauta, tad ņemat rokās cirvjus un dakšas un pretojaties! Ja tā nav ņirgāšanās, kas tad tas ir? Aicinājums uz kolektīvu pašnāvību?
    Tie, kas nopietni domā par valsts aizstāvēšanu, nerīko publiskas diskusijas. Bez liekas afišēšanas kopā ties sasaukti attiecīgās jomas speciālisti un slēgtā diskusijā viss tiek apspriests un izplānots. Bet pēc tam šis plāns tiek konsekventi realizēts. Viss! Bet tas, kas te notiek ir vienkārši ālēšanās. Krievi teiktu – “pokazuha”.

  16. Sabiedrībā jāaudzina griba pretoties – TIKAI JAUTĀJUMS, KURŠ TO DARĪS?
    Valsts ar zoo vēlētu prezidentu vai ar SC balsīm vēlētu un kurš ar savu piemēru centās atturēt no valodu referenduma? Valsts ar blēdīgi Saeimā iekļuvušiem deputātiem, te pa lapsas alu, te par kandžas pudeli. Tājā pašā laikā saņemot deputāta karti var piedzerties un skandalēt nakskrogos vai jāatsēž 5 diennaktis cietumā? Ja pēdējam ir godaprāts, tad pašam nāktos doties un pat bez Saeimas piekrišanas atsēdēt – tad tam varētu arī sākt ticēt , ka ir godaprāts – vainīgs un saņemu…Tur augšā tāda puvuma smaka un varbūt jaunā Saeimas spīkere spēs atvērt logu un vēdināt …
    Par pārējo – valsts pilsonim ir jāapzinās valst vērtības un arī valsts vadība, kurām spēj ticēt – šodienas vērtības ir PAREX un sabrukušais MAXIM – vienam tā nakts peļņa un otram sievas celtniecības biznesa sargāšana ar 54 zārkiem ( jā labais darbs bija gan valsts vilkšana no nakts blēdību parādiem). Vai mani spēs aicināt zoo prezidents, kurs pat Grūziju nebalstīja ar savu klātbūtni, vai slēpās Polijā valodu referendumā? Valensa, Havels, Meri un šodienas Ivess un Grībauskaite un Latvijā? Nespēja sevi vadīt?
    Tālākais arī seko – JAUNIEŠI NETIEK SKOLĀS VALSTISKI AUDZINĀTI ( pēc IM ir izglītojamie, bez audzināšanas prakses – laikam lai audzina iela?). Tāpat netiek militāri izglītoti ar obligāti karavīru dienestu. Tie 18, 19 gadus jaunie jau vel nebūs pilnvērtīgi aizstāvji, bet šautenes apgūtas un arī gultu pratīs uzklāt un rīta rosmes krosu spēs veikt, zābakus notīrīt… Tālāk jau kā iemaņas apguvuši jau kā Profesionāļi vai Zemessargos.
    Jā, bet kura ir tā valsts amatpersona, kura atņema zemessargiem pilnvaras iekšējās kārtības uzturēšanai savos novados un arī šautenes. Tas jau ir prestīža jautājums zemessargiem. Varbūt lai zaļajiem vīriņiem vieglāk šaujamos savākt?
    Sabiedrībā jāaudzina griba pretoties – tas labi, bet valsts varai ir jānāk tuvāk pie sabiedrības arī caur vēlēšanu sistēmu un lai es savam Saeimas, pilsētas un vai novada deputātam varētu prasīt – kāpēc tā tu balsoji? Šodienas atbildes pat nav – kaut kāda mistiska partijas nostāja. Šodien pat dzīvu deputātu neredzēsi, ja nu vienīgi naktskrogā kaujoties… bet tur es neeju…

  17. Nesen Romas pāvests Eiropu salīdzināja ar vecmāmiņu.Tātad šī vecmāmiņa uztverama kā veca ,nespēcīga,ar vāju atmiņu ,bez gribas spēka apveltītu būtni ,kas iespējams spēka gadus pavadījusi kādā bordelī.Tāpēc ir likumsakarīgi vērienīgi homoseksuālistu rīkotie praidi ,, demokrātiskās,, valstīs un pat tiesības brālim un māsai radīt kopīgus pēcnācējus,ko agrāk uzskatīja par asins grēku,bet tagad tā ir normāla parādība Vācijā ,Francijā un Spānijā.Šī vecmāmiņa ieliek visa veida ieročus musulmaņu un Putina pareizticīgo rokās ,lai šo vecmāmiņu galīgi piebeigtu.Arī latvija līdzinās šādai vecmāmiņai.

  18. Pašreiz mūsu galvenais uzdevums ir:
    Patriotam vienmēr ir jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti pret savu valdību.
    Edvards Abejs

  19. Audzināt var bērnus skolā un ģimenē, daļu pieaugušo audzina vēl labošanas iestādēs. Kā var audzināt sabiedrību? Kurš var uzdrošināties audzināt pieaugušu cilvēku, pilsoņu sabiedrību? Vai kāds ir varbūt aizmirsis, ka deputāts ir tautas, t.i. SABIEDRĪBAS kalps?…. un viņam ir jākalpo sabiedrībai nevis jāaudzina šī sabiedrība. Tas ir tik vienkārši, bet to ir tik grūti dažiem saprast.

  20. Ar ko tad tauta var pretoties, ja tai nav ieroču? Ar zirņiem? Arī tie ir ļoti dārgi un daudziem nav pa kabatai.
    Jā, bet dot tautai ieročus ir bail. Latviski sakot, tādi tie sūdi…. it īpaši, ka runa šajā karā ir par stundām vai dažām dienām. Šveicē tauta ir nobruņojusies līdz zobiem, katram mājās stāv ieroči, bet tur arī referendumi ir gandrīz katru mēnesi, tur valdība bez tautas ziņas “nepopulārus lēmumus” nepieņem. Cilvēki ir gatavi aizstāvēt savu tēvzemi, bet vai mūsu politiķi saprot šī vārda jēgu? Vai mūsu zemniekiem pieder viņu tēvu zeme, cik ir tādu zemnieku, cik ir palicis tādu, kuriem ir sava zeme, savi īpašumi? Vai tagad jūs saprotat, ko nozīmē likvidēt vidusšķiru? Vai tagad jūs saprotat, kāpēc vidusšķiru sauc par valsts mugurkaulu?

  21. KAS GAN AIZSTÁVÉS VALSTI KURA IR IZZAGTA ,kuras valdíbas izvéléjusies politisko kursu kura 90 gados bez pajumtes atstája desmitiem túkstoshus Rídziniekus ístenojot slaveno un eiropas uzspiesto privatizáciju, iznícinája visu rúpniecíbu vairáka ká pusi atstája bez darba un bez lídzekljiem unTautieshi piespiedu kártá pashi izsútijushies.Ziniet paprasiet pa priekshu piedoshanu katram Latvietim ,més varam atgút savu zemi ,bet ne jau ar tádu valdíbu ,kas nodevusi tautu ,zemi izpárdevusi un tagad aicina lai tauta vinjus sargá no pashu uzpústa ienaidnieka.

  22. Ja tie nosauktie, kas sēdējuši pirmajās rindās, ar savu rīcību un uzvedību rādītu pozitīvu piemēru, būtu pat ticamas viņu bažas, ka sabiedrība neaizstāvēs valsti. Sabiedrība aizstāvēja, kad bija nepieciešams, bet ko sastrādājuši veiklie zēni un dāmītes kas bija pie šprices, pa šiem gadiem… katrs vārds ko viņi saka, ir pelnījis pretoties tikai tāpēc vien, ka tas nāk no šito mutes. Iedzīvotāji darīja un darīs, kad būs vajadzīgs, bet lai lēmēji tomēr salemj tādus likumus, lai valsts kopējais katls pildītos, nevis shēmotu lai pašiem izdevīgāk… paklusēšana vismaz būtu tolerances izrādīšana pret tiem, kuri vēl tic, ka kādreiz būs arī sakarīgāki lēmēji un šitie aizvāksies, nevis līdīs pa katru cenu atpakaļ pie sil.. .

  23. “Proti, kādi ir karavīru un iedzīvotāju pienākumi situācijā, ja valsts tiek okupēta. Igaunijā noteikts, ka katra pilsoņa pienākums tādā gadījumā ir izrādīt pretestību.”

    Latvijā arī jānosaka, ka katra latvieša un pilsoņa pienākums ir izrādīt pretestību. Lai nav kā 1940.gadā, kad daudzi gaidīja pavēli karot, bet krimninālnoziedznieks, Satversmes pārkāpējs un varas uzurpators Ulmanis to nedeva. Un riebīgi, ka 1940.gadā latviešiem neienāca prātā ideja pretoties okupantiem. Ja latvietim nav kunga vai saimnieka, kurš pavēl pretoties, tad lai šo pavēli dod LIKUMS.

  24. “Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu” – sk. LatvijasAvīzi, 20.12.2013.
    Audziniet, audziniet….

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+