Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
20. jūnijs, 2012
Drukāt

Samitā neiztiek bez asumiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Meksikas kūrortpilsētā Loskabosā pasaules divdesmit ekonomiski spēcīgāko valstu jeb G20 grupas saietā Eiropas Savienības valstu līderi pārējo pasauli mudināja būt pacietīgai eirozonas finanšu problēmu risināšanā.

 

Gan Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu, gan Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs sanāksmes dalībniekiem apgalvoja, ka Eiropai ir politiskā griba tikt galā ar parādu krīzi, un ES iedvesmojis Grieķijas parlamenta vēlēšanu iznākums. Tāpat ES amatpersonas uzsvēra, ka ir gatavas doties palīgā Atēnām, tiklīdz krīzes skartajā valstī tiks izveidota valdošā koalīcija.

Vienlaikus ar lielu nepacietību tika gaidīta Loskabosas saieta laikā notikusī ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina tikšanās, kuras laikā abi pārrunāja Sīrijas asiņaino konfliktu. Svarīgajos jautājumos vienprātība netika panākta, un “atklātā” saruna, kā to raksturoja abi prezidenti, aizritēja saspringtā gaisotnē.

 

Barozu aizrāda amerikāņiem

Runājot preses konferencē, Barozu nokaitināja kāds kanādiešu žurnālists, kurš EK prezidentam apjautājās, kāpēc ziemeļamerikāņiem būtu jāriskē ar saviem ietaupījumiem, palīdzot ES, informē raidsabiedrība BBC. Uz to Barozu nedaudz paceltā balsī atbildēja: “Atklāti runājot, neesam šeit ieradušies, lai saņemtu pamācības jautājumos par demokrātiju un ekonomiku. Krīze nesākās Eiropā… Tā kā jūs pieminējāt Ziemeļameriku, jāteic, ka tā radās tieši Ziemeļamerikā un lielu daļu mūsu finanšu sektora piesārņoja ziemeļamerikāņu neparastās darbības dažos finanšu tirgos.” Barozu uzsvēra, ka ES ne tuvu nav vienīgā G20 pārstāve, kurai ir finanšu problēmas un ka atšķirībā no citām G20 valstīm Eiropā patiesi valda demokrātijas principi.

 

“Ņemot vērā, ka eirozonā ir 17 valstis, vajadzīgs laiks, lai vienotos par nepieciešamajiem politiskajiem pasākumiem,” paziņoja Barozu. “Mēs saprotam citu problēmas. Tāpēc, lūdzu, saprotiet mūsējās,” piebilda van Rompejs.

 

ES līderi arī skaidroja, ka ļoti svarīgs solās būt 28. jūnijā paredzētais samits, kurā bloka amatpersonas cer vienoties par pasākumu kopu, tostarp banku uzraudzības mehānismiem, lai nodrošinātos pret jauniem ekonomiskiem satricinājumiem.

Barozu arī mudināja pārējās G20 valstis, kuras neietilpst ES, pildīt savas saistības un Starptautiskā valūtas fonda krīzes fondā nodot piesolīto naudu. Loskabosā valstis vienojās SVF krīzes fondu papildināt par 456 miljardiem dolāru. “Citi diemžēl kavējas ar lēmumiem,” secināja EK prezidents. SVF izpilddirektore Kristīna Lagārda nopriecājās, ka Loskabosā apstiprinātais krīzes fonda apjoms ir lielāks, nekā cerēts, un tas palielinās SVF kreditēšanas spējas, informē ziņu aģentūra AFP.

 

Punkts attiecību pārstartēšanas politikai?

Obamas un Putina pirmā tikšanās kopš pēdējā pārvēlēšanas Krievijas prezidenta amatā aizritēja abpusēji nocietinātā gaisotnē, informē ziņu aģentūra “Reuters”, ne vienam, ne otram neizrādot ne mazāko patiku par divpusējo sarunu. Vienīgais, par ko abu valstu līderi spēja vienoties, – vardarbībai Sīrijā ir jāliek punkts. Kādiem līdzekļiem to panākt – te vienprātība arī beidzas.

Par abu sliktajām attiecībām liecina arī tas, ka Putins maijā atteica Obamas ielūgumam ierasties uz G8 apspriedi Kempdeividā. Obama neapmeklēs septembrī Vladivostokā paredzēto ikgadējo Āzijas un Klusā okeāna apgabala sadarbības forumu, kuru parasti Savienoto Valstu prezidenti apmeklējuši. “Divpusējās apspriedes tonis, liekas, iezīmē beigas Obamas aizsāktajai attiecību pārstartēšanas politikai,” secina “Reuters”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+