Foto – LETA

Satiksmes ministrija piedāvās jaunu ostu maksas iekasēšanas variantu – peļņas nodokli (papildināts) 0

Satiksmes ministrija (SM) piedāvās jaunu ostu maksas iekasēšanas priekšlikumu, jo to neapmierina līdzšinējais Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais variants un tā kategoriski iebilst pret tā ieviešanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Ministrijas priekšlikums paredz ostām no 2015.gada ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā tā saucamo peļņas nodokli jeb starpību starp ostas ienākumiem un izdevumiem, no kuras atskaitītas investīcijas ostu darbības nodrošināšanai un attīstībai. Šajā gadījumā maksas ieviešanai nebūtu negatīva ietekme uz ostu tarifu un pašvaldību un valsts ostu valdes locekļi būtu ieinteresēti maksimizēt ostu peļņu, norāda SM.

Matīss arī norādīja, ka EM piedāvātais modelis faktiski paredz apgrozījuma nodokļa ieviešanu, kas nozīmējot, ka pieaugs ostas maksas un līdz ar to sadārdzināsies tranzīta koridors. Tā kā konkurence Baltijas reģionā esot liela, samazināšoties pārkrauto kravu skaits ostās, kas savukārt sadārdzināšot dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, valdība 1.oktobrī nolēma, ka Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.

Līdz ar to ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu, kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas – Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.

Pret grozījumiem likumā iebilda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Grozījumi Likumā par ostām vēl jāskata Saeimā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.