Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. janvāris, 2016
Drukāt

Parlaments pārsūdzēs Aināra Dimanta atgriešanos (2)

Foto - Shutterstock un LETA, Jāņa Gruzdiņa ilustrācijaFoto - Shutterstock un LETA, Jāņa Gruzdiņa ilustrācija

Kaut arī Saeimas rīcībā ir vesela pieredzējušu juristu komanda – Saeimas Juridiskais birojs –, tomēr parlaments dažās tiesvedībās algo arī advokātu no privātā sektora, kas prasa papildu tēriņus no nodokļu maksātāju naudas. Tas notiek gadījumos, kad Saeimas Juridiskais birojs nav gatavs tiesā aizstāvēt tās parlamenta idejas, pret kurām birojam bijuši iebildumi. Un tieši šajās lietās Saeimai iznāk arī tiesā zaudēt.

Saeimas prezidija locekļi vakar vienojušies apelācijas kārtībā pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā Administratīvās rajona tiesas decembra lēmumu, kurš ļāvis amatā atgriezties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklim Aināram Dimantam. Šādu lēmumu Saeimas vadība nepieņēma oficiālajā prezidija sēdē, bet aiz slēgtām durvīm tā sauktajā “mazajā prezidijā”, kurā piedalās tikai frakciju pārstāvji, bet ne parlamenta administrācijas vadība. Arī par pārsūdzības argumentiem deputāti ir nerunīgi, lai nekaitētu tiesvedībai. “Šo Administratīvās rajona tiesas lēmumu patiešām ir pamats pārsūdzēt, bet sīkāk par iemesliem pagaidām nekomentēšu,” man telefonsarunā atbildēja Saeimas nolīgtais jurists Mārtiņš Grīnbergs.

Atgādināšu, ka Administratīvā rajona tiesa pagājušā gada 23. decembra spriedumā secinājusi, ka Saeima, lemjot par Dimanta atstādināšanu, nav pienācīgi izvērtējusi, vai Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītie trūkumi parasti noved pie amatpersonas vai iestādes vadītāja atbrīvošanas no amata.

Tāpat parlaments savā rīcībā neesot ievērojis patvaļas aizlieguma principu. Proti, apsvērumos iekļaujamo faktu klāstam ir jāatbilst nepieciešamā lēmuma pieņemšanai, lēmuma pieņēmējs nedrīkst procesā apzināti ieviest faktus, kas nav nepieciešami lēmuma pieņemšanā. Līdz ar tiesas lēmuma spēkā stāšanos Dimants varēja atgriezties darbā NEPLP, bet tikai kā ierindas loceklis, jo priekšsēdētāja vietu padome tagad uzticējusi Aijai Dulevskai.

Kaut arī parlamenta rīcībā ir vesela pieredzējušu juristu komanda (Saeimas Juridiskais birojs), tiesvedībā pret Dimantu Saeima par nodokļu maksātāju naudu algo zvērinātu advokātu no privātā sektora. Lieta tāda, ka Saeimas Juridiskā biroja speciālisti deputātiem sniedz atzinumus un konsultācijas par topošajiem lēmumprojektiem un likumprojektiem. Taču tautas kalpiem šie juristu ieteikumi nav saistoši – politiķi var pieņemt arī pilnīgi pretējus lēmumus. Šādos gadījumos Juridiskajam birojam ir tiesības neaizstāvēt Saeimas lēmumu tiesā, ja kāds to pārsūdzējis. “Būtu tikai neētiski, ja mēs tiesā pārstāvētu parlamentu jautājumos vai gadījumos, kad deputāti rīkojušies pretēji mūsu ieteikumiem. Mums būtu jāaizstāv vairākuma ideja, pret kuru mums bijuši iebildumi,” skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare. Arī Dimanta gadījumā Saeimas Juridiskajam birojam jau sākotnēji bijušas šaubas par atlaišanas tiesiskajām niansēm. Tādēļ pēc lietas nonākšanas tiesā deputāti pieaicinājuši zvērinātu advokātu pēc saviem ieskatiem. Arī konkurss par advokāta pakalpojumiem nav rīkots, jo Publisko iepirkumu likums ļauj bez tā iztikt, ja līgumcena nepārsniedz 4000 eiro.

Pagaidām gan nav iespējams precīzi pateikt, cik nodokļu maksātājiem izmaksās Saeimas tiesāšanās. Pēc “LA” rīcībā esošas informācijas, līgumā noteikta advokāta takse 100 eiro stundā, bet vēl nav zināms, cik stundas kopā juristam būs nepieciešamas. Runa varētu būt par vairākiem tūkstošiem eiro. Taču eksperti apgalvo, ka parasti šādos gadījumos advokāti ir salīdzinoši pieticīgi, jo pārstāvēt valsti esot profesionālā prestiža jautājums.

Salīdzinājumam, iepriekšējos gados parlaments vairākkārt neveiksmīgi tiesājās ar Saeimas kancelejas direktoru Māri Steinu par viņa darba līguma uzteikšanu. Galu galā Steins palika amatā, bet Saeima privātai advokātei Inesei Lūsei 2014. gadā izmaksāja 1030 eiro un 2015. gadā – vēl 1500 eiro.

Kopumā Saeima 2015. gadā bijusi iesaistīta 14 tiesu procesos. Bez jau minētās “Dimanta lietas” (Administratīvajā rajona tiesā) un “Steina lietas” (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā) bijuši arī 12 procesi Satversmes tiesā (ST). Tajos gan valsts iztikusi pati ar saviem juristiem. Divos gadījumos ST lietas skatīja publiskā procesā (uz vietas, mutvārdos) un šajos gadījumos valsti pārstāvēja attiecīgo ministriju speciālisti. Vēl 10 lietas skatītas rakstveida procesos, bez pušu piedalīšanās klātienē – šajos gadījumos atbildes rakstus no valsts puses gatavoja Saeimas Juridiskais birojs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Saeimas balsojums, kuru par balsojumu grūti saprast (jo taču “balsojumā” nepiedalījās puse deputātu) ir bijis juridiski aplams, Dimants atlaists bez vainas. Es nevēlētos, lai par maniem nodokļiem tiktu algots privātadvokāts, kurš izgrozītu tā, ka melns ir balts un otrādi.

  2. kapeika ir kapeika, ja to ripina. (M.Zdornovs)

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+