Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. oktobris, 2014
Drukāt

Sauciens pēc taisnas tiesas. Sāk rādīt pretrunīgi vērtēto mūziklu par Herbertu Cukuru (17)

Foto - Modris HeldsFoto - Modris Helds

Sestdien Liepājas Olimpiskajā centrā pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Ķirša, Pētera Draguna un Jura Millera mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs”.

Pirmizrāde noslēdzās bez incidentiem vai provokācijām tās laikā, un skatītāji māksliniekus un iestudējuma veidotājus sveica, kājās stāvot. Taču pirms izrādes valdīja saspringta gaisotne.

Jau ilgu laiku pirms pirmizrādes dažādās aprindās kņadu izraisījušais darbs par pretrunīgi vērtēto aviatoru Cukuru arī pirmizrādes dienā raisīja destruktīvās organizācijas “Russkaja zarja” (“Krievu rītausma”) pārstāvju aktivitātes – ar sarkanu krāsu noziestu leļļu izmešanu Liepājas Olimpiskā centra durvju priekšā un strīpainajos ieslodzīto kostīmos tērptu trīs vīru uzstājīgu cenšanos iekļūt skatītāju zālē. Šā “šova” rīkotāji, pēc visa spriežot, bija Jevgeņijs Osipovs un Illarions Girss. Provokācijas neizdevās, tomēr pirmizrādes gaisotni zināmā mērā sabojāt izdevās. To var teikt arī par Krievijas televīzijas “uzlidojumu” – vismaz trīs dažādas kamerām un mikrofoniem bruņotas komandas mūzikla pirmajā daļā aizņēma vai veselu skatītāju rindu.

Skatītāju zāle nebija aizpildīta – mazliet vairāk par pusi. Par to pārsteigts bija liepājnieks, kādreizējais lidostas darbinieks Elmārs Vīdners, retoriski jautājot: “Vai cilvēki ir iebaidīti?” Pamatodams, kāpēc jāredz izrāde, E. Vīdners sacīja: “Tāpēc, ka viņš ir Cukurs, tāpēc, ka viņš ir liepājnieks, tāpēc, ka viņš ir aviators un daudz izdarījis Latvijas aviācijas labā! Un arī tāpēc, ka nekas no tā, ko viņam pārmet, nav pierādīts.”

Skatītāju vidū bija vairāki pazīstami liepājnieki – diriģente Ilze Valce, Liepājas domes deputāti Jānis Vilnītis un Helvijs Valcis, režisors Dž. Dž. Džilindžers, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, daži aktieri.

Runājot par iestudējuma māksliniecisko pusi, H. Laukšteins bija visai kritisks: “Kā māk­slas darbs ļoti pašdarbniecisks, palika nepabeigta darba pēcgarša. Visvājākā – režija, arī scenogrāfija ļoti plika, bet apskaņošana bija vienkārši katastrofāla. Vērtīgākā ir mūzika. Tas, ka izrādes veidotāji pieskaras tādām tēmām, ir labi, taču, manuprāt, tas darīts stipri virspusēji, pavirši.”

Mūzikla producents Juris Millers atzina, ka ar pirmizrādi ir apmierināts. Uzrunājot Krievijas žurnālistus, viņš uzsvēra, ka šis ir “absolūti privāts projekts”, un ka viņš kā producents ļoti cer, “ka iestudējuma rezultātā pasaules sabiedrība un tie līderi, kuru spēkos ir pieņemt lēmumus, beidzot vienosies pielikt juridisku punktu Herberta Cukura lietai neatkarīgi no tā, vai tas būs attaisnojošs vai nosodošs”. Liecības par Cukura rīcību kara laikā ir ļoti pretrunīgas – vieni apliecina, ka viņš ir izglābis vismaz četrus ebrejus, citi apgalvo, ka viņš slepkavojis, bet tiesas nav bijis, kas to apstiprinātu vai noliegtu, sacīja Millers.

Ne velti arī iestudējuma “Cukurs. Herberts Cukurs” galvenais vadmotīvs, dziesmu tekstu autora Pētera Draguna vārdiem runājot, ir “pēc taisnas tiesas aizsaule vēl kauc…”.

Saistībā ar iestudējumu bijuši vairāki nosodoši paziņojumi. Izrādi kritizēja Simona Vīzentāla centrs. Atklātu vēstuli vietējai un starptautiskai sabiedrībai nosūtījuši četri Latvijas pilsoņi – Olga Procevska, Marija Assereckova, Boriss Ginzburgs, Felikss Poļanskis. Ventspils Krievu biedrība vēstulē Drošības policijai lūdz aizliegt mūzikla “Cukurs. Herberts Cukurs” pirmizrādi Ventspilī. Nosodījumu paudusi arī rakstniece Andra Manfelde, kura sākotnēji bija piesaistīta pie izrādes libreta izstrādes, bet sadarbību pārtrauca, aicinot idejas autoru Juri Milleru no šā darba atteikties.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Par Arāja komandu sen jau viss ir pierādits un arī Cukurs tajā kalpoja….
    Pasaule šobrīd ir krustcelēs un vēl atlikušas miera oāzes tik maz….kādēļ cilvēki jātracina vēl ar apšaubāmu patiesību izrādēm….talantīgiem cilvēkiem vajadzētu savādāk savu talantu likt lietā-tautu saliedēšanai,iepriecināšanai…

  2. Tā ir cūcība aizliegt mūziklu.
    Esmu no Rēzeknes. Vakar aizgāju uz mūsu jauno koncertzāli Goru un biju pārsteigta, ka mūzikls atcelts.
    Kā var tik vienpersoniski pieņemt lēmumus, ko un kad jāredz klausītāju auditorijai? Un kas vispār var pieņemt lēmumu, ko man redzēt un ko nē?
    Ļoti gribētos, lai uz šo vēstuli atbildētu kultūras ministrijas pārstāvji?
    Katram Latvijas pilsonim ir brīva iespēja redzēt un izvērtēt muzikāli -literāro vēstījumu, ko mums piedāvā, lai mēs paši izvērtētu kādas vēsturiskās personas atbildību pret tā laika Latvijas varu un līdzcilvēkiem.
    Tad kapēc šodien, kādiem spēkiem ir vara par to, ko man redzēt un ko neredzēt? Kur ir demokrātija,- iespēja paust savu subjektīvo viedokli, par piedāvāto mūziklu?
    Man nav šis iespējas, jo naudas makiem radās iespēja nobloķēt Latvijas austrumkoncertzāli, lai mēs neredzam Latgalē patiesību.
    Žēl un kauns par Latviju, ko pērk , plosa un atņem mums latviešiem.

  3. Musu varoni Cukuru, Jums- PERKAMAS un GLEVAS- latviesu, zidu, krievu/lidzskrejeju dveseles- NEIEGUT NEKAD, JO TAS IR NEMIRSTIGS! Kaisat nogalinato bernu dveseles un zaimojat dievu,,terpjot tas leta plastmasa.. no Ukrainas vai Palestinas un citurienes…jo nav launumam robezas, ir tikkai DVESELES UN TAUTA.

  4. Par H.Cukuru ir jārunā, paldies tiem, kas nebaidās to darīt. Tā kā atklātā tiesā viņš netika tiesāts un visas apsūdzības balstās uz atklātiem, safabricētiem meliem, tad H.Cukurs uzskatāms par nevainīgu.

  5. Vērīgats***Latvijā Atbildēt

    Boļševiku pēcteči vienmēr baidīsies no taisnības. Jo viņus jau no bērnības māca melot, piesavināt ko
    var,nosist. Mūsu varasvīri un visi pārejie varenie neko nedara-lai Latvijas Valsts būtu ekanomiski
    attīstīta stabīla,Latvieši būtu aizsargāti savā zemē,tā tas bija Latvijas Brīvvalsts laikā un vēlāk Kārļa
    Ulmaņa vadībā. Kad iebruka sarkanie no Austrumiem tad sākās Latviešiem drausmīga dzīve…

  6. Gandrīz par tēmu: Atbildēt

    A.Balts
    13.10.2014 14:40
    Pārdomu vērts raksts! Bet kremļa vergu un latviešu tautas komentāri un diskusijas “ne par tēmu” bija un būs kamēr vien “atbrīvotajā” Latvijā atradīsies psrs okupanti un to pēcnācēju dabiski nelojālās masas. Un kuru vieta ir jebkur citur, izņemot mūsu nacionālo valsti. Uzsveru – runa ir par psrs okupantiem un to naidpilnajiem un pretlatviski audzinātaiem pēctečiem, kuru ieilgusī pagaidu atrašanās mūsu valstī ir kremļa neliešu un nodevēju-kangaru radīts NONSENS. Pareizāk sakot absurds, kas sen bija, ir un būs jāatrisina! Un jo ilgāk gļēvuļi un nodevēji valdībā šo “laika mīnu”, šo briestošā etniskā konfliktu un krievijas agresijas iemeslu nerisinās, jo tas taps bīstamāks Latvijai un arī visai Baltijai un vienalga būs to jānokārto – tādiem vai citādiem, sāpīgākiem paņēmieniem.

  7. Kremļa cilvēkēdāji-masu slepkavas un zvēriskie sadisti varēja un joprojām var mierīgi un nesodīti, nenosodīti sagaidīt vecumdienas, mīzentāla meļu un teroristu-mossadistu benžu banda arī vēl nav ne tiesāta ,ne notiesāta! Cukura un citu nevainīgo upuru simti, tūkstoši brēc uz debesīm pēc taisnības un tiesas! Bet Pasaule velti gaida Nirnbergu – 2 un nevar sagaidīt, jo šobrīd to pārvalda gļēvuļi un nelieši!

  8. Pasaule iegūs līdzsvaru pēc Ninbergas 2 tiesas sprieduma. Pietiek rādīt vācu fašismu un krievu komunismu kā divus atšķirīgus veidojmus. Vienādības zīme starp šiem kriminālajjiem veidojumiem ir jāliek jau bērnudārzos. Mūsu vēsture tiek iznīcināta ar tādu cilvēku rokām kā tagadējais prezidents ‘miers un bērziņš’ un lembergveidīgajiem, kuri sēž uz naftas un gāzes kravas plūsmām.
    Krieviem ir jānes tāda pati vainas sajūta kā vāciešiem par pagātni, un tikai tad būs iespējams ar viņiem runāt

  9. No ,,antifasistu ,, puses tas ir briesmiigi ka latviesiem bija taads izcils aviators.Skolaa muus maaciija juusmot par stalina sokoliem- ckalovu , vodopjanovu un veel vienu tipu kas piemirsies, muus iebaroja ar korzikiem , prjanikiem un semuskaam lai aizmirstu par plaats maizi un skandu rausiem.Ja muuzikls bija vaaji apmekleets,tad korziki un prjaniki garso joprojaam.

    • par izcilu aviatoru, brivibas cinitaju bet ari par Araja bendes komandu. Te butu varejusi sanakt kompetenta autora un rezisora rokas seniem griekiem cieniga tragedija bet ne…… ta vieta neveikli kopa samests puscepts shows.

  10. Tas vien, izgaismo to, cik dažādi un nesamierināmi mēs esam. Sabiedrība nav tālu aizgājusi no Linča tiesas. Pietiek tik bišķi atlaist grožus. Morāle pavisam vienkārša: pastāv savējie un fašisti plus neliels slānis to ko sauc par kolobarantiem; pastāv tēmas, kuras nedrīkst pārskatīt un nekādi argumenti netiks ņemti vērā. Pagājis tik daudz laika, bet valdība joprojām baidās ķerties pie padomijas šiltu noņemšanas. Mūsu acu priekšā viena pēc otras notiek daudz briesmīgākas slepkavības nešķirojot ne bērnus ne vecos cilvēkus un viss ir ok! Par kādu izlīgumu var runāt, jo pat vienkāršos jautājumos tūlīt nonākam strupceļā. Nekāda nozīme nav runāt šodien par māksliniecisku līmeni pie tam tādā garā. Tas var noderēt tikai tam, lai izdabātu sadusmotiem oponentiem.

  11. skiet makslinieciski negatava, neprofesionali uzvesta un izgazusies.

  12. Nekas cits no tāda millera nav sagaidāms, kā vienīgi provokācija. Atbaidoša ambicioza niecība, kurš par katru cenu grib būt panamāms.

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+