Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Seni dziedājumi, baroks un indiešu rāgas Senās mūzikas festivālā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 8. līdz 11. jūlijam jau 21. reizi klausītājus uz koncertiem aicina Senās mūzikas festivāls. Arī šogad klausītāji varēs baudīt itāļu baroka meistardarbus, senās angļu dziesmas, gregoriskos dziedājumus un Indijas klasisko mūziku. Festivāla noslēgumā jau tradicionāli skanēs Antonio Vivaldi koncertu cikls “Gadalaiki”. Koncertos uz skatuves kāps pasaulslavenais baroka vijolnieks Džuljāno Karminjola, Elīna Šimkus, Sergejs Jēgers, jaunais brīnumbērns – vijolnieks Daniils Bulajevs, orķestri “Kremerata Baltica”, “Collegium Musicum Riga”, “Schola Cantorum Riga” un “Sinfonietta Rīga”, kā arī Latvijas Radio koris un citi mūziķi.

Festivāla atklāšanas koncertā 8. jūlijā Mazajā ģildē virtuozās, vokāli sarežģītās un filigrāni ornamentētās 17. – 18. gs. itāļu baroka operu ārijas Elīnas Šimkus un “Collegium Musicum Riga” atskaņojumā kontrastēs ar apcerīgajām, viegli plūstošajām senajām angļu “Art songs” žanra dziesmām.

Senās mūzikas festivāla atklāšanai gatavoto solokoncertu “Sievietes mīla un dziesmas” Elīna Šimkus sirsnīgi sauc par rūpīgi izauklētu bērnu, taču vienlaikus – arī varenu izaicinājumu: “Lai to īstenotu, nepieciešamas labas zināšanas par laikmetam raksturīgo stilistiku un vokālā meistarība virtuozu koloratūru izpildīšanai.” Par programmas tēmu loku un emocionālo kodu atklājot, dziedātāja teic: “Sieviete šajā mūzikā spēj mīlēt kaislīgi, krāšņi un atdevīgi, taču līdzās mīlas laimei ir arī mīlas mokas, vilšanās, sāpes un kauns. Sievietes ieroču arsenālā ir arī viltība un glaimi, viņa prot būt pavedinoša koķete, kas apzinās savu sievišķīgo varu, viņa ir gatava ievainot un pakļaut vīrieti. Sieviete prot ļauties mīlas spēlei un baudai, taču apzinās arī likteņa nolemto – dvēseles vētrās un klusumā vissvarīgākais ir mīlestība.”

Koncerts “Gregoriskie dziedājumi un dūdas” 9. jūlijā Rīgas Domā aizvedīs klausītājus viduslaiku mūzikas noslēpumainajā pasaulē. “Viduslaiku mūziķi ļoti daudz dziedāja un tikpat daudz spēlēja, taču diemžēl visai maz no tā visa pierakstīja. Tālab šis koncerts būs mūsu mēģinājums parādīt, cik liela loma jau viduslaiku mūzikā piederēja improvizācijai,” teic viduslaiku mūzikas pētnieks, Rīgas Doma mūzikas direktors, JVLMA asociētais profesors Guntars Prānis.

Savukārt 10. jūlijā Sv. Pētera baznīcā koncertā “Indijas klasiskās mūzikas šedevri – no Indijas caur tūkstošgadēm” mūziķi Akašs Sergejs Ancupovs (Latvija), Sandžu Višnu Sahai (Indija) un Ludmila Žurkova (Latvija) spēlēs senas un simboliskas rāgas no Ziemeļindijas, kuru atskaņošana saistīta ar saulrieta laiku un vēlajām vakara stundām. “Rāga ir brīvība disciplīnas ietvaros,” trāpīgi saka Akašs Sergejs Ancupovs un piebilst: “No vienas puses, rāgu ierobežo stingrs likums, no otras – atraisa spārnus brīvai tā realizācijai. Ļoti svarīga ir skaņas intonācija – tāpat kā vārdiem “es tevi mīlu” intonācija var piešķirt arī gluži pretēju nozīmi, arī rāgā tā ir ļoti svarīga, lai nodotu pareizo vēstījumu un piešķirtu tam dziļu jēgu.” Festivāla Nakts koncertā skanēs par angļu Orfeju dēvētā komponista Henrija Pērsela mūzika Latvijas Radio kora izpildījumā. “No raksturā, noskaņās un temperamentos tik atšķirīgajiem darbiem šodien varam izveidot bezgala skaistas, atšķirīgas koncertprogrammas. Vēlajā vakara stundā, kad pilsēta norims un Pēterbaznīcas velves tonēsies dažādās krāsās un gaismu spēlēs, ļausimies sajūtām, kādas pirms trīssimt gadiem valdījušas Anglijas galmā,” kārdina koncerta idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Pēteris Vaickovskis – Latvijas Radio kora valdzinošais baritons un diriģents.

Senās mūzikas festivāla Rundāles diena 11. jūlijā sāksies ar muzikālu uzvedumu “Pasaka par ķēniņu Strazdubārdu”, kas ļaus mazajiem klausītājiem iepazīt gudro Ķēniņu Strazdubārdu, kurš pārmācīs izlutināto un kaprīzo princesi. Pirms koncerta pils pagalmā bērniem būs iespēja nogrimēties un piedalīties radošajās darbnīcās. Vēl Rundāles pils Baltajā zālē varēs klausīties Džovanni Batistas Pergolēzi un Georga Frīdriha Hendeļa skaņdarbus Elīnas Šimkus, Sergeja Jēgera, Rīgas Doma zēnu kora un baroka orķestra “Collegium Musicum Rīga” izpildījumā, kā arī vijolnieku Džuljāno Karminjolu, kuru pasaules mūzikas apskatnieki godā par baroka vijoles princi. Karminjola muzicēs kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga”.

Savukārt Zelta zālē ar klasiķu šedevriem mūs pārsteigs viens no pilnīgāk aprīkotajiem zvanu ansambļiem pasaulē – “Arsis” no Igaunijas.

Senās mūzikas festivāla noslēgumā Rundāles pils dārzā tradicionāli skanēs Antonio Vivaldi koncertu cikls “Gadalaiki”. Pirmoreiz kā solists tā atskaņojumā būs vienpadsmitgadīgais brīnumbērns Daniils Bulajevs, kurš jau astoņus gadus spēlē gan vijoli, gan klavieres. Daniils uz skatuves debitējis piecu gadu vecumā, bet septiņos gados jau pirmo reizi uzstājies kopā ar simfonisko orķestri. Talantīgais vijolnieks spēlēs kopā ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”.

Varbūt noder!!

8.VII 20.00 Mazā ģilde, festivāla atklāšana (EUR 15)

9.VII 20.00 Rīgas Doms, “Gregoriskie dziedājumi un dūdas” (EUR 15)

10.VII 19.30, Rīgas Reformātu baznīca, “Indijas klasiskās mūzikas šedevri – no Indijas caur tūkstošgadēm” (EUR 15)

10.VII 22.00 Sv. Pētera baznīca, Latvijas Radio koris. Henrijs Pērsels (EUR 15)

11.VII 13.00 Rundāles pils Baltā zāle, uzvedums “Pasaka par ķēniņu Strazdubārdu” (EUR 15)

11.VII 16.00 Rundāles pils Baltā zāle, Sergejs Jēgers, Elīna Šimkus. Baroka mūzikas pērles (EUR 20)

11.VII 18.00 Rundāles pils Zelta zāle, Bahs, Hendelis, Vivaldi (EUR 20)

11.VII 20.00 Rundāles pils Baltā zāle, Mocarts, Bahs, Vivaldi (EUR 20)

11.VII 22.00 Rundāles pils dārzs, festivāla noslēguma koncerts, A. Vivaldi “Gadalaiki” (EUR) 20 – 40

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs; www.bilesuparadize.lv

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+