Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
2. jūnijs, 2017
Drukāt

Vilšanās viduvējībā. Vērtējam A. Kiviča “Rampas ugunis”, kas saņem valsts naudu (15)

1. Vilšanās viduvējībā

1no5
Ekrānuzņēmums no TV24Ekrānuzņēmums no TV24

Tas ir galvenais, ko piedzīvoju, sekojot vienam no pirmajiem valsts simtgadei veltītajiem mediju projektiem  – “RīgaTV24” raidījumam “Rampas ugunis”.

Par naudu

Kad jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piešķīra 100 000 eiro “RīgaTV24” raidījumam “Rampas ugunis”, to pamanīja daudzi. Būsim precīzi. Lūk, citāts no NEPLP lēmuma: “AS “TV Latvija” konkursa ietvaros piedāvā veidot raidījumu “Rampas ugunis” par Latvijai nozīmīgām personībām, kas ēterā tiks pārraidīts katru darbadienu. Raidījuma uzdevums ir iedvesmot Latvijas iedzīvotājus caur citu cilvēku veiksmes stāstiem un viņu darbu, veidot labāku Latviju un tās cilvēkus, ar kuriem var lepoties. Raidījums īpašu uzmanību veltīs latviešu kultūras attīstībai, cieņai pret latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūras vērtībām nacionālās identitātes apstiprināšanai. Kā nosaka konkursa nolikums, AS “TV Latvija” konkursa īstenošanai tiek piešķirts finansējums EUR 100 000 apmērā.”

Raidījums diezin vai būtu ievērots, bet 2016. gada 10. oktobrī tajā uzreiz pēc īsās aizturēšanas slimnīcas gultā tika intervēts uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. An­dra Kiviča komplimentārā intervija radīja pretrunīgas reakcijas. Viena: ziņkārība par Krūmiņa atklāsmēm, raksturojot savu pieredzi politikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšanā dažas dienas pēc tam, kad KNAB viņu bija aizturējis pēc kratīšanas aizdomās par korupciju Jūrmalas domē. Otra: neērtības izjūta par interviju, kurā runāts par sievietēm un citiem “sasniegumiem”, bet netika uzdoti svarīgi jautājumi.

Kāpēc Latvijas simtgades projekta līdzekļi tika piešķirti “Rampas ugunīm”? Tas nav jauns projekts. Tā formāts nav unikāls. Tā profesionālā kvalitāte ir apšaubāma jau kopš raidījuma izveidošanas.

Piešķirtie līdzekļi attiecas uz saturu, kas piedāvāts no 1. aprīļa līdz gada beigām katru darba dienu. Tas nozīmē, ka tiks sagatavoti 225 raidījumi, katrs no tiem maksās ap 440 eiro. Par šo naudu var izveidot labu raidījumu. Tāpēc jautājums, vai tajā būtu vieta reklāmai.

  1. Vilšanās viduvējībā
  2. Par reklāmu un atkal... par naudu
  3. Par profesionālu vienkāršību
  4. Par intervijām
  5. Par viesiem

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. nu tak, baram bars tuvs

  2. Esmu izglītības darbiniece, pieļauju, ka orientējos kultūrā un citur. Tādēļ atļaušos izteikt savu viedokli. Esmu redzējusi dažas Kiviča intervijas. Savu noliedzošo iepriekšējo iespaidu par Kiviču mainīju, jo redzētais un dzirdētais bija labs. Pat brīnījos, ka solīds, tiešām raidījumam sagatavojies cilvēks, arī valoda un izteiksmes stils bija labs, to vienmēr pamanu.

  3. Rampas ugunis un Preses klubs ir vienīgie TV24 raidījumi, kurus skatos. Piekrītu komentāros paustajam, ka Kivičs netraucē uzaicinātajai personai izteikties. Īsts, nesamākslots raidījums. Un ļoti patīk viesu izvēle. Neesmu komentārus rakstījusi gadus piecus. šis ir gadījums, kad saprotu, ka ir nepieciešams aizstāvēt vienu no retajiem normālajiem skatāmajiem raidījumiem TV.
    P.S. Man ir 50. divas augstākās izglītības (viena inženierzinātnēs), nepārtraukti turpinu mācīties, jo profesija to pieprasa.

  4. Raidījums ir 1 no labākajiem, kas TV parādās. Paldies Kivičam!

  5. klausītāja un skatītāja Atbildēt

    Ja Domburs ir labs raidījuma vadītājs un intervētājs, tad es esmu ASV prezidents.
    Pirmkārt, Domburs neciena uzaicināto viesi, pajautā un pats cenšas viņam uzspiest savu viedokli, pārtrauc pēc katra vārda, neļaujot izteikt sakāmo līdz galam, ļoti augstprātīgs, jo ir sagrābstījies ko no preses un uzspiež to par patiesību. Viņš visu intervijas laiku to vien dara, kā tēlo gudrāku par uzaicināto cilvēku. Pareizi vien bija, ka vienu brīdi bija atstādināts no šī pienākuma, bet par nožēlu ir uzradies atkal. Visriebīgākais ir tas, ka liek cilvēkam taisnoties, par paša izteikto apgalvojumu pret cilvēku. Neesmu arī Kiviča fane, bet viņš vismaz prot klausīties un neuzspiež savu pieņēmumus pa tēmu, bet ļauj cilvēkam izteikties.

    • Dombura novērtējums tieši simtniekā! Kivičs izceļas tieši uz Dombura un viņam līdzīgo fona ar to, ka viņa klābūtnē viesi atraisās, jo Kivičs prot klausīties. Un viņam nav runas defektu kā daudziem valsts televīzijā – galvenajiem ziņu boksterētājiem Gestem un blondīnei Lindai Krūmiņai un – kur nu vēl Adamavičūtei – tā, kura vada “Kultūršoku.”

  6. normāls intervētājs un pavisam normāli viesi . Kivičs prot komunicēt un “nešauj pār strīpu”. Ja kādu konkrētā tēma nesaista, var taču neskatīties. Viens no interesantākiem raidījumiem

  7. Kundzei Rožukalnei 5. punktā “Par viesiem” piemirsās pieminēt un paanalizēt to, ka “Rampas ugunīs” gandrīz katra otra intervija ir ar gaišreģiem, pareģiem, pūšļotājiem, zīlētājiem, šamaņiem, šarlatāniem, šķīvīšu dancinātājiem, kristālu šūpinātājiem, kāršu licējiem, rokas pielicējiem, un alķīmiķiem. Vai mediju ekspertei tas liekas normāli?

    • Tādi cilvēki Latvijā ir bijuši ,ir un būs.Tas ir ļoti interesanti.Paldies Kiviča kungam par jaukajām Rampas ugunīm!Cenšos noskatīties visus raidījumus.

  8. JA nemaldos, tad tautu piešķīra Saeima Latvijas tautas vārdā Atbildēt

    Anda Rožukalne, ko tu pīpē?
    Tas, ko raksta Rožukalne, ir muļķības un nepatiesība:
    “Reizēm divu cilvēku saruna ļauj piedzīvot atklāsmes, atklāt personības, palīdz skatītājiem atrast atbildes uz saviem jautājumiem, nonākt pie nozīmīgām zināšanām. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc interviju formāti nekad nezaudēs savu jēgu. Laba intervija ir smags darbs. Tā ļoti atkarīga no vadītāja personības un sagatavošanās procesa. Lieliskas intervijas notiek, ja raidījuma vadītājam ir nozīmīgi jautājumi, ja viņam ir zināšanas, pārliecība, ja viņš ir izcila personība, ja intervija piepilda svarīgu mērķi. Auditorija parasti neformulē to šādas detaļās, bet pamana aizraujošas, atmaskojošas, asprātīgas, pārsteidzošas un intelektuāli bagātinošas sarunas.”

    Man patīk Kiviča vienkāršība, reizēm čomiskums ar viesiem, viņa ikdienišķie un reizēm bērnišķīgie jautājumi, viņa nezināšana par “tēmu”, jo es redzu, kā parasti ļautiņi domā par kādu lietu. kur varbūt es esmu profesionālis.
    Man nevajag atmaskojošas un pārsteidzošas sarunas. Nevajag arī pārspīlētu asprātību.
    Kopumā Kiviča intervijas ir aizraujošas tieši tāpēc, ka Kivičs to dara amatieriski un reizēm diletantiski. Ir interesanti pavērot, kas sanāks – pārsteidzoši, ka gandrīz vienmēr sanāk labi.
    Un man nevajag intelektuāli bagātinošas sarunas, jo neesmu saticis nevienu cilvēku, kurš tikai no sarunām būtu kļuvis par intelektuāli. No Kiviča sarunām uzzinu jaunus faktus un jaunas lietas, un man ar to pietiek, jo pēc šīm sarunām kļūstu mazliet gudrāks.

  9. jā reāls down- grade kopš zem tās100gades banner

  10. Kārtējā reize , kad nesakrīt kritiķu un skatītāju viedoklis. Par paraugu liktais 1:1 bija labs, bet sen vairs nav baudāms.Domburam Ceriņš ir izgriezis pogas . Kiviča raidījumu pamanīja uzreiz tāpēc, ka saruna ir cilvēcīga, nav manāms , kā raidījuma vadītājs cenšas spīdēt , bet visa uzmanība ir uz viesi.Tā ir daudzu vaina , no kuras Kivičs ir veiksmīgi izvairījies – gods un slava par to .
    Par finansēšanu nezinu un neizteikšos.

  11. LTV1 profesionālā kvalitāte ir pie vainas, ka visi labāk skatās Kiviču, kas ir patiess un ar interesi klausās savā sarunu biedrā

  12. Kivičs ir lielisks tieši visu nosaukto iemeslu dēļ. Viņš jautā viesim to, ko vidējais skatītājs gribētu pajautāt. Aršķirībā no stīvi gudrelīgajām LTV1 nacdārgumu intervijām. Viņš jautā dzīvajā. Atkal jau atšķirībā no LTV1. Nesabojājier Kiviču, mēģinot viņu “uzlabot” par LRV1.

Neparasti: cilvēki atrod savus dubultniekus slavenos mākslas darbos (1)Kad slavenu cilvēku tēlos iejūtas aktieri, tas šķiet gluži dabiski. Taču iedomājieties: jūs vēlaties apskatīt kādu gleznu, un, tajā skatoties, pēkšņi ieraugāt pats sevi...
Draugiem Facebook Twitter Google+