Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. februāris, 2016
Drukāt

“Slepenās varas spēles”: diskutēs par kultūras darbinieku sadarbību ar VDK (4)

Foto: Ģertrūdes ielas teātris.Foto: Ģertrūdes ielas teātris.

Pirmā diskusija ciklā "Pagātnes pārvarēšana".

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammas “Latvijai – 100” Ģertrūdes ielas teātrī sākts diskusiju cikls “Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei”, kura laikā tiek apspriesta un analizēta padomju totalitārā režīma nozīme un ietekme uz mūsdienu Latvijas sabiedrību.

Otrdien, 2. februārī plkst.18 notiks diskusijas trešā saruna, kuras tēma ir “Slepenās varas spēles”. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas vēsturē ierakstītas daudzas traģiskas lappuses. Viena no tām – par trimdas latviešiem, kurus Rietumu specdienesti mēģināja izmantot spiegošanai pret Padomju Savienību. Tā dēvētie “kultūras sakari” ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā ietvēra gan iespēju neformāli, tomēr kontrolēti apmainīties ar informāciju starp atšķeltajām tautas daļām, gan arī īpašas Valsts drošības komitejas (VDK) izstrādātas ideoloģiskās un izspiegošanas operācijas.

Kādi faktori ietekmēja Latvijas PSR kultūras darbinieku motivāciju piekrist sadarbībai ar VDK? Kāda bija un kā darbojās sistēma, kura piespieda nācijas autoritātes uz tādu rīcību un pakļāva tik milzīgam pazemojumam, ka tās joprojām nespēj par to runāt? Un kādi iemesli bija tiem, kas atteicās no šādas sadarbības? Kā to visu izprotam šodien?

Diskusijas moderatore: literāte un žurnāla “Domuzīme” redaktore Rudīte Kalpiņa
Diskusijas dalībnieki: literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, mākslas zinātniece un vēsturniece Ieva Kalniņa, arhitekts un politiķis Aleksandrs Kiršteins, vēsturnieks Jānis Ķeruss, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, agrākais ārpolitisko notikumu komentētājs, žurnālists Voldemārs Hermanis; filologs Austris Grasis.

Ieeja – bez maksas.

Iepriekšējo divu diskusiju ieraksti:

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tukša muldēšana, kamēr t.s. “čekas maisus” vaļā neviens
    negrib taisīt, la tik kādu autoritātes nesašķobās…
    Labāk lai apsver motivācijas, ka’pēc īsti gāja “stučīt” savējos kultūrdarbiniekus.

    • Jāpsver ir kultūrdarbienieku ieguldījums padomju sociālās sistēmas sagraušanā:
      ” Nesen Belam prasīja, kā viņš ir cietis, un viņš, savos burvīgajos smieklos raustīdamies, atbildēja – nē, nē, es no padomju režīma neesmu cietis. Padomju režīms ir cietis no manis! Es [M.Zālīte] varētu teikt līdzīgi.
      Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz savas galvas – vairāk nekā padomju laikā. Toreiz nebija interneta. Mūsu trepēs dzīvoja čekas ģenerālis Šteinbrika kungs, viņš man izstāstīja – zini, Māra, bija atnācis viens tavs kolēģis. Dikti gribēja, lai sniedzu liecību, ka tu esi bijusi čekiste. Esot bijis ļoti neatlaidīgs, teicis – tas nekas, ka nezini, bet tu uzraksti, ka bija. Ģenerālis teicis – paga, es tā nevaru. Viņa man kaimiņiene jau 20 gadu, satiekamies, viņa manu sunīti vienmēr noglauda. Un tas ir šajos laikos. Tā kā visādas jocības spocības. 1992. gadā man iešāva pa šo logu – tieši tur, kur tagad piekaramais. Bet es par to neko daudz nestāstu! Varbūt uzrakstīšu – kādreiz. (Smejas.) ”
      Māra Zālīte: “Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā”

  2. Hermanis seniors nu gan neiederas šai visnotaļ jēdzīgajā kompānijā – daudziem vēl dzīvā atmiņā viņa, maigi izsakoties, zīmēšanās 80. gadu TV Globusos kopā ar Mavriku Vulfsonu un Koļu Neilandu.

    • Viena no tām – par trimdas latviešiem, kurus Rietumu specdienesti mēģināja izmantot spiegošanai pret Padomju Savienību.
      =================================================================
      Vai tad reālie notikumi (1988-1991) neapliecināja, ka Rietumu specdienesti izmantoja arī Latvijas latviešus?
      Atcerēsimies M.Vulfsona leģendāro uzstāšanos Radošo savienību plēnumā ar slaveno paziņojumu par Molotova-Ribentropa paktu, kura oriģinālu esot redzējis kaut kur R-Vācijā? Pilnīgi iespējams, ka Hermanis atklās kādas vēl nezināmas detaļas par sadarbību, kuras nepaspēja pastāstīt I.Lešinskis un U.Ģērmanis.

Pazīstamajai dziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Triju Zvaigžņu ordeniOtrdien, 6. decembrī plkst. 13 izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt jau janvārī mūsu titulēto dziedātāju redzēsim komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" koncertuzvedumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+