Sīkpatriotisms
. Uz svētkiem arī valsts himna ir kļuvusi par lielveikala preci, konkrēti, portāla doremi.lv “dāvanu”. Saņemot e-pastu “Gatavojoties svētkiem… dāvinām bez maksas Latvijas valsts himnu”, sirds atkusa.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55

Lasīt citas ziņas

Taču, izvēloties kādu no septiņiem himnas ieskaņojumiem, lejupielādēt to neizdodas. Saņemu vien paziņojumu: “Iepirkumu maisā: tukšums. Maciņā: Ls 0.00.”

Izrādās, man noteikti šoreiz jānopērk kaut kas no sīkcenoto albumu kolekcijas ar patriotiskām dziesmām. Piemēram, Raimonda Paula “Teic, kur zeme tā” vai Ainara Mielava “Ar Dzimtenes sajūtu miegā” par diviem, ne vairs pieciem latiem. Tad es piedevās dabūšot himnu.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Saprotu mazo nacionālo mārketingu, taču šis sīkcenotais patriotisms ar himnu it kā par brīvu, taču komplektā – par naudu man bojā svētku prieku.

“Brisele asarām netic, bet tai ir jātic likumam. /../ Igaunijai ir jāiet uz tiesu, lai aizstāvētu /../ savus lauksaimniekus. Baltijas valstis varētu kopīgi iesniegt prasību Eiropas tiesā, kur tās iznākums nebūs atkarīgs no politikas vai politiķiem, kuri nevēlas atteikties no esošajām subsīdijām.”

Tomass Hendriks Ilvess balvas pasniegšanā Igaunijas Gada lauksaimniekam (citāts no Igaunijas sabiedriskā radio ziņas)

I.B.: “Eiropas Komisija uz līdzīgu spurošanos Latvijai iepriekš norādījusi, ka paši vien iestāšanās līgumā parakstījušies uz šādiem tiešmaksājumiem. Taču ES līguma vienas daļas acīmredzamās pretrunas citām sadaļām Eiropas tiesa noteikti konstatētu. Ja netaisnīguma sajūtai nesekos politiska drosme, tā pārvērtīsies žēlabās.”

“Izveidojusies īpatnēja situācija, jo darba kārtībā lielu jautājumu par nabadzību ir ielikuši mediji. /../ Politiķi ir spiesti reaģēt, un, manuprāt, pagaidām viņi testu neiztur. Un Bērziņš ir viens no tiem.”

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” direktors sociologs Aigars Freimanis intervijā ziņu aģentūrai BNS

i.B.: “Šo testu šogad nav izturējusi arī valdība, izvēloties samazināt PVN par procentpunktu, nevis samazinot PVN pārtikai. Tādējādi atbalstīti tie, kas pērk vairāk un dārgāk, nevis tie, kuru iepirkumu grozā ir visvairāk neapstrādātās pārtikas – piens, maize, gaļa.”