Mobilā versija
Brīdinājums +8.4°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
1. maijs, 2017
Drukāt

Straupes “Slow Food” sievas izgriež pogas Rītiņam (10)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Kad Romā atvēra pirmo makdonaldu, itāļi sabuntojās un radīja “Slow Food” kustību. Latvieši tai pievienojās ar pavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā, bet nu jau dažus gadus veselīgās pārtikas karogu sparīgāk par rīdziniekiem vicina straupieši. Straupes tirgū šādus tādus tirgotājus neņem – viņu produktam jābūt veselīgi audzētam, no pašu saimniecības un savām rokām gatavotam. Pircēji to novērtē – ik reizi tirdziņu apciemo pāris tūkstoši cilvēku.

 

 

Tirgus placis pasta sētā

Ļaudis brīvdienā gatavi mērot vairākus desmitus kilometru, lai nokļūtu izslavētajā Straupes tirgus placī. Kopš pērnā rudens tas atrodas jaunā vietā. Lielajiem vārtiem Valmieras šosejas malā ar uzrakstu “Straupes zirgu pasts” garām nepabraukt. Uzbūvēti pēc pirmās brīvvalsts laika parauga kā zīme, ka esat gaidīti ciemiņi, tie vedina pa atjaunoto pasta ceļa posmu aizripināt savu auto līdz palielam ēku pudurim ar sarkaniem dakstiņu jumtiem. Plašajām stāvvietām līdzās uzslietais verstu stabs kā senāk rāda attālumu līdz Rīgai un Tērbatai. Tirgotājiem ierādīta vieta otrpus ceļam pagaidām vienīgajā atjaunotajā ēkā – kādreizējā zirgu stallī – un plašajā pagalmā ar 19. gadsimta bruģi, kas ilgu laiku bija klāts ar biezu zemes kārtu.

Tuvējiem iedzīvotājiem ir ko brīnīties – vēl pirms dažiem gadiem šeit ēkas gluži vai acīmredzami gāja postā, apkārtne bija aizaugusi ar krūmiem, piegružota un nekas neliecināja, ka vairāk nekā 300 gadu senajai zirgu pasta sētai, no kuras 15 ēkām vēl bija saglabājušās septiņas, pienāks labāki laiki. Bijušais saimnieks ar’ iespītējies – pats netiek galā, taču neparko nepārdos, cik gribētāju no Rīgas brauca un labu naudu solīja. Tikai pēc viņa nāves mantinieki pasta sētu nodeva jaunu īpašnieku rokās.

Aija un Guntis Āboltiņi-Āboliņi – DNB bankas finansiste un būvkompānijas “RERE” valdes priekšsēdētājs – pretēji sākotnējam plānam atjaunot kompleksu bez steigas jau otrajā saimniekošanas gadā apņēmās uzņemt pasta sētā tirdziņu.

“Savai varēšanai zirgu pastu atvērām piecus gadus par ātru,” tagad viņi atzīst. Tādu kā pagājušo vasaru vairs negribētu piedzīvot – kā no viena darba prom, tā otrā iekšā, bez apstājas un brīvdienām. Līdz šodienai ieguldīts ceturtdaļmiljons eiro privāto līdzekļu, taču vēl jārēķinās ar pieckārt lielāku summu, lai atjaunotu pašu pasta kantora ēku, kuru zīmējumā pat iemūžinājis Johans Kristofs Broce, un ērbēģi jeb kalpotāju māju, nosiltinātu stalli, noklātu auto stāvlaukumu ar stingrāku pamatu un veiktu vēl lērumu citu darbu. Īpašnieki cer arī uz Eiropas Savienības projektu naudu.

Jaunajā mājvietā tirgus ienāca 21. augustā. Kam prieki, kam kreņķi – daudzi straupieši astoņos gados bija pieraduši pie tirdziņa Straupes pienotavas stāvlaukumā, tā pārvietošana vairākus kilometrus ārpus ciema Rīgas virzienā viņiem sagādāja tikai neērtības. Ne vairs kājām aizčāpot, ne kaimiņus satikt un jaunumus pārrunāt. Taču apmeklētāju skaits jau atklāšanas dienā parādīja, ka jurģi pircēju interesi par zemnieku ražojumiem nav mazinājuši. Vai viņus piesaistīja arī “Slow Food” kustības zīmols – tas ir cits jautājums.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Un kā ar cenām ? Zirgu pastā liela nauda iegrūsta un turpina to darīt. Par tirgošanos no zemniekiem un mājražotājiem droši vien daudz prasa. Visas šīs izmaksas tiek ierēķinātas cenā un pircējiem ar saviem makiem tas viss ir jāsedz.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Nē! Netiek ierēķinātas! Tirgus īpašnieki ir no Pūķina naftas vada un viņiem viss nāk par velti (lai sagrautu LV ekonomiku)! Arī zemnieki tirgo ar 40% atlaidēm, lai tikai Tev neienāktu prātā iepirkties Supernetto vai nocenotu ēdmaņu pārdotuvē. Un vispār te nevienam nav kauna- paši audzē, paši tirgo, bet kā lai izdzīvo uzpircēji?!

  2. Ļaudis brīvdienā gatavi mērot vairākus desmitus kilometru, lai nokļūtu izslavētajā Straupes tirgus placī. >>>> Cilveekiem Latvijaa tieshaam nav ko dariit??? Taa vietaa lai pelniitu naudu, nodarbotos ar sportu, audzinaatu beernus, nodarbotos ar gjimenes un dzimtas lietaam??? Bez tam – bildees redzamais maajas aareejais izskats ir vienkaarshi nozheelojams. Kauna pashiem nav kaut ko taadu raadiit???

  3. Interesanti. Zēl, ka tik maz foto.

  4. Patīkami! Tādiem būtu jābūt visiem Latvijas tirgiem. Arī centrāltirgum. Veiksmi!

  5. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

    • Ilgi smējos…. Protams, es saprotu, ka tu esi prāta ziņā apdalīts un ļoti iespējams psihiski slims cilvēks…

      1. “Apzināti pretlikumīgs noziegums” – tavai zināšanai noziegums = pretlikumīgs
      2. Vēl Satversmē ir šis punkts

      116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.

      3. Tas, ka tu esi garīgi slims nenozīmē, ka citiem ir jāklausās tavi murgi. Tu un tavi domubiedri ārdās pa portāliem lamājot un mētājot aizvainojumus citu personu virzienā, kam ir citādāks viedoklis. Dīvaini, ka ķeries klāt savām tiesībām, lai arī tava domubiedru grupa slavina totalitāristisko PSRS, kas ir iznīcinājusi miljoniem cilvēku dzīvības…

      TU ESI LIEKULĪGA UN PSIHISKI SLIMA PERSONA!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+