Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Strīdas par gēnu patentēšanu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Cilvēku dabiskais ģenētiskais kods nav patentējams, taču atļauts patentēt mākslīgi radītu DNS, tā lēmusi ASV Augstākā tiesa.

Šāds spriedums saistīts ar kādas biotehnoloģiju kompānijas ieceri patentēt divus atklātos gēnus BRCA1 un BRCA2, kas tiek saistīti ar paaugstinātu krūts vēža risku. Uzņēmums piedāvā pacientiem ģenētisku testēšanu, lai noskaidrotu, vai viņi nav šo gēnu nēsātāji. Viens no tiem nesen tika atklāts Holivudas zvaigznei Andželīnai Džolijai, kā dēļ aktrisei bija 87% iespējamība saslimt ar krūts vēzi un 50% risks saslimt ar olnīcu audzēju. Aktrise veikusi abpusēju mastektomiju, izoperējusi krūts audus, lai mazinātu draudus saslimt ar krūts vēzi.

Asociāciju koalīcija, kas pārstāv 150 000 pētnieku, ārstu un pacientu, vērsās ASV Augstākajā tiesā ar prasību pārskatīt tiesas lēmumu, kas apturēja patentēto gēnu tālākus pētījumus. Tiesa lēma, ka dabiski veidojies DNS posms ir dabas produkts un tas nav patentējams tāpēc vien, ka kompānijai izdevies to izolēt.

Gandrīz 20% no pašlaik identificētajiem cilvēku gēniem ir patentēti. Daļu reģistrējušas privātas kompānijas, bet pārējos – universitātes un pētniecības institūti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+