Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Strīķe: No Rīgas domes puses nav vērojamas aktivitātes cīņā pret korupciju

Foto - LETAFoto - LETA

Pēdējos 11 gados Rīgas domi un tās institūcijas skāruši vismaz 18 dažāda apmēra korupcijas skandāli, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe uzskata, ka šobrīd no Rīgas domes vadības puses nav vērojami praktiski darbi cīņā pret šo parādību.

Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka lielāko daļu no šīm krimināllietām izmeklēja vai turpina izmeklēt 2002.gadā izveidotais KNAB. Korupcijas izmeklētāju rokās šajā laikā nonākušas visdažādākā ranga amatpersonas – namu pārvaldes darbinieki, pašvaldības policists, Īpašuma atsavināšanas pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta, pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus”, SIA “Rīgas satiksme”, Satiksmes departamenta Kontroles dienesta un Mājokļu un vides departamenta amatpersonas.

Šajā laikā birojs izmeklējis sākot no vienkāršiem kriminālprocesiem līdz beidzot ar tādām apjomīgām lietām kā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas, autobūvnieka “Daimler” starptautiskās kukuļošanas un tā dēvēto oligarhu lietas.

2008.gadā ierosinātā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta jau toreiz izcēlās ne tikai ar teju tiešraidē vērojamo amatpersonu aizturēšanu, bet arī tiem laikiem lielāko kukuļu summu – kopumā vairāk nekā miljons eiro.

Divus gadu vēlāk aizsāktā “Daimler” lieta gan kukuļu lielumā pārspēja līdz šim pieredzētās lietas. Izmeklēšanā noskaidrojies, ka nozieguma rezultātā no 2002. līdz 2007.gadam nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā 5,26 miljoni eiro (3,68 miljoni latu). Turklāt papildus konstatēts, ka no 2002. līdz 2010.gadam saistībā ar kādas valsts institūcijas veikto publisko iepirkumu nodoti kukuļi ārvalstu uzņēmuma interesēs dažādās ārvalstu valūtās par kopējo summu viens miljons latu.

Pati pirmā KNAB aizsāktā krimināllieta 2004.gadā simboliski cieta fiasko, jo tiesa attaisnoja Rīgas domes juristi Ilonu Seipulovu par Rīgas domes interešu nepienācīgu aizstāvēšanu saistībā ar koncertzāles “Ave Sol” īpašumtiesībām.

Pēdējā līdz šim publiski zināmākajām KNAB aizsāktajām krimināllietām ir saistīta ar iespējamiem korupcijas noziegumiem Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē. Pērn septembrī birojs aizturēja septiņas personas, tai skaitā Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu un divus pārvaldes darbiniekus.

KNAB uzskata, ka amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairāku personu interesēs. Pēdējā KNAB publiskotā informācija liecina, ka kriminālprocesa gaitā tiek izvērtēti 12 gadījumi, kuros notikusi kukuļošana saistībā ar pašvaldības dzīvokļu īres tiesību iegūšanu Rīgas pilsētā.

Koruptīvu noziegumu apkarošanā iesaistījis ne tikai KNAB, bet arī Valsts policija. Tās uzmanības lokā šobrīd atrodas vērienīgas mahinācijas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas nami”.

Policijā izmeklēšanā atrodas arī skandalozā Dienvidu tilta lieta. Izmeklēšana šajā lietā aizsākās ar Valsts kontroles revīzijā konstatēto, ka Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonas, pieļaujot nepamatotu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, ir izšķērdējušas pašvaldības finanšu līdzekļus 27,22 miljonu latu apmērā. Tas izdarīts, piemēram, ieviešot pašvaldībai neizdevīgu būvdarbu finansēšanas modeli un nepamatoti finansējot tilta būves direkcijas uzturēšanu no aizdevuma līdzekļiem.

Šajos gados KNAB ir veicis vai turpina veikt mazāka apmēra pārbaudes par iespējamām nelikumībām Rīgas pašvaldībā. Šogad janvārī KNAB paziņoja, ka pārbaudīs amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar uzņēmuma “Rīgas satiksme” izsludinātā mikroautobusu pārvadājumu konkursa rezultātiem. Tāpat birojs šogad veic pārbaudi par Rīgas domes amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar autovadītāju iespēju galvaspilsētas sabiedrisko transportu izmantot bez maksas sniegotos laika apstākļos.

Rīga ir vislielākā Latvijas pašvaldība, kur ir liels skaits politisko amatpersonu, izpildvaras institūciju un dažādu kapitālsabiedrību, kā arī nozīmīgs naudas apgrozījums, organizējot iepirkumus, apsaimniekojot nekustamos īpašumus un veicot citas svarīgas pašvaldības funkcijas.

Pieredzējusī KNAB priekšnieka vietniece Strīķe aģentūrai LETA atzina, ka Rīgas domē un tās struktūrās ir pietiekami daudz godīgu darbinieku, taču izmeklētās krimināllietas liecina, ka “pilnīgi viennozīmīgi korupcija Rīgas domē ir aktuāla”. Turklāt, kā rāda atsevišķas lietas, korupcijai pašvaldībā bijis ilgstošs un sistēmisks raksturs.

KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadītāja arī šobrīd no Rīgas domes vadības puses neredz praktiskus darbus cīņā pret korupciju pašvaldībā. “Es nevaru apgalvot, ka justu kādus centienus ar korupciju cīnīties. Ar to es domāju pašvaldību kopumā,” uzsver Strīķe, piebilstot, ka turklāt pēdējos gados ierosinātās krimināllietas korupcijas apkarotāji atklājuši paši, bez pašvaldības sniegtās informācijas un sadarbības.

“Mums neapšaubāmi būs vēl daudz, daudz darāmā šajā pašvaldībā,” piebilst Strīķe.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aģentūrai LETA norāda, ka no minētajiem korupcijas gadījumiem uz pašreizējā sasaukuma darba laiku attiecas astoņi. “Turklāt divus no tiem – par naudas zādzību no “Rīgas namu pārvaldnieka” kontiem un darījumiem “Rīgas namos” – mēs paši atklājām un nodevām policijai,” pauž SC politiķis.

“Četru gadu laikā astoņas lietas, kurās ir aizdomas par korupciju – tas ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldībā kopumā strādā 25 000 darbinieku. Ja rēķina uz vienu darbinieku, tad Rīgas pašvaldībā rezultāts noteikti ir labāks nekā, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā,” atzīmē Ušakovs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+