Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. janvāris, 2013
Drukāt

Tautības atgriezīsies pasēs

Foto - LETAFoto - LETA

Neatslābstošais sabiedriskais un politiskais spiediens nesis augļus. Ministru kabinets (MK) vakar nolēma labot savu kļūdu un ar šī gada 1. aprīli atjaunos iespējas ierakstīt pasē tautību tiem, kas to vēlēsies.

 

Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu noteikumos paredz, ka pēc personas vēlēšanās pasē tiek iekļauta informācija par personas tautību. Vienlaikus gan dokumenta autori atgādina, ka šādu ierakstu neparedz neviens no starptautiskajiem tiesību aktiem, kas regulē personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu un nosaka dokumentos iekļaujamās ziņas.

Epopeja ap tautību rakstīšanu pasēs sākās pagājušā gada 1. aprīlī, kad spēkā stājās pašreizējā Personu apliecinošo dokumentu noteikumu redakcija, kurā vairs nebija paredzēts dokumentos norādīt to nēsātāja tautību. Šāds regulējums uzreiz izsauca plašu un emocionālu sabiedrības neapmierinātību. Pirmie par to redakcijā sūdzējās vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji, kuri ierēdņu atteikumu sākumā pat bija uztvēruši kā neizdevušos aprīļa joku. Politiskā līmenī šo jautājumu pacēla Nacionālā apvienība, pieprasot atjaunot tautības ierakstu. Taču koalīcijā dzirdīgas ausis neizdevās atrast un arī NA sagatavotais likumprojekts Saeimā tika noraidīts. Visaktīvāk pret tautību rakstīšanu iebilda Reformu partija un tās ministri (īpaši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs), kā arī liela daļa “Vienotības” pārstāvju. Viņi piemeklēja visdažādākos argumentus – tautību rakstīšana dokumentos esot novecojis atavisms, tas ceļotājiem radot problēmas ārvalstu muitas kontroles punktos. Dažs pat aizrādīja, ka šāda prakse varot veicināt diskrimināciju attiecībā pret tiem, kam pasēs ierakstīta nelatviska tautība vai arī nekas nav ierakstīts.

Kad savu argumentu pietrūka, oponenti atgādināja 2007. gadā Eiropas Padomes komisijas pret nacismu un neiecietību vērtējumu, ka tautību rakstīšana Latvijas Republikas pasēs esot “vizuāli sensitīva informāciju, kas norāda uz personas piederību konkrētai etniskai grupai un tādējādi varētu diskriminēt mazākumtautību pārstāvjus”.

Tomēr sabiedrības spiediens neatslāba un pagājušā gada novembrī neilgi pēc Latvijas proklamēšanas dienas Saeimas Aizsardzības komisija lūdza valdību grozīt Personu apliecinošo dokumentu noteikumus, atgriežoties pie iepriekšējās kārtības.

Arī NA pārstāvji, kas visaktīvāk lobēja tautību rakstīšanu pasēs, ar panākto jūtas apmierināti. Tomēr nacionāļus pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns valdības sēdē pauda neizpratni, kādēļ grozījumi stāsies spēkā tikai 1. aprīlī. Viņaprāt, nepieciešamās tehniskās iekārtas varētu iegādāties un tautību rakstīšanu atsākt jau februāra vidū vai marta sākumā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas nav nekas jauns, bet gan atgriešanās pie iepriekšējās kārtības. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis paskaidroja, ka personalizējamo pasu skaits ir palielinājies apmēram no 1,2 tūkstošiem līdz 2,3 – 3 tūkstošiem dienā.

Turklāt jāiegādājas ļoti specifiskas jaunas drukas un kontroles ierīces, jo ierakstus pasēs nevar veikt ar vienkāršu printeri. Šiem mērķiem PMLP nepieciešami arī 21,5 tūkstoši latu no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) gan rauca pieri par šādām izmaksām, tomēr galu galā projekts tika apstiprināts.

Tomēr noteikumu projektā nav teikts ne vārda par cilvēkiem, kuri gada laikā saņēmuši pasi bez tautības ieraksta un vēlētos tādu iegūt. Kā pēc valdības sēdes man pastāstīja J. Citskovskis – aizmirsti šie cilvēki neesot. Viņiem būs iespēja vērsties savā PMLP nodaļā un bez maksas saņemt šādu ierakstu. Tas gan varētu prasīt trīs četras dienas atkarībā no drukas ierīču noslodzes.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+