Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

Tautsaimniecības padome: Nākamā gada budžets neveicinās ekonomikas izrāvienu (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Lienīte Caune

Nākamā gada valsts budžets ir izstrādāts, ignorējot Tautsaimniecības padomes izvirzītos mērķus un uzdevumus, un tas nekādi neveicinās Nacionālā attīstības plāna virsmērķa “ekonomikas izrāviens” sasniegšanu, šodien pēc Tautsaimniecības padomes sēdes preses konferencē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Jānis Endziņš.

“Diemžēl budžeta likumā ir ietverta virkne lēmumu un pasākumu, kas nekādā veidā neveicinās ekonomikas izrāvienu, lai gan Nacionālais attīstības plāns paredzēja vēl straujāku izaugsmi nekā līdz šim,” sacīja Endziņš.

LTRK viceprezidente Lienīte Caune uzsvēra, ka no kopumā Tautsaimniecības padomē izvirzītajiem 26 mērķiem un uzdevumiem valdība, veidojot budžetu, vairāk vai mazāk ir ņēmusi vērā un izpildījusi tikai deviņus, bet 17 nav izpildīti.

“Tautsaimniecības padomes lēmumi netiek ņemti vērā. Atliek secināt, ka budžeta likumā nav sasaistes ar Nacionālo attīstības plānu, izrāviens nav definēts kā prioritāte, valdība liek šaubīties par principu ievērošanu un nenotiek diskusija par nodokļu politiku pēc 2015.gada,” uzsvēra Caune.

Viņa piebilda, ka nākamā gada budžeta likumā pilnībā tiek ignorēts Tautsaimniecības padomes izvirzītais uzdevums pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku, arī patlaban šī cīņa netiek veikta, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā tikai ar godīgajiem nodokļu maksātājiem un cenšas no tiem iekasēt pēc iespējas vairāk. Savukārt Finanšu ministrija domā tikai par to, kā palielināt nodokļu likmes.

“Budžeta projektā ietverti gan jaunu nodokļu un nodevu priekšlikumi, piemēram, subsidētās elektroenerģijas nodoklis, akcīzes nodoklis autogāzei, ostas nodoklis, gan esošo likmju pieaugums – tiek paaugstinātas likmes dabas resursu nodoklim drukātajai reklāmai, mikrouzņēmumu nodoklim, tiek paredzēts obligāts maksājums, kas veicams mazo kapitālsabiedrību valdes locekļiem,” sacīja Caune.

Viņa norādīja, ka vidēja termiņa valsts budžeta plānošana un sasaiste ar Nacionālo attīstības plānu ir nodrošināta tikai formāli. Fiskālā politika saturiski neatbilst Nacionālā attīstības plāna virsmērķim, un tā netiek veidota, lai sasniegtu šo virsmērķi.

“Rūpniecības apjoma īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) sarūk, eksporta apjoma īpatsvars IKP sarūk un gada nogalē tiek prognozēts negatīvs, biežas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņas rada nenoteiktību uzņēmējdarbībā un liedz to plānot. Tas ir nozīmīgs šķērslis investīciju piesaistei un uzņēmējdarbībai. Tā rezultātā uzņēmumi arvien nopietnāk vērtē alternatīvas darbībai Latvijas teritorijā,” uzsvēra Caune.

Sāpīgākā problēma esot tā, ka valdība, veidojot budžetu, pārkāpa iepriekš panāktās vienošanās un neievēroja likumu, neīstenojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu 2014.gadā līdz 22% un 2015.gadā līdz 20%.

“Lai gan Tautsaimniecības padome izvirzīja uzdevumu nodokļu politikā būt konkurētspējīgiem Baltijas reģionā, tomēr patlaban Latvija vairs nav konkurētspējīga un pieaug to uzņēmumu skaits, kas izmanto tās priekšrocības, kuras sniedz kaimiņvalstu nodokļu politikas instrumenti. Tas vienlaikus izraisa darbavietu skaita samazināšanos,” sacīja Caune.

Tāpat Tautsaimniecības padome bija izvirzījusi uzdevumu Finanšu ministrijai turpināt darbu pie priekšlikumu izstrādes sociālās nevienlīdzības mazināšanai, diemžēl joprojām nav redzami nekādi instrumenti, kā to mazināt, piebilda Caune.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15.oktobrī konceptuāli atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, vidējā termiņa budžeta ietvaru un 41 saistīto likumprojektu pirms skatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā.

2014.gada valsts budžeta projekts paredz, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi – 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati).

Konsolidētā budžeta ieņēmumus veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.

Salīdzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu nākamgad paredzēti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoniem latu) lielāki ieņēmumi un par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoniem latu) lielāki izdevumi.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti 5,007 miljardi eiro (3,519 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,275 miljardi eiro (3,707 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta izdevumi nākamgad salīdzinājumā ar 2013.gada plānu paredzēti par 420,9 miljoniem eiro (295,81 miljonu latu) jeb 8,7% lielāki, tajā skaitā izdevumu samazinājums 92,6 miljonu eiro (65,08 miljonu latu) apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nesaprotu kā var gadiem tērēt vairāk kā ieņem. Vai kādam izdevīgi, ka valsts ārējais parāds visu laiku pieaug?

  2. Ja paši strādās tad veicinās, ja gaidīs tik uz budžetu nekas nenotiks tik un tā

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+