Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Tik dažādi spoguļi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jau izsenis spogulis lietots ne tikai funkcionāliem mērķiem – lai sevi tajā aplūkotu, bet arī lai telpu padarītu gaišāku, plašāku un pat greznāku. Izvēloties spoguli, iepriekš jāzina, kādam mērķim to vēlas izmantot.


 

Tikai funkcijai

Funkcionālo spoguli izvieto vannas istabā, priekšnamā, pie tualetes galdiņa. Jāraugās, lai spogulis būtu novietots precīzi vertikālā stāvoklī, jo jebkura novirze atspulgu izkropļo. Gaismai jākrīt nevis uz spoguli, bet gan uz cilvēku, kas tajā lūkojas. Jāņem vērā arī ergonomiskie nosacījumi – ja spogulī vēlas aplūkot sevi visā augumā, jāparedz pietiekama vieta, kur atkāpties. Ieteicamais attālums no grīdas līdz spoguļa augšējai malai – ne mazāks par 1,70 m, lai, aplūkojot sevi spogulī, nebūtu jāieliecas ceļos. Savukārt spoguļa augstumam, ja vēlas sevi apskatīt pilnā augumā, jābūt 1,40 m, līdz ceļiem – 1,20 m, līdz viduklim – 0,60 m.

 

Dekoratīviem mērķiem

Gudri izmantojot spoguli, var vizuāli mainīt telpas apjomu. Piemēram, telpu var vizuāli paplašināt, ja liela izmēra (attiecībā pret telpas izmēriem) spoguļus novieto pa visu telpas sienu, uz grīdas vai pie griestiem. Bezgalīgas telpas efektu iegūst, ja spoguļus novieto vienu otram pretī utt. Dizainere Anita Grase stāsta, ka arī mazas telpas iespējams padarīt vizuāli plašākas, tomēr jārīkojas prasmīgi, citādi no gaidītā efekta var iznākt vilšanās: “Piemēram, spoguli nevajag novietot šaura gaiteņa galā, jo tad gaitenis izskatīsies vēl šaurāks un garāks.”

 

Materiāls, apstrāde un noformējums
spogramis_13

Izšķir trīs veidu spoguļus atkarībā no to pamatnes materiāla – alumīnija, sudraba vai kristālstikla. Mūsdienās vairāk izplatīti alumīnija spoguļi. Salīdzinājumā ar agrākos laikos plašāk lietotajiem sudraba spoguļiem tie ir daudz izturīgāki pret koroziju un labāk uzvedas mitrās telpās. Līdz ar to arī kalpo ilgāk. Ja vēlas dzidru un kvalitatīvu spoguli, jāmeklē Itālijā ražots kristālstikla spogulis, bet tad jārēķinās, ka tas būs daudz dārgāks.

Netonētais spogulis ir reālāks – tas nepielūdzami attēlo visu, kā patiesībā izskatās, bet tonētais spogulis intīmāks – tas neparāda visus sīkumus, bet atspoguļo lielākās formas kopumā. Biežāk izmanto baltu, pelēku, zaļu, zilu, rozā un bronzas tonējumu.

Spogulim var būt taisnas vai slīpētas malas (fasetspogulis). Spogulis ar slīpētām malām izskatās greznāks un tā izgatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tāpēc tas maksā dārgāk nekā parastais.

Dekoratīvus zīmējumus, uzrakstus un joslas uz spoguļa iegūst, to matējot ar smilšu strūklu vai lietojot dekoratīvas plēves (dažādās krāsās). Meistari labāk iesaka plēves pārklājumu, jo ar smilšu strūklu matētie spoguļi ātri smērējas un tos grūtāk tīrīt.

Interesantus spoguļus iegūst, veidojot dekoratīvas stikla apmales vai arī līmējot gan stikla gabaliņus, gan cita spoguļa gabaliņus tieši uz spoguļa. Šādi spoguļi parasti jāpasūta pie stikla dizaineriem. Latvijā, starp citu, top ļoti interesanti projekti, piemēram, dekoratīvie Margaritas Budzes un “AM Studio” spoguļi.

Rāmī parasti ievieto plānākus spoguļus (4 mm biezumā) drošības apsvērumu dēļ vai arī lai padarītu tos greznākus. Spoguļu salonu piedāvājumā ir gan koka, gan plastmasas, gan alumīnija rāmji. Ierāmētu spoguli novieto uz sienā labi nostiprinātām tapām.

Bezrāmja spoguļi ir biezāki – 5 mm. Tos var stiprināt dažādos veidos:

* pielīmēt pie sienas; šo variantu visbiežāk izmanto vannas istabās, atstājot brīvu vietu starp flīžu segumu, kurā to ielīmēt. Ja spoguli mitrām telpām pasūta darbnīcā, par to laikus jābrīdina meistari – tad to papildus apstrādās pret mitruma iedarbību;

* stiprināt pie sienā ieskrūvētām tapām, ar spoguļa aizmugurē iestrādātiem āķiem;

* spoguļa virsmā izurbt vietas dekoratīvām tapām, ko stiprina tieši sienā;

* iestiprināt skapja durvīs, noklājot spoguļa aizmuguri ar drošības plēvi.

Nav teikts, ka spogulim noteikti jābūt tradicionālajā četrstūrveida formā. Var veidot arī apaļus, ovālus, neregulāras formas spoguļus, arī kā cilvēku, dzīvnieku vai priekšmetu figūras.

Lielākais vienlaidu spoguļa izmērs ir 3,20 m × 2,50 m. Tas tāpēc, ka lielāku spoguli vienā gabalā sarežģīti izgatavot. Turklāt to būs grūtāk transportēt un uzstādīt. Ja nepieciešamas lielas spoguļu plaknes (sienām, griestiem), tās parasti veido no mazākiem spoguļiem, stiprinot vienu otram līdzās.

 

Aksesuāri

Spoguļus visbiežāk komplektē ar dažādu izmēru stikla plauktiņiem (funkcionāliem spoguļiem) un gaismas ķermeņiem, retāk ar pulksteņiem – dekoratīvi veidota ciparnīca uz spoguļa virsmas, kas savienota ar pulksteņa mehānismu spoguļa aizmugurē.

Jaunākās tehnoloģijas piedāvā netradicionālākus risinājumus, piemēram, komplektēt spoguli ar īpašu ierīci, kas sastāv no šķidro kristālu monitora, vadības paneļa un korpusa pie spoguļa aizmugurējās plaknes. Tādējādi veidojas spogulis – ekrāns, un, piemēram, priekšnama spogulī var ieraudzīt, kas klauvē pie ārdurvīm, vai, guļot vannā, skatīties filmu. Šādus spoguļus neizgatavo spoguļu darbnīcās – par tiem jāinteresējas attiecīgajās High Tech spoguļsistēmu dīleru firmās.

 

Kā apgaismot

Funkcionāliem spoguļiem iespējami trīs apgaismošanas paņēmienu veidi – gaismas ķermeņi, kas stiprinās pie sienas vai spoguļa virsmas abos sānos, augšpusē, vai spuldzīšu virtenes, kas iestrādātas spoguļa virsmā pa perimetru.

Dekoratīvus spoguļus, ja tie paredzēti tikai kā dekori, var izgaismot dažādi, jo nav jādomā par to, cik funkcionāls tas būs. Šeit svarīgākas apgaismojuma un spoguļa atstarotās gaismas spēles. Var izmantot gan līdzās pie sienas stiprinātus gaismas ķermeņus, gan tajos iestrādātus gaismas objektus, gan gaismas starus, kas tiek virzīti uz spoguli no attāluma.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+