Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. aprīlis, 2015
Drukāt

Anna Žīgure: Deputātus vēlētāji nedrīkst pamest vienus uz veseliem četriem gadiem (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Gaidot iespējamās protesta akcijas, pie Saeimas nama Jēkaba ielā pulcējas policijas spēki.

Toreiz bija 1991. gada janvāris. Netālu no mūsu Augstākās Padomes ēkas Jēkaba ielā pie ugunskuriem sildījās deputātu aizstāvji. Situācija bija bīstama, gaisā virmoja baumas par gaidāmo PSRS specvienības “Omon” uzbrukumu, tomēr cilvēku sejas staroja gaišā ticībā, ka drīz Latvija būs pavisam neatkarīga. Gara spēks un savstarpējā uzticība deva spārnus pacelties virs nospiedošās realitātes un cerību, ka neatkarību iespējams atjaunot. Tas īstenojās tā paša gada 21. augustā.

Laiks aizskrējis, un šajā pašā vietā pienācis 2015. gada 23. aprīlis, salts Jurģu dienas rīts. Pa Jēkaba ielu ziemelis dzenā putekļus, kas kož acīs. Pie Latvijas Republikas Saeimas durvīm Valsts policijas pārstāvji ar lentēm norobežojuši četrstūri, kur atļauj stāvēt piketētājiem. Jau otro ceturtdienu pēc kārtas ieradušies Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvji un šoreiz arī daļa viņu domubiedru – no Kundziņsalas un Latvijas Dabas fonda. Draudzīgie un pieklājīgie policisti nofotografē piketētājus un lozungus. “Tas arhīvam,” viņi paskaidro.

Piketētāji lūdz neizslēgt no Vietējo pašvaldību referenduma likumprojekta 5. panta 2. punktu, kas dotu vismaz teorētisku iespēju noskaidrot iedzīvotāju vairākuma viedokli par pašvaldības teritorijas plānojumu. Šī ir finiša taisne; ierosinājumu par iespēju likumīgi ietekmēt pilsētas attīstību pamatiedzīvotāju interesēs JAB Saeimā iesniedza pirms astoņiem gadiem. Šajā laikā Saeimas deputātu sastāvs vairākkārt atjaunojies.

Iepriekšējā ceturtdienā visu izjauca deputāts Dainis Liepiņš, kurš nevēlējās pamest sēdes zāli, kaut Saeimas Kārtības rullis to paredz. Atjaunotās Latvijas deputāts acīmredzot uzskata, ka pretēji celtajai apsūdzībai viņš nav kļūdījies, izpildot amatpersonas deklarāciju. Jēkaba ielā klīst baumas: šoreiz deputātu sēdes zālē nemaz neielaidīšot, tomēr viņš, plati smaidīdams, pienāk pie piketētājiem un tos uzmundrina.

Ar sirds siltumu dalās arī citi deputāti, kuri dodas pāri Jēkaba ielai no frakciju ēkas uz lielo māju. Kāds novēl: “Lai jums izdodas!” Cits parāda, kā turēs īkšķi. Cits klusi, gar pašu ēkas sienu, gandrīz neviena nepamanīts, sāneniski ieslīd pa lielajām durvīm. Vēl cits žēli konstatē: “Protams, Jūrmala ir īpašs gadījums, bet nevar taču apstādināt attīstību visā Latvijā!” Šajā brīdī vecāka gadagājuma piketētājiem nāk prātā Alfrēda Rubika vēl pagājušā gadsimta 80. gados teiktais: “Jums, rakstniekiem, ir taisnība, varbūt Rīgā tiešām ir pārāk daudz strādnieku no brālīgajām republikām, bet ir taču vēl daudzas Latvijas pilsētas, kas nav attīstītas.”

Ir arī tādi deputāti, kuri sakās domājam tāpat kā piketētāji. Daži paspēj vairot politisko kapitālu – netālu ir TV kamera. JAB priekšsēdētāju intervē vienīgi krievvalodīgais kanāls. Vēlāk var redzēt, kāda bijusi šī rīta galvenā intriga – policija tiešām šķērsoja Liepiņam ceļu uz sēžu zāli, kur par vietu zem saules cīnījušies daudzu mediju pārstāvji.

Kā tas gadījies, ka šajos 24 gados tik dramatiski mainījušās attiecības starp varu un sabiedrību? Noteikti vainojamas ir abas puses, jo ievēlētos deputātus vēlētāji nedrīkst pamest vienus uz veseliem četriem gadiem. Savukārt deputātiem ir vairāk uzmanības jāpievērš tam, ka uzticība dažādām pašvaldību un valsts institūcijām, tajā skaitā Saeimai, Latvijā dilst kā pērnais sniegs. Ievēlētajām personām un arī ierēdņiem jāsaprot, ka vēlētājs un vispār pilsonis nav vienreizējai lietošanai – uzticība jāuztur vismaz līdz nākamajām Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. To māca demokrātiskas sabiedrības ābece.

Grūti teikt, vai nicīga izturēšanās pret vēlētājiem ir gēnu kļūme, visatļautības sajūta vai sirdsapziņas trūkums. Varbūt to piebaro pēdējos divdesmit gados Latvijā kultivētā primitīvā pārliecība, ka par naudu var visu. Latvijā ir liels pulks bijušo politiķu, kuri, pateicoties vēlētāju lētticībai, savā darbošanās laikā krietni pavairojuši personīgo mantību, pie reizes apkaunojot vārdu “valstsvīrs” un mazinot uzticību mūsu valstij un tās institūcijām.

Jācer, ka pilsoņi nepieļaus, lai tuvredzīgas un savtīgas intereses, kādas joprojām valda Latvijas politikā, novestu līdz neatkarīgai valstij pagātnes formā. Vēlētājiem ir jāsasparojas un jāsāk drosmīgāk atbalstīt par Latvijas nākotni domājošus politiķus, bet šiem politiķiem un ierēdņiem jāatrod laiks un iespēja biežāk uzrunāt savus vēlētājus un algu maksātājus.

Starp citu, Jurģu dienas balsojuma rezultāts liecina, ka no Pašvaldību referenduma likumprojekta tomēr izslēgts 5. panta 2. punkts. Neraugoties uz to, ziņu aģentūra LETA optimistiski pavēstīja: “Iedzīvotāji varēs atlaist domi.” Nevarēs viss. Tā lūk.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. mauciiba notiek saja saeimaa. Tik nekauniigus purnus un atklaatu njirgaasanos vell nebiju redzeejis.Atklaatu,pilniiga patvala! Piezvana KUZJIM, STALTANS atnaak neielaiz sezu zaalee Liepinu.Kur ir TIESA? Visa korumpeeta. Trakak iet kaa elle.Tur noteikti ir lielaaka kaartiba.

  2. Var jau šūmēties līdz ar cien.Žīgures kundzi ,tikai visu izsakta raksta pēdējie teikumi.Ceru ,ka LA.kotējas kā visnotāļ nopietna prese,ka dažs labs no simtnieka tomēr kaut ko izlasa .Vienīgais ,nejūtam sekas ,kas norādītu uz cerīgām izmaiņām .

  3. Deputātus tāpat kā mazus bērnus nedrīkst pamest vienus bez uzraudzības! Ari sērkociņus turēt nepieejamās vietās!

  4. Deputāti iesēžoties Saeimas krēslos savus vēlētājus un darba devējus pagodina par sušķiem un melnstrādniekiem ar kuriem 100 purniem nav jārēķinās. Kā viņiem likt atbildēt par šādu attieksmi, izsmērēt purnu vai rīkot referendumu mandāta atsaukšanai.

  5. Nu pārāk mīksti un maigi mēs runājam par prettautiskajam, pārkrāsotajam padomju režīmam kalpojošajiem deputātiem!
    Viņi ir NOZIEDZNIEKI!

  6. Par Brigmaņa zemniekiem un Saskaņas ušakoviešiem nav brīnums. Diemžēl daļa no NA un daļa no Vienotības, kas neatbalstīja jūrmalniekus, iet Tautas partijas pēdās.
    Nevajadzēja Vienotībai uzņemt savās rindās Valmieras un Talsu pašvaldniekus, nevajadzēja uzņemt ķiršus un viņam līdzīgos, kuri atbalsta “attīstību par jebkuru cenu”, nedomājot par dabas saglabāšanu un iedzīvotāju interesēm.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+