Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Trīsvienība: Ciemos saimniecībā, kur audzē lopus, bites un puķes (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Priekules novada Bunkas pagasta zemnieku saimniecībā “Sudrabkalni” ir trīs virzieni – gaļas liellopu audzēšana, biškopība un puķkopība, ko saimnieki Evita un Edmunds Valdmaņi uzskata par pietiekami perspektīvu nodarbi. Savu privāto biznesu viņi uzsākuši pirms sešiem gadiem.

 

Puķu audzēšana Evitai Valdmanei ir ne vien bizness, bet arī sirdslieta. Turklāt viņa ir Bulduros skolota parka dārzniece, praktisko pieredzi uzkrājusi, strādājot uzņēmuma “Grobiņas ziedi” siltumnīcās, pēc tam šā uzņēmuma ziedu veikalā. Laba tāda trīsvienība: sirdslieta, profesija un bizness!

Taču tagad “Sudrabkalnu” saimnieci arī lopkopībā maisā neiebāzīsi, runā kā ciltslietu zootehniķis. Viņa atzīst, ka gandrīz visu apguvusi pašmācības ceļā un apmeklējot seminārus. Saimniekošanas sākumā metušies uz piena lopkopību, bet pašlaik notiekot pāreja uz gaļas ražošanu. Visas piena govis un teles apsēklotas ar tīršķirnes gaļas buļļiem: vispirms ar Aberdin­angus, pēcnācējas – ar Šarolē. Pašlaik ganāmpulkā ir 31 dzīvnieks, puse no tiem govis un teles, bet nākotnē plānojot govju skaitu paplašināt vismaz līdz 50, kopējo dzīvnieku daudzumu – līdz simtam.

Edmunds Valdmanis, kura pārziņā ir izaudzētās produkcijas tirdzniecība un bišu drava ar 33 saimēm, bilst, ka arī to vajadzētu palielināt līdz kādām 50 saimēm. Protams, ne katru gadu ir labs ienesums, arī pērn pārdevuši tikai ap 700 kg medus, tomēr labos gados bites sevi atpelna ar uzviju. Vienīgais, kas Latvijā var ietekmēt biškopības attīstību un traucēt uzņēmējdarbību, ir labības un rapša miglošana ar ķimikālijām – spriež saimnieks.

Stādi un puķes podos saimniecībā aizņem apmēram 250 m2 segto platību. Saimniece audzē pa drusciņai no visa kā, protams, priekšroku dodot tām kultūrām, kas šķiet visizdevīgākās.

 

Maratons sezonas garumā
Valdmanji_004_VS

Lai maijā iegūtu jau ziedošus apstādījumu un balkona augus, lēnāk dīgstošās puķes (agerātus, lauvmutītes, krāšņo lobēliju, kas veido stāvu augumu) “Sudrabkalnos” sēj februārī apkurināmā siltumnīcā.

Mēneša beigās stāda no firmas “Onava” saņemtos kamolbegoniju un leduspuķīšu sējeņus, piķē atraitnītes. No lielziedu atraitnītēm Evita parasti izvēlas sēriju Carneval, kam ziedi visdažādākajās krāsās – no dzelteniem un oranžiem līdz pat tumši ziliem.

Saimniece stāsta, ka priekulnieki sevišķi iecienījuši atraitnītes Twix – tās īpaši piemērotas stādīšanai podos un balkona puķu kastēs, jo ir izteikti nokarenas, ar sīkiem ziediņiem, kuru skaistumu nebojā lietus.

Parasti februāra vidū audzētāji no SIA “Onava” un “SilJa” saņem arī pirmo vedumu ar apsakņotiem nokareno vasaras puķu (kalibrahoju, verbenu, petūniju, fuksiju) spraudeņiem. Lai paspētu tos sastādīt podos un augi uzziedētu pakāpeniski, viņi spraudeņus pasūta vairākām piegādes reizēm – ik pēc divām nedēļām. No spraudeņiem iegūtie dēsti izskatās gandrīz tādi paši kā no sēklām audzētie, tomēr ir spēcīgāki un drīz izveido kuplu, ziedošu ceru. Puķkopjiem šāds ātrais variants ir izdevīgs, jo jaunstādi jāpaaudzē tikai divus trīs mēnešus, lai augi būtu pārdošanas kondīcijā.

Martā saimniecībā sāk audzēt petūnijas, bakopas, pelargonijas, kompaktās sīkziedu un Jaun­gvinejas balzamīnes, tāpat citus balkonu apzaļumošanai domātus augus, kuru spraudeņi ievesti no ārzemju stādaudzētavām.

Februāra sākums ir optimālais laiks paprikas, marta sākums – īsaugļu gurķu un tomātu sēšanai. Siltumnīcu dārzeņu sēklas “Sudrabkalnu” saimnieki pērk SIA “Agrimatco Latvia” un “Mārupes sēklas”. Audzēšanai savās siltumnīcās Valdmaņi izvēlas profesionāļiem paredzētos tomātu hibrīdus, ‘Cindel F1’, ‘Cristal F1’, ‘Rally F1’, gurķus ‘Mirabelle F1’, ‘Componist F1’, kuru sēklas tirgotāji piedāvā gan lielākos fasējumos, gan sīk­pakās. Dēstu pārdošanai sēj arī pieprasītās tomātu šķirnes ‘Jūrmala’ un ‘Marmande’, hibrīdus ‘Taifun F1’ un ‘Pedro F1’.

Maijā dod startu podu krizantēmām. “Sudrabkalnos” audzē gan daudzziedu, gan sīkziedu krizantēmas baltā, dzeltenā, sarkanā, violetā krāsā. Evita atzīst, ka šo puķu audzēšana nav no vieglajām nodarbēm, piemēram, pērn jūlijā un augustā gan podos augošajām lielziedu, gan lauka krizantēmām uzklupusi postošā krizantēmu rūsa (pagājušajā gadā tā stipri izplatījās visā Latvijā).

“Sudrabkalnu” siltumnīcās izdevies izveidot nepārtrauktu darbošanās ciklu. Jūnijā, kad viengadīgās puķes iztirgotas (pašlaik pārdošanā ir vienīgi kamolbegonijas un leduspuķītes), segtās platības pārņem gurķi, tomāti un paprika. Gurķiem parasti atvēl apmēram 50 m2, jūnijā dēstītajiem pirmie augļi plūcami pēc mēneša, ražu vāc līdz septembrim, pēc tam gurķu vietā nāk jūlijā sētās lielziedu atraitnītes, ko iepodo un audzē kā divgadīgu kultūru. Tomāti un paprika 150 m2 lielajās siltumnīcās sāk ražot jūlijā un turpina līdz oktobrim.

 

Varētu audzēt vairāk!

Valdmanji_047_VSDaļu izaudzēto dārzeņu, tāpat stādus, puķes podiņos, grieztos ziedus un medu saimnieki pārdod savā ziedu un floristikas veikalā Priekulē. Katru sestdienu viņi dodas arī izbraukuma tirdzniecībā cauri mazajiem Priekules, Vaiņodes, Skrundas novadu miestiņiem, kur gadu gaitā izveidojies pastāvīgo klientu loks.

Tuvējā apkārtnē – Priekulē, Durbē, Vecpilī – ir vairākas spēcīgas saimniecības, kas nodarbojas ar puķu un dārzeņu audzēšanu. Konkurence ir, un noturēties tirgū iespējams vienīgi ar labas kvalitātes produkciju un pieņemamām cenām.

– Mūsu precei ir labs noiets. Varētu audzēt vēl vairāk, taču pagaidām piebremzē nelielā siltumnīcu platība. Lai saimniecību varētu paplašināt, plānojam pēc pāris gadiem startēt un iegūt finansējumu kādā no ES piedāvātajiem projektiem. Tad varēsim uzbūvēt lielu siltumnīcu ar šķeldas apkuri un automātisko pilienlaistīšanas sistēmu, – cerīgi saka Evita Valdmane. – Pirms pieciem gadiem startējām projektā “ES standartu sasniegšana” un saņēmām 70 % lielu atbalstu 84 m dziļās artēziskās akas izveidei. Dziļurbums bija nepieciešams arī siltumnīcu kultūru laistīšanai.

Tā kā Valdmaņiem ir savs mežs, kurā iegūst malku, siltumnīcu apsilde ziemā neizmaksā dārgi. Lietaskoku gan tur nav, tāpēc abām pašu būvētajām siltumnīcām izmantojuši pirktos kokmateriālus, bet trešo cēlusi SIA “Siltumnīca”. Tās visas apvilktas ar izturīgām plēvēm, kas kalpo 6 – 8 gadus un izveidotas uz stipriem pamatiem, lai novērstu konstrukciju pūšanu, kā arī izturētu vējus un sniegu. Šāds kapitālieguldījums atmaksājas.

– Stādu bizness uzņēmis visai straujus apgriezienus, – secina Evita Valdmane. – Pirms dažiem gadiem, uzsākot puķu audzēšanu, pasūtījām tikai 200 stādu, bet šajā sezonā kopā ar iepirktajiem vasaras un ziemciešu, kā arī pašu audzētajiem dārzeņu stādiem to ir vairāk nekā 15 tūkstoši!

Saimniecībā izaudzētās apstādījumu un balkona puķes iecienījusi arī Priekules novada pašvaldība, nu jau trīs gadus pilsētas apstādījumos stāda tikai “Sudrabkalnos” audzētos dēstus. Par Priekulei raksturīgu vaibstu kļuvuši spilgtās krāsās nokrāsotie, ziedošie divriteņi, kas izvietoti pilsētā dažādās vietās. Jūnijā braucamrīkos iestiprinātās 40 – 100 cm garās puķu kastes ir pilnos ziedos. Šogad pašvaldības dārzniece tām izvēlējusies vienkāršas un izturīgas puķes – leduspuķes, gazānijas, alises, pelargonijas, kas vienmēr izskatās lieliski.

 

Par augu saderību

Audzējot vasaras puķes, svarīgi tām izvēlēties piemērotu podu – saka saimniece. Dārza neļķes, nelielus pelargoniju stādus parasti stāda 15 – 19 cm diametra podos, petūnijām, verbenām, lobēlijām izmanto 23 cm, bet kompozīcijām, kur bieži vien grupē trīs četrus dažādu šķirņu nokarenos augus, nepieciešami iekarināmie trauki vai toveri vismaz 27 cm diametrā. Skaisti izskatās, piemēram, fuksijas kopā ar nokarenajām lobēlijām, kalibrahojas ar verbenām… Izcilu efektu var panākt, kombinējot krāšņi ziedošas puķes ar lapainiem augiem, piemēram, līdzās stāvajai pelargonijai balkonkastē labi piedien batātu ipomeja. Starp pieprasītākajām balkona puķēm ir nokarenās pelargonijas ar dažādu krāsu ziediem uz 30 – 40 cm gariem dzinumiem. Pelargonijas kopā ar ipomejām vai dihondrām veido efektīgas kompozīcijas un zied visu vasaru. Protams, lai veicinātu ziedēšanu, puķes regulāri jālaista un jāmēslo, piemēram, ar populāro mēslojumu Vito.

Pamazām top arī viņu pašu dārzs – bagātīgajā stādījumā ir gan “Sudrabkalnos” audzēti, gan citur pirkti ziemciešu stādi. Dobes kompozīciju veido ziemzaļi un vasarzaļi, lapoti un skujoti dažāda lieluma un formas augi. Puķes izraudzītas tā, lai, cita citu nomainot, ziedētu no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Pavasarī dobi rotā silpurenes, prīmulas, aslapu flokši (piemēram, ‘Candy Stripes’ un citas jaunākas šķirnes). Vasarā skaisti zied čīkstenes, desmit šķirņu heihēras, rudbekijas, delfīnijas. Rudenī dobi pušķo miķelītes. Līdz ar klasiskajām lauku sētas puķēm tur rasta vieta arī skujkokiem un košumkrūmiem, dekoratīvajam pīlādzim, graudzālēm. Stādījumā ik gadu atvēlēta vieta arī vasaras puķēm – leduspuķēm, gazānijām, tā laiku pa laikam mainot dobes akcentus.

Šovasar Evitas Valdmanes darbu sarakstā ir Bunkas kultūras nama, Krotes Kronvalda Ata pamatskolas, Krotes un Tadaiķu bibliotēku apkārtnes sakārtošana. Viņas padomus augu izvēlē un izkārtojumā lūguši arī vairāki privātmāju īpašnieki.

{gallery id=”1829″}

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+