Tūkstošais “Praktiskais Latvietis”. Saruna ar žurnāla redaktori Sandru Rusku 0
Šodien pie lasītājiem nāk izdevniecības “Lauku Avīze” apgādā izdotā žurnāla “Praktiskais Latvietis” 1000. numurs. 25. februārī apritēja 24 gadi kopš pirmā numura izdošanas. Dubultjubilejas reizē žurnāla “Praktiskais Latvietis” galvenajai redaktorei Sandrai Ruskai jautāja Zigfrīds Dzedulis.
– “Praktiskā Latvieša” galvenajai redaktorei praktisks jautājums – kurš cepis un no kādām izejvielām attēlā redzamā 1000. numura jubilejas torte?
Sandra Ruska: – Šo īsto lauku torti mums jubilejā izcepusi svētku galdu klājēja un mūsu lasītāja Arnita Runce no Smārdes. Žurnāla jubilejas numurā būs publicēta arī tortes recepte. Tā kā visus mūsu lasītājus ar Arnitas kundzes cepto torti pacienāt nespēsim, piedāvājam mūsu lasītājiem to izcept pašiem par godu kādā viņiem svarīgā jubilejas reizē. Vērts pamēģināt, torte tiešām bija garda!
– Vai bijāt īpaši gatavojušies 1000. numura iznākšanai?
– Jā, mēs laikus domājām par jubilejas numuru un tāpēc šoreiz vairāk par lietām, kas saistītas ar svētkiem un to svinēšanu. Kā izrotāt svētku vietu, atrast labākos muzikantus un aprēķināt nepieciešamā mielasta daudzumu tā, lai ciemiņiem nekā netrūktu un lai reizē nepaliktu pāri. Tas lieti noderēs lasītājiem, jo tuvojas vasara – ballīšu, talku un kopā sanākšanu laiks.
– “Praktiskais Latvietis” sola lasītājiem atbildēt uz visiem jautājumiem. Vai to vienmēr spējat vai tomēr kaut kas paliek neatbildēts?
– Par lasītāju jautājumu trūkumu nevaram sūdzēties, tiesa, ir mainījusies forma, kā jautājumi nonāk redakcijā. Savulaik tas bija vēstuļu pasts, bet tagad – telefona zvani vai elektroniski e-pastā, jo tā ir lētāk. Cenšamies atbildēt uz visiem jautājumiem un bieži vien jautājumus apkopojam, vienlaikus atbildot vairākiem lasītājiem. Lasītājs ir tas, kurš veido šo žurnālu un, pateicoties daudzajām lasītāju vēstulēm, pirms 24 gadiem radās doma izveidot žurnālu “Praktiskais Latvietis”. Tas sakrita ar laiku, kad Latvija kļuva brīva un cilvēkiem bija vajadzība pēc padoma, kā dzīvot un saimniekot citādāk. Par laimi, šī vajadzība nav apsīkusi.
– Vai žurnāla saturu veido tikai lasītāju uzdotie jautājumi vai tā veidošanā piedalās arī redakcijas žurnālisti?
– Pamatā ir lasītāju uzdotie jautājumi. Bet daudz ideju ir arī žurnāla veidotājiem. Bieži vien, meklējot atbildes uz jautājumiem, uzzinām kaut ko jaunu un interesantu par citu tēmu. Ir daudz tādu lietu, par kurām mūsu lasītājs pat nenojauš. Kāpēc to nepastāstīt arī citiem?
– Kas ir jūsu pastāvīgie lasītāji? Mājsaimnieces, zemnieki, dārzkopji, gados jau vecāki ļaudis, kuriem vairāk rūp praktiski padomi?
– Mūsu lasītāju lokā ir dažādu profesiju un gadagājumu ļaudis. Saka jau, ka cilvēks ar zemes kopšanu “saslimst” pēc četrdesmit gadu sasniegšanas. Starp mūsu lasītājiem ir arī jauni cilvēki, piemēram, mazpulcēni. “Praktiskais Latvietis” ir latviskā dzīves stila žurnāls visai ģimenei.
– Vai, atbildot uz jautājumiem, esat jutuši, ka ar padomiem esat kādam palīdzējuši?
– Ja cilvēkiem esam palīdzējuši atrisināt kādu problēmu, viņi zvana uz redakciju un pasaka paldies. Jāatzīst, tas dod lielu gandarījumu un stiprina pārliecībā, ka darbs nav bijis veltīgs.
– Kopš pirmā numura iznākšanas 1992. gada 29. februārī pirms tevis redakciju vadījuši pieci galvenie redaktori. Pirms diviem gadiem, kad stājies šajā amatā, “mantojumā” saņemts iekopts izdevums ar savām tradīcijām. Vai tas palīdz?
– Šāds stabils un tradīcijām bagāts izdevums, protams, man uzliek lielu atbildību. Atskatoties uz pagātni, mēs paņemam to labāko un vērtīgāko. Noteikti neesmu tāds cilvēks, kas spēj sevi ielikt strikti noteiktos rāmjos. Man tas liktos neinteresanti. Žurnāls ir dzīvs un visu laiku mainīgs, tam jāiet līdzi laikam.
– Kopš esi galvenā redaktore, liels uzsvars žurnāla saturā tiek likts uz dārzkopību. Vai tas tāpēc, ka Sandra Ruska ir ne tikai žurnāliste, bet arī dārzkope?
– Tas ir pašsaprotami. Dārzs un ap to saistītie jautājumi man ir ļoti svarīgi, jo tā ir mana sirdslieta. Esmu beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultāti, taču nejaušības dēļ nonācu presē un tur arī paliku. Mana pirmā darba vieta ir “Lauku Avīzes” ekonomikas nodaļa, bet vēlāk žurnāls “Agro Tops” un “Dārza Pasaule”. Ar dārzu un laukiem esmu bijusi saistīta visu laiku, ne tikai manā divus hektārus lielajā piemājas dārzā Pierīgā.
Piederu pie tiem cilvēkiem, kam svarīgi ir zināt, ko ēd, tāpēc ģimenei nepieciešamos dārzeņus, sākot jau no stādiem, izaudzēju piemājas dārzā. Ik gadu siltumnīcā audzēju ap 20 tomātu, 5 – 10 papriku šķirnēm. Manā dārzā aug dažnedažādi garšaugi, arī arbūzi un melones, jā, arī piecu šķirņu kartupeļi. Un par puķēm un dekoratīvajiem augiem labāk nemaz nesākt runāt. Man patīk eksperimentēt un izmēģināt jaunas šķirnes. Dārza dullumu no sevis man vairs neizdzīt. Bet man ir prieks, ka ar šo “kaiti” slimo daudzi žurnāla lasītāji, tādēļ jautājumi, jo īpaši sezonā, par šo tēmu ienāk pārpārēm. Lasītāji pēc padoma mums jautā tad, kad saskārušies ar konkrēto problēmu un tas ir saprotams. Cilvēkiem ļoti patīk raksti par dārzu un fotogrāfijas, jo tā ir iespēja neklātienē ielūkoties ne tikai skaistākajos Latvijas, bet arī kaimiņvalstu dārzos.
– Kādi ir izdevuma nākotnes plāni, otro tūkstošnieku sākot?
– Ideju mums netrūkst. Pirms diviem gadiem ieviesām rubriku “Biškopība” un tagad redzam, ka cilvēkiem tā patīk un ir noderīga. Ar šo gadu esam sākuši rakstīt par mazpulkiem. Kāda būs atsaucība, to redzēsim pēc laika. Mūsu galvenais uzdevums ir lasītājiem sniegt pēc iespējas pilnīgāku atbildi uz viņus interesējošo jautājumu.
Žurnāls sekmīgi noturējies tirgū jau 24 gadus, tas ir pārliecinošs pierādījums tā vērtībai. Šāds izdevums bija, ir un arī būs vajadzīgs.
