“Balttour 2016” maršrutos parādījusies Kuba, Uzbekistāna, Taivāna un Šrilanka 0
No 5. līdz 7. decembrim Ķīpsalā risinājās gadskārtējā tūrisma izstāde gadatirgus “Balttour”. Kā ierasts, tuvu un tālu zemju apceļotājus aicināja halle “Atklāj pasauli!”, jo īpaši tādēļ, ka daudzi tūroperatori un ceļojumu aģentūras tieši izstādei bija sarūpējuši ceļojumus par viszemākajām cenām.
Reakcija uz pasaules notikumiem
“Balttour” izstāde tūrfirmām patiesībā ir tāds kā lakmusa papīrītis, pēc kura spriest par gaidāmās sezonas veiksmēm vai neveiksmēm un par to, kuri galamērķi būs pieprasītāki. Lai cik vilinoši arī būtu piedāvājumi, arvien vairāk ceļotāju izvēli ietekmē ģeopolitiskie notikumi pasaulē. Kā man pastāstīja tūrfirmas “Digitours” vadītāja Digna, pēc teroraktiem Parīzē un Krievijas pasažieru lainera uzspridzināšanas Ēģiptē bijusi sajūta, ka birojs jāver ciet, jo pilnībā zudusi tūristu interese par jebkuriem braucieniem. Un dīvainā kārtā ar jaunu sparu tā atgriezusies pirmajā darbdienā tūlīt pēc Jaungada brīvdienām. Tas liecina, ka turpmāk tūrfirmām vairāk jārēķinās ar ceļotāju psiholoģiju, proti, cilvēki grib ceļot, bet vēlas arī būt droši, ka atpūta neapdraudēs dzīvību un nepārvērtīsies par murgu.
Domājot par ceļotāju drošību, jau pie ieejas hallē “Atklāj pasauli!” bija iekārtots Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta stends, kurā meitenes laipni dalīja kabatas formāta izdevumu “Ceļo droši” ar nepieciešamo informāciju, kas jāzina, dodoties uz ārvalstīm, tostarp diennakts ārkārtas palīdzības tālruni +371 26337711. Starp piedāvātajiem materiāliem bija arī ziņas par Eiropas veselības apdrošināšanas kartēm (EVAK), to bezmaksas saņemšanas iespējām un nodrošinātajiem pakalpojumiem, kuros neietilpst ārzemēs veiktās pacienta iemaksas un repatriācijas (mājās pārvešanas) izdevumi, ko sedz tikai ceļojumu apdrošināšana.
Drīz vajadzēs jaunu globusu
Nu jau pagājuši vairāk nekā divdesmit brīvas ceļošanas gadi neatkarīgās Latvijas vēsturē, kuru laikā mainījušies gan populārākie galamērķi, kļūstot arvien tālāki un eksotiskāki, gan piedāvāto ceļojumu komforta līmenis. Es vēl atceros, kā 1995. gadā izbraukāju Eiropu ar tolaik populārajiem “Dabas draugiem”, nakšņojot teltīs kempingos. Vēlāk bija daudz ceļojumu ar nakts pārbraucieniem, lai tikai iespējami vairāk redzētu. Tagad tādu braucienu skaits ir sarucis līdz minimumam un strauji palielinājies lidojumu īpatsvars, kas ietaupa tūristu laiku apskates objektiem.
Pasaule mums ir tikai viena. Tādēļ, parunājoties ar tūrfirmu vadītājiem, nāk prātā anekdote par jaunbagātnieku, kurš meklē vēl kādu neapmeklētu galamērķi un tad pieprasa jaunu globusu. Šogad Gada balvu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Uldis un Mudīte Alkšņi (“Jēkaba ceļojumi”), kas ir vieni no līderiem eksotisko ceļojumu tirgū. Viņi atzīst, ka izgudrot kaut ko pavisam jaunu kļūst ar katru gadu grūtāk, taču viņu trumpis ir mazās grupas (6 – 12 cilvēki), jo latvieši, it īpaši turīgākie, nemīl drūzmu. Par veiksmīgu galamērķi izvērtusies Kurzemes hercoga Jēkaba bijusī kolonija Tobago, kur latviešus vēl atceras un vietējā muzejā aplūkojams pat mūsu tautas tērps.
Šajā tūrisma izstādē pēc ilgiem laikiem bija parādījusies Kuba, kas īpaši lepojas ar dabas daudzveidību un labi saglabātām jūras ekosistēmām, kā arī Uzbekistāna un Šrilanka.
Interesi raisīja arī Taivānas piedāvājums, ko pārstāvēja Taipejas misijas Latvijā vadītāja vietnieks Kengs Čungjungs. “Mums ir okeāns, kalni un brīnišķīga virtuve, ar kuru neklātienē tagad var iepazīties arī latvieši, jo pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Sirmais nesen veidoja raidījumu par taivāniešu ēdieniem,” uzsver K. Čungjungs.
Apjoma ziņā tradicionāli lielākie stendi bija Lietuvai, Igaunijai un Slovākijai, kas nepārprotami raidīja signālu – tuvākos kaimiņus mēs vienmēr īpaši gaidām ciemos. Interesi par savu zemi uzturēja arī Gruzija, bet šoreiz izskatījās, ka milzīgā platība nopirkta ne satura, bet vairāk ķeksīša dēļ, jo stendā uzturējās tikai daži dežuranti ar ierobežotu materiālu klāstu.
Indiāņu ciemats un lielākā muiža
Lietuviešu teritorijā izstādē piesaistīja krāšņi izkrāsotie, spalvām rotātie Ziemeļamerikas indiāņi, kas aicināja apmeklēt Vinetu ciemu Šļikos netālu no Klaipēdas.
“Vinetu ciemats ir autentiska Ziemeļamerikas indiāņu atpūtas vieta, kas atrodas gleznainā Akmenes–Danes upes ielejā. Pie mums var atpūsties, izklaidēties un iegūt zināšanas par indiāņu garīgajām vērtībām, piedalīties šamaņa rituālos, uzpīpējot miera pīpi. Vecākais indiānis Vinetu iemācīs šaut ar loku un spļaudīkļiem, braukt ar kanoe vai smailīti pa dažādiem maršrutiem, kā arī spēlēt dažādas spēles, kas domātas maziem indiāņiem, kuri gatavojas pieaugušo dzīvei. Skolēniem un jauniešiem piedāvājam izzinošas programmas, kas atklāj indiāņu dzīves gudrības, šamanisma, dzimtās zemes mīlestības, dabas un deju rituālu nozīmību. Parādīsim indiāņu ikdienas apģērbus un mūzikas instrumentus. Paši mazākie varēs pārbaudīt savus muzikālos talantus un krāsot uz māla amuletiem, bet pirts mīļotājiem uzkursim mistisku “septiņu dvēseļu sviedru” inipi (pirti), kas piepildīs dvēseli ar enerģiju,” stāsta ciemata saimnieks Mindaugs.
Savukārt Pakrojas muiža katru nedēļas nogali no plkst. 12 aicina atgriezties tās vēsturē nozīmīgajā 1896. gadā. “Ieradušies ietērpsieties muižnieciskos tērpos un izdzīvosiet tā laikmeta valdzinājumu un eleganci. Te iepazīsiet vaļinieka dzīvi un savām acīm skatīsiet vagara piktumu, tāpat varēsiet ar pašu baronu apspriest muižas lietas, bet pēc sarunas ar muižas guvernanti uzzināsiet pikantākos kungu noslēpumus,” tā gramatiski pareizā latviešu valodā rakstīts izdales materiālā, kas pasākumā vēl sola deju apmācības Spoguļu zālē, ēnu teātri bērniem, zirgu paraugdemonstrējumus, alus un kvasa degustāciju, kameransambļa koncertu, sveču liešanu, podu taisīšanu un pat tikšanos ar tautas varoni Tadu Blindu (1846 – 1877). Pakrojas muiža atrodas nieka 140 km attālumā no Rīgas.
Starp citu, šajā “Balttour” izstādē lietuviešu stendos pamanīju krietni vairāk izziņas materiālu latviešu valodā. Priecē, ka mūsu dienvidu kaimiņi seko igauņu piemēram.
Poķu zeme un Peipusa ainavas
Ienākot hallē “Atklāj pasauli!”, acīs uzreiz iekrita zinātnes centra AHHAA spilgti oranžos toņos noformētais stends, kur rosījās eksperimentētāji, lai apmeklētājiem parādītu kaut daļiņu no Tartu atrodamajiem brīnumiem.
Joprojām saistoša un latviešiem maz zināma ir Poķu zeme Dienvidigaunijā starp Otepi un Veru, kur ierīkots igauņu rakstnieka un mākslinieka Edgara Valtera (1929 – 2006) darbiem veltīts tematiskais parks. Poķi ir autora fantāzijā atdzīvinātie augstie, biezi saaugušie grīšļu ciņi purvā. Poķu namā, kas būvēts pēc mākslinieka skicēm, var iepazīties ne tikai ar viņa daiļradi, foto izstādēm, akmens un koka arhitektūru, bet arī kaut ko uzmeistarot. Katlapurva sētā pie Pūķa, kur drošas dzīves meklējumos pārvākušies poķi, gaida pankūku un igauņu tradicionālā ēdiena kamas nogaršošana. Netālu no Poķu zemes atrodas Igaunijas lielākais un vecākais ozols.
Starp noslēpumainākajiem Igaunijas apvidiem noteikti jāmin lielākā ezera Peipusa apkaime. Mūsu makšķernieku vidū Peipuss ir tikpat iecienīts kā Lubāns, un abiem šiem ezeriem ir kopīga iezīme – no tiem iztek tikai viena upe, te Narva. Peipusā mājo 35 zivju sugas, bet tā ziemeļu krastā stiepjas 32 km gara kāpu zona, kur Alajē ciemā kāpas sasniedz pat 20 metru augstumu. Kallastē atrodas ļoti skaists kilometru garš sarkanā smilšakmens stāvkrasts, un unikālais Strūgas dabas parks aizsargā Narvas vecupes un palieņu pļavas.
