Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. marts, 2015
Drukāt

Agris Liepiņš: Un kamēr trijas zvaigznes stāv (20)

Foto - LETAFoto - LETA

1945. gada vasaras mēnešos Cedelheimas karagūstekņu nometnē angļu okupācijas zonā latviešu leģionāri, sajaucot atutošanas pulveri ar smiltīm un ūdeni, ieguva ģipsim līdzīgu masu un no tās pa naktīm veidoja Brīvības pieminekļa samazinātu kopiju. Kā izlūdzoties piedošanu, ka Tēvzemē nespēja to nosargāt. Kā Dievmātes tēlu, kura priekšā noliekt galvas. Kā veidolu visam svētajam un mīlētajam, par ko puiši bija tik grūti cīnījušies. Nometnē ieslodzītie leģionāri skaidri apzinājās – Tēvzemē viņiem vairs nebūs lemts nolikt ziedus pie Mātes Latvijas kājām. 18. novembra rītā, angļu komandantam un virsniekiem klātesot, nometnes laukumā leģionāri maršēja gar Brīvības pieminekļa kopiju un atdeva godu Mātes Latvijas tēlam.

Šī Latvijā maz zināmā epizode uzskatāmi liecina par leģionāru patieso pārliecību. Jaunie puiši ņēma ieročus rokās, lai aizstāvētu Māti Latviju. Katru gadu, vērojot leģionāru gājienu, domāju – kuram nelietim pietiek trulas nekaunības paziņot, ka leģionāriem nevajagot doties pie Brīvības pieminekļa, lai labāk braucot uz Lestenes kapiem un tur pieminot savus kritušos cīņu biedrus. Tā teikt, tālāk no grēka un prom no citu acīm. Leģionāri cīnījās ar Mātes Latvijas tēlu sirdī, un šodien sirmajiem vīriem ir pilnas tiesības atnākt pie monumenta, lai Mātei Latvijai lūgtu piedošanu. Piedošanu par savām varonīgajām un zem svešas varas bezcerīgajām cīņām. Par svešos mundieros tērpto, bet dziļi sirdī gaiši kvēlojošo Tēvzemes mīlestību. Atskatoties uz nodzīvoto moku un pazemojumu ceļu, garā nesalauztiem un staltiem atzīt – sabiedrotais nebija īstais, bet ienaidnieks gan bija īstais!

Manuprāt, vajadzētu atšķirt piemiņas brīžus leģionāru brāļu kapos Lestenē un gājienu pie Brīvības pieminekļa. Tie ir divi dažādi pasākumi, un katram ir sava nozīme. Kritušo atdusas vietas, vienalga kurā armijā tie karojuši, Eiropā tiek koptas un sakārtotas. Katram ir tiesības turp aiziet un, pieminot savus tuviniekus vai cīņu biedrus, nolikt ziedus. Civilizētā pasaulē kapus neapgāna. Gājiens pie Brīvības pieminekļa savukārt ir mīlestības apliecinājums Latvijai. Solījums jebkuros apstākļos, pat vismelnākajos tumsas laikos, palikt uzticīgam monumenta pakājē iekaltajiem vārdiem – TĒV­ZEMEI UN BRĪVĪBAI. Un svētības saņemšana no Mātes Latvijas. Runājot dzejnieces Broņislavas Martuževas vārdiem: “Un, kamēr trijas zvaigznes stāv, Mēs nepiederam šķirstam.” Kura melna dvēsele var teikt, lai solījumu mīlēt savu Tēvzemi es dodu tālāk no acīm? Tagad, neatkarīgā Latvijā! Kurš jēraļipa var paģērēt, lai politkorektuma vārdā sirmie leģionāri ticību Tēvzemei un Brīvībai apliecina nostāk un nemanāmāk?

Kārlis Skalbe četrdesmit piektajā gadā rakstīja: “Vai mēs varējām neiet?” Man atbildēja kāds karavīrs: “Man nebija cita ceļa. Mēs jau arī gājām, pa pusei piespiesti, paklausīdami mobilizācijas pavēlei. Mūsu zemei gāzās pāri milzīgās vācu karaspēka masas ar savām varas ie­stādēm. Latvju tauta bija iesviesta kā skaida straumē. Viņai bija jāgrozās līdzi. Bet to gan varu apgalvot, ka neviens latvietis nav gribējis cīnīties par Vācijas varenību. Kas ir gājuši, tie ir cīnījušies un krituši par Latvijas brīvību. Ir brīži, kad cēlākais bruņinieks nevar atklāti minēt savas dāmas vārdu, jo karstāk viņš to dara, stāvēdams sardzē ar savu sirdi un savu ieroci. Latvija jau par daudz bija kļuvusi valsts, pārāk daudzi viņai bija solījušies, lai tā varētu bez cīņas nozust no vēstures skatuves.”

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Latvija notiek ES dalībvalstu deputātu sanāksmes , tikšanās, notiek abpusējas sarunas ! Jautājums vai šī vienreizējā iespēja tiek izmantota Latvijas labā ? Bija publikācija , ka lūk mums ir slavens muzejs Daugavas krastā , ir Stūra māja /savulaik brālēns veda uz Rīgu , lai es stātos LLA – jautāja – vai zini , kas šī par māju – ko man lauku puikam zināt ? Jā tā ir čekas māja , tik skaļi nerunā ! Brālēns smilšu kalniņā!/ Jā programmā esot minēts , ka iepēja apmeklēt šo to Rīgā var ! Bet parasti ciemiņiem piedāvā programmu un noorganizē izbraucienu pa noteiktu programmu /arī kas tā ir Lestene, Kārļa Ulmaņa /agronoma/lauku māja – muzejs , vai tālāks brauciens Litenes karavīru nometne ar tās piemiņas vietām Litenes , Pededzes , Bolupes kapi – jau redzot piemiņas plāksnes sapratīs , kas par lietu , neviens netiek nosodīts – tā ir vēsture ! Mūsu nelabvēļi šo atgādinājumu negrib , tas ir fakts – bet tā ir bijis, bijis simtiem cilvēku likteņi un galapunkts dzīvē /un joprojām Litenes , Sitas silā/ ! Gribas ticēt , ka šādu vai savādāku iespēju izmantot vajadzētu , ES deputātiem būtu lielāks priekštats par Latviju !

  2. Mans tēvs Latvijas krievs būdams jau piektajā pakāpē neaizgāja ne sarkanajai armijai līdzi, ne leģionā stājās, bet kopā ar diviem brāļiem slēpās savās mājās Latgalē un cerēja tur sagaidīt arī kara beigas lai kādas tās būtu. Slēpa zirgus no krieviem un mājlopus nedeva izkaut vāciešiem, bet aizdzina uz purvu. Viņam fronte bija mājas pagalmā. Nodeva kaimiņi, kuru dēls bija kritis kaut kādā no frontēm. Vācieši kopā ar šucmaņiem viņus sagūstīja purva slēptuvē, sekoja Daugavpils cietums, kurā tika pārciests tīfs un sišana ar kabeļiem līdz bezsamaņai, tad vācu koncentrācijas nometnes, kur šahtas sprādzienā viņam tika salauzts mugurkauls un abas kājas. Tāču viņam palaimējās, brālis iznesa, bet pēc divām dienām viņus atbrīvoja amerikāņi un viņš nokļuva hospitālī amerikāņu okupācijas zonā, kā viņš teica no elles taisni paradīzē. Vēl nebija gluži izveseļojies, bet tiklīdz varēja ar kruķiem staigāt, pieteicās atgriezties Latvijā. Pēc gada, redzot savas saimniecības bezcerīgo stāvokli un vēl nevarēdams fiziski strādāt, izdomāja vest gaļu pārdošanai uz Leņingradu. Ar vietējiem srunāja un ņēma cūkas uz parāda, kāva nost un “sarunājis” ar Leņingradas vilciena vecāko, krāva vagonā. Ļeņingradā gaļa maksāja 5-7x dārgāk nekā viņi iepirka šeit. Uzpircēji bija Leņingradas armijnieki, viņiem bija nospļauties, kas ved un no kurienes, prasīja tikai vediet vēl. Bizness aizgāja, Ļeņingradas pasažieru vilcienam tika piekabināts jau neliels preču vagons, gada laikā saimniecība tika atjaunota, nopirkts viss vajadzīgais, bet atkal visu izpostīja skaudība. Pēc kārtējā brauciena viņus Saldū brutālā uzbrukumā nakts laikā ar šaušanu un protams ar pretošanos, apcietināja vietējie čekisti kopā ar visu naudas koferi, kas laikam arī bija īstais mērķis. Sekoja 8 gadi lēģeros sibīrijā. Atgriezās savā Latgalē tikai pēc Staļina nāves. Tāds lūk, bija laiks. Ir tāds labs teiciens “bez vainas vainīgie”.

  3. Patiesi vārdi.visu cieņu mūsu cīnītājiem.

  4. Var tikai pievienoties autora viedoklim. Bet uz viņa uzdoto jautājumu “…kuram nelietim pietiek trulas nekaunības paziņot, ka leģionāriem nevajagot doties pie Brīvības pieminekļa, lai labāk braucot uz Lestenes kapiem…” atbildi viņš jau arī zina: premjere un valdošās koalīcijas spices vīri un sievas to paziņo katru gadu, tādus zurofus pat pieminēt šajā sakarā nav vērts.

  5. Paldies!

  6. Mums tacu nav valdiibas! Ir okupantu peectecu un komunistu banda,kas tupus raapus lien savu kingu prieksaa,lai tikai notureetu Latviju nabadziibas un izniiksanas ietvaros jo ilgaak,jo labaak! Premjerministre aizliedz piedaliities 16.marta.Tipiskas komunistu kuces gaajiens,vairaak nekas.Ar suudainu koku taadu premjerus,kopaa ar to pusmironi Berzinu.Jau taalak,vairs nav kur iet.Vini tiesaam laikam gaida,ka te ienaaks moskalji ar saviem tankiem/ Es nesaprotu,kas ta par attiesksmi pret tautu.Apskaidrojiet man komunisu padibenes!!!!!

  7. Es domaaju,ka taadi kaa tu ir radusies no okupantu maatiisu kaajstarpeem nelikumiigi un noziedziiga kaarta!

  8. Haralds Biezais, vēsturnieks un teologs:”…Leģions ir radies noziedzīgā kārtā, pārkāpjot starptautiskās tiesības…..Latviešu iekļaušana tautai naidīgajā SS karaspēkā ir smags pazemojums un apgrūtinājums saskarsmē ar citām tautām. Leģiona traģiskais liktenis nav pārvarāms, ne toreiz sekojot, ne tagad turpinot mūsu tautas interesēm svešu paropagandus.” (Latvija kāškrusta varā. Sveši kingi, pašu ļaudis.)

  9. Nu lūk, tieši tā kā tu raksti, arī darbojas šī marksisma propaganda, kas tev labi iedzīta galvā! Un šīs propagandas pamatmotīvs – PRETNOSTATĪT UN SANAIDOT cilvēkus, lai tiktu pie varas. Arī es nespētu labāk par tevi atklāt šīs naida ideoloģijas būtību. Paldies tev, propagandist!

  10. “Šī Latvijā maz zināmā epizode” uzskatāmi liecina, ka A.Liepiņš ir “patriotisku” pasaku teicējs.
    Tad jau kāds var arī “atcerēties”, kā viņš Volhovas frontes ierakumos, turot aplenkumā Ļeņingradu, lipinājis Mildu no Krievijas māliem.
    Vācu nacistu armijas SS daļas necīnījās “par brīvu un neatkarīgu Latviju”.
    Vācu nacistu armijas SS daļas zvērēja uzticību Hitleram, un cīnījās par Hitleru.

    • Neviens latvietis nav gribējis cīnīties par Vācijas varenību. Kas ir gājuši, tie ir cīnījušies un krituši par Latvijas brīvību.

    • > VA. Un kam zvērēja tie, kuri 39. bučojās ar Hitleru – “draudzība uz mūžu!” – un rīkoja kopēju armijas parādi?
      Kam zvērēja tie, kuri 40. gadā okupēja Latviju un sarīkoja šeit šausminošo Baigo gadu?
      Kam zvērēja (un atalgojumu par savu “darbu” saņēma) KF varonis Vasilijs Kononovs, kurš ne vien slepkavoja Mazo Batu nekombatantus, bet lika degošā mājā iegrūst sievieti gaidību pēdējā mēnesī, lai iet bojā gan viņa, gan liesmās dzimušais bērns?
      Atbildiet vispirms pats, tad jautājiet citiem!

    • Tu esi .. Legionari un SS nav viens un tas pats. Pamacies vesturi.

  11. Tēvzemes mīlestību izkropļoja un nīdēja komunisti, stāstot, ka proletariātam neesot tautības. Solot piena upes ķīseļa krastos un paradīzi zemes virsū, marksisma ideologi savā starpā sanaidoja un pretnostatīja vienas nācijas un tautas cilvēkus. Un daudziem vēl šodien galvās ir no padomju laikiem saglabājies apgādājamā sindroms un iepotētais naids pret ekonomiski veiksmīgiem un aktīviem cilvēkiem un valsti, kura, viņuprāt pietiekoši negādājot par viņu eksistenci. Diemžēl, šo hronisko kaiti var labot tikai laiks un jaunas paaudzes cilvēki, kuri ir brīvi no šīm utopiskajām idejām.

    • Bija teiciens,ka proletariātam nav tautības un vēl tas ,ka važas ir vienīgais ko var zaudēt proletariāts.Tagad cilti laiki un citi ,,tikumi,,.Tagad naudai nav tautības,bet pie ekonomiski veiksmīgiem pieskaitāmas taksometru firmas ,kas krāpj valsti ,taksometru šoferi ,kas krāpj klientus,restorānu ķēdes ,kas joprojām neizsniedz čekus klientiem un krāpj valsti,alkatīgie zobārsti ,kas strādā ar netīriem darba rīkiem,autosevisi u.t.t.
      Veiksmīgi darbojas tie daudzie,, uzņēmēji,, un tirgotāji ,kas nesamazina uz veikalu plauktiem piena cenas kad iepirkuma cenas no zemniekiem kritušās.Anglijā parlaments pieņēma lēmumu izvedot represīvu orgānu negodīgu biznesmeņu sodīšanai,kas iedzīvojas uz pašlaik zemām naftas cenām,bet mums tas nav vajadzīgs ,jo visu noteikšot brīvais tirgus.
      Neskaudīsim veiksmīgus cilvēkus!

    • Par to tautību nav taisnība…atšķiru dzimšanas apliecību – lasu latvietis,paskatu veco PSRS laiku pasi – latvietis…..atšķiru šodien derīgo dokumentu – tautības nav……varbūt jau esmu žīdos ieskaitīts?

      • pasu nodalas darbinieki bijushi labi audzinati, tapec kautrejushies tava pasee ailee “tautiba” rakstit – S…ds.

  12. Tā tas toreiz bija, līdz ar cerību un domu, ka Latvija dzīvos. Toreiz tos kāva krievi, tagad daudzi pašu tautā negrib par leģionāriem pat dzirdēt. Laiki mainās. Tagad jācīnās pret tautas tumsonību.

    • Vislielāko tumsonību demonstrē mūsu “gudrās “galvas ,aizliedzot tur piedalīties ministriem un valsts vadītājiem.Tieši šie tumsoņi visvairāk šķeļ sabiedrību tupus rāpus līzdami kaimiņu priekšā.Skumji!

Draugiem Facebook Twitter Google+