Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. marts, 2012
Drukāt

Uz Krievijas prezidenta amatu pretendē pieci kandidāti

putins_11

Politisko gaisotni Krievijā pirms 4. marta prezidenta vēlēšanām raksturo pēdējos 20 gados nepieredzēta opozīcijas aktivitāte un pieaugoša vilšanās sabiedrībā pēc Kremļa režisētajām parlamenta vēlēšanām decembrī.

 

Pat Krievijas “stiprais cilvēks”, bijušais valsts galva un pašreizējais premjerministrs Vladimirs Putins zaudējis politiskās neaizskaramības statusu un tiek asi kritizēts opozīcijas saietos, taču aptaujās joprojām tiek uzskatīts par prezidenta vēlēšanu visticamāko uzvarētāju jau pirmajā kārtā.

Oficiāli reģistrēti pieci kandidāti uz valsts galvas amatu: valdošās partijas “Vienotā Krievija” izvirzītais Vladimirs Putins, kurš vada partiju, bet nav tās biedrs; partijas “Taisnīgā Krievija” dibinātājs Sergejs Mironovs; miljardieris Mihails Prohorovs – vienīgais, kuru varētu dēvēt par neatkarīgo kandidātu; Liberāldemokrātiskās partijas vadonis Vladimirs Žirinovskis un Komunistiskās partijas vadītājs Genadijs Zjuganovs.

Lai gan opozīcijas plašie protesti pret Valsts domes vēlēšanu “nozagšanu” ir panākuši lielāku atklātumu vēlēšanu norisē, sabiedrisko novērotāju klātbūtni vēlēšanu gaitā un rezultātu apkopošanā un videokameru izvietošanu vēlēšanu iecirkņos, kandidātu vārdi vēlēšanu zīmēs liecina, ka balsojuma rezultāts diez vai būs pārsteigums, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”.

 

Ģeologs 
neņem kukuļus
mironovs_AFP_11

59 gadus vecais Sergejs Mironovs jaunībā dienējis gaisa desanta spēkos, mācījies Ļeņingradas Kalnu institūtā, kur ieguvis ģeologa diplomu. Neguvis panākumus uzņēmējdarbībā, 1994. gadā viņš pievērsās politikai, kļūstot par Sanktpēterburgas likumdevējas sapulces deputātu. 2001. gadā viņš tika ievēlēts Krievijas parlamenta augšpalātā – Federācijas padomē – un kļuva par tās priekšsēdētāju. 2004. gadā Mironovs saskaņā ar Kremļa polittehnologu plānu tika nosaukts kā kandidāts uz prezidenta amatu, lai gan pats izteicās, ka “mēs visi gribam, lai Vladimirs Putins kļūtu par nākamo prezidentu”. Viņš pats atzina, ka darbojas kā prezidenta “aizvietotājs”, lai radītu iespaidu par “izvēles iespēju” vēlēšanās.

2004. gada vēlēšanās Mironovs savāca mazāk nekā vienu procentu balsu. 2006. gadā viņš kļuva par centriski kreisās partijas “Taisnīgā Krievija” vadītāju. 2011. gadā Kremļa polittehnologi atzina viņu par “bezperspektīvu sabiedroto” un Mironovs tika pazemojoši padzīts no Federācijas padomes spīkera amata. Mironovs nav bijis iesaistīts korupcijas skandālos, taču viņa izvairīšanās tieši kritizēt Putinu un atteikšanās uzstāties opozīcijas saietos par spīti paša partijas biedru prasībām ir vājinājusi atbalstu “Taisnīgajai Krievijai”. Mironovs aicina valsts līmenī regulēt galveno pārtikas preču cenas, sola celt nodokļus bagātajiem, atcelt vienoto valsts eksāmenu skolās, aizliegt ārzonu firmām izmantot Krievijas minerālu resursus un noteikt 20 procentu nodokli kapitāla izvešanai. Aptaujas liecina, ka vēlēšanās Mironovs varētu iegūt 2 – 4 procentus balsu.

 

 

 

 

 

Krievijas redzamākais vecpuisis

prohorovs_AFP_1146 gadus vecais uzņēmējs Mihails Prohorovs, kurš nopelnījis miljardus biznesā ar retajiem metāliem, uzdod sevi par Krievijas augošās vidusšķiras kandidātu. Pirms gada viņš mēģināja iesaistīties politikā, pārņemot centriskās partijas “Taisnīgā lieta” vadību. Pēc Prohorova vārdiem, Kremļa intrigu dēļ viņš tika atstumts no partijas vadības un vēlēšanās piedalās kā neatkarīgais kandidāts. Analītiķi atzīmē, ka Prohorovs ir vienīgais oficiāli reģistrētais kandidāts, kurš prezidenta vēlēšanu priekšvakarā piedalījies opozīcijas saietos Krievijas “redzamākā vecpuiša” (viņa augums ir 2,10 metri) iesaistīšanās cīņā par prezidenta amatu atdzīvinājusi priekšvēlēšanu kampaņu, taču daudzi uzskata viņu par varbūtēju dalībnieku Kremļa politiskajā spēlē, lai sašķeltu opozīcijas atbalstītājus. Prohorovs sola stiprināt nelegālās imigrācijas kontroli, vairot valsts ieguldījumus zinātniskajā izpētē, vērsties pret korupciju un valsts naudas izšķērdēšanu, taču daudzi Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka viņa 18 miljardu dolāru īpašums nav iegūts godīgā ceļā, bet pateicoties sakariem varas aprindās. Turklāt Prohorovs līdz šim bijis mazpazīstams ārpus biznesa aprindām un nekad nav ieņēmis vēlētu amatu. Aptaujas liecina, ka viņš varētu iegūt 4 – 6 procentus balsu, lai gan interneta izdevuma “gazeta.ru” aptaujā viņš saņēmis pat 19,3 procentu atbalstu.

 

 

 

Čekists ar 
jurista diplomu

Vladimirs Putins, 59 gadus vecais čekists ar Ļeningradas universitātes jurista diplomu ir dominējis Krievijas politikā pēdējos 12 gadus. Viņa divu prezidentūras termiņu laikā no 2000. līdz 2008. gadam, pateicoties augstajām naftas un gāzes cenām pasaules tirgū, Krievija piedzīvoja saimniecisko augsmi un labklājības kāpumu, Putina popularitātei sasniedzot pat 80 procentu atzīmi. Ieturējis pauzi, pavadot četrus gadus premjerministra amatā, Putins, kura rīcībā ir gan administratīvie resursi, gan neierobežota iespēja izvērst kampaņu valsts televīzijā, grib atgriezties prezidenta krēslā. Taču laiki mainās pat Krievijā, un tūkstošiem demonstrantu opozīcijas saietos protestēja pret parlamenta vēlēšanu “nozagšanu” un skandēja “Putin, ej prom”. Jūtot opozīcijas pieņemšanos spēkā, Kremļa polittehnologi ieteica Putinam ierosināt izveidot “Viskrievijas tautas fronti”, kas apvienotu visus viņa piekritējus zem cita karoga, nevis popularitāti zaudējošās partijas “Vienotā Krievija” aizsegā. Putina galvenais arguments ir uzdošanās par vienīgo stabilitātes garantu un apgalvojums, ka citi kandidāti radot valsts sabrukšanas risku. Analītiķi atzīmē, ka tam sliecas piekrist virkne ārvalstu ieguldītāju, lai gan daudzi no viņiem bija cerējuši uz prezidenta Dmitrija Medvedeva otro prezidentūru, viņam solot valsts modernizāciju un likuma varu. Aptaujas liecina, ka Putins varētu iegūt no 37 līdz 53 procentiem balsu.

 

Klauns ar asu ožu
zirinovskis_AFP_11

65 gadus vecais Liberāldemokrātiskās partijas vadonis Vladimirs Žirinovskis, lai gan nereti dēvēts par politisko klaunu, labi iekļāvies Kremļa “varas vertikālē” un jau piekto reizi kandidēs uz prezidenta amatu. Būdams apveltīts ar asu politisko ožu, viņš zina, kad un pret ko var palaist muti vai diskusijā televīzijā iešļākt sejā sulas glāzi. Toties viņa partijas deputāti, 18 gadus sēžot Valsts domē, tikpat kā nekad nav balsojuši pret Kremļa ierosinātajiem likumprojektiem, tāpēc LDP tiek uzskatīta par Kremļa “kabatas partiju”. Žirinovskis sola pārvērst Krieviju par parlamentāru republiku, likvidēt etniskos teritoriālos veidojumus un pasludināt krievus par valsts pamatnāciju. Viņš sola modernizēt valsts infrastruktūru, armiju un zinātni. Viņš iestājas par plašāku atbalstu mazajam biznesam un aicina atcelt ienākuma nodokli strādājošajiem, kas pelna mazāk par 10 000 rubļiem (330 dolāru) mēnesī, toties ieviest nodokli greznuma precēm. Pieredzējušais Žirinovskis runā angļu, vācu, franču un turku valodā un tiek uzskatīts par ekspertu Tuvo Austrumu jautājumos, taču viņa tēlu grauj nesavaldīgā uzvedība diskusijās ar politiskajiem oponentiem. Pēc aptauju datiem, viņš varētu saņemt 5 – 8 procentus balsu.

 

 

 

 

 

Skolotājs 
izvēlas politiku

zjuganovs_AFP_1167 gadus vecais Krievijas Komunistiskās partijas vadītājs Genadijs Zjuganovs, lai gan ieguvis matemātikas skolotāja diplomu, jau padomju laikā izvēlējās politisko karjeru.

1995. gadā pārņēmis partijas vadību, viņš vairākkārt kandidējis prezidenta vēlēšanās, visvairāk balsu gūstot 1996. gadā, sacenšoties ar Borisu Jeļcinu. Zjuganovs apgalvo, ka, viņam kļūstot par prezidentu, Krievijā tiktu izveidota valdība, kas baudītu tautas uzticību un kuras sastāvā būtu arī citu partiju pārstāvji un profesionāļi savās jomās. Uzvaras gadījumā viņš sola rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas šā gada 1. decembrī un samazināt prezidentūras termiņu līdz pieciem gadiem. Cenšoties piesaistīt gados jaunākus vēletājus, viņš sola lielāku valsts atbalstu jaunatnei un bezmaksas izglītību, taču tiek kritizēts par nespēju modernizēt partijas priekšvēlēšanu programmu, kuras atbalstītāju vairākums ir pensionāri. Zjuganovs grib nacionalizēt enerģētikas, lidmašīnu būves, transporta un vairākas citas nozares, taču sola saglabāt mazos privātuzņēmumus. Aptaujas paredz Zjuganovam 8 – 10 procentus balsu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+