Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. aprīlis, 2014
Drukāt

precizēts – Posts uz laukiem: viena hekt­āra pārsēšana izmaksās 150 eiro (4)

Foto - LETAFoto - LETA

(Biedrība “Zemnieku saeima” 4. rindkopā precizē izdevumu apmēru par viena hekt­āra pārsēšanu – 100 eiro vietā jābūt 150 eiro)

Šodien Luksemburgā Eiropas Savienības ministru padomē Zemkopības ministrija (ZM) izvirzīs jautājumu par dabas apstākļu radīto zaudējumu kompensācijām Latvijas lauksaimniekiem. Nākamajās dienās pieteikumu sniegs arī Eiropas Komisijā (EK).

“Latvijas Avīzē” agrāk stāstījām par šīs ziemas kailsala nodarīto postu ziemāju kultūrām, kas, sākoties veģetācijas periodam, izrādījies vēl lielāks, nekā paredzēts. ZM teic, ka bojā gājuši un smagi cietuši 70% ziemāju sējumu. Daudzās saimniecībās Zemgalē jāpārsēj gandrīz visi sējumi.

Ļoti līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kas, tāpat kā Latvija, prasīs atbalstu no ES Rezerves fonda. Lietuvas Lauksaimniecības palātas priekšsēdētājs Andrejs Stančikus teic, ka viņu valstī ziemāju kultūras nekad agrāk tik daudz nav cietušas. Vislielākie postījumi esot Lietuvas vidusdaļā, kur saimnieki visvairāk nodarbojas ar graudkopību. Cietuši arī sējumi valsts rietumos, vismazāk – Lietuvas dienvidu daļā. “Lietuvas vidusdaļā, piemēram, Paņevēžas apgabalā, rapsis nav izdzīvojis 75 procentos, citas kultūras – 90 procentos platību. Vienojāmies ar lauksaimniecības ministru par zaudējumu kompensāciju prasīšanu no ES Rezerves fonda,” tā A. Stančikus.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda uz pārsēšanai vajadzīgās sēklas deficītu un sēklas sadārdzinājumu. Izmaksas viena hekt­āra pārsēšanai saimniekam ir 150 eiro. J. Lazdiņš teic, ka Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, daļu no saņemtajiem tiešmaksājumiem maksā krīzes fondā, tāpēc saimniekiem krīzes situācijā ir tiesības saņemt atbalstu. Viņš arī brīdina – lēmumu pieņemšanas process Briselē nav ātrs un elastīgs, tomēr iespēja ir jāizmanto. Savukārt viņa vietniece Maira Dzelzkalēja cer, ka, vēršoties komisijā vairākām valstīm, atbalsta saņemšanas iespēja kļūst lielāka. Vaicāts par situāciju Lietuvas kaimiņvalstī Polijā, A. Stančikus teic – Polijā dabas postījumi ir nelieli, tāpēc tā kompensāciju neprasīšot. “Mums ir jārunā, jāmeklē iespējas paust savu viedokli un jāpierāda zaudējumu lielums, tad, iespējams, izdosies saņemt atbalstu. Eiropai mūs ir jāņem vērā. Zaudējumus no Krievijas tirgus slēgšanas cieš arī mūsu cūku audzētāji,” tā A. Stančikus.

ES atbalstu lauksaimniekiem dažādu ķibeļu gadījumos sniegusi ne vienu reizi vien. Biedrības “Latvijas dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš atceras 2011. gada tā saucamo “politisko” vīrusu, kad E.Coli baktērijas dēļ dzīvību zaudēja 50 cilvēku. Toreiz tirgu Eiropas siltumnīcu gurķu audzētājiem slēdza Krievija, kas radīja pārprodukciju, cenu kritumu un ļoti lielus zaudējumus īpašniekiem. “Gurķu audzētājiem kompensēja zaudējumus starp pašizmaksu un tirgus cenu. Kompensāciju, kas gan nebija liela, tolaik saņēma visi Latvijas siltumnīcu gurķu audzētāji. Ļoti lieli ieguvēji bija Polijas ražotāji,” atceras J. Bērziņš.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka 2011. gadā saistībā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem ārkārtas atbalsta pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda Latvijas dārzeņu audzētāji saņēma 57 000 eiro lielu atbalstu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. kas par lieliem žultspūšļiem te ir!?

  2. Pirms ko rakstiet pabraukājiet pa Latvijas laukiem un paskatiet kādi ir lauki,ūdens stāv milzīgās lāmās un tajās ir gulbji kotrolakām ūdens sniedzas līdz malām un stāv lai sakārtotu naudas nav viss ir džipos un mājās,ārzemju bankās nebaltām dienām tādiem ir jāsauc lai dod un kur tādu naudu ir sagrabinājuši ka pārsēšana maksās 100 eiro-rubļu par ha.tā to naudu daudzi sauc,kur ir apdrošināšana,ja nav tas ir katra paša risks kādēļ brēkot.Bet ja brauciet kaut uz Liepājas pusi tad palūkojiet kāds ir galvenais ceļš Rīga-Liepāja uz katru pusi divas vagas izdzītas kā sierā bet ir vietas kur vēl stāv krievu laiku taisītais ,tiesa ir saplaisājis bet nav vagas,tā tā naudiņa izlietota,tiesa visi darbi darīti ar sertificētiem materiāliem un speciālistiem un tas jau pierāda to ka tie sertifikāti ir papīrs un neko nemaina jo tualetēs arī ir dažādas krāsas papīri,mīkstuma un raksta bet viņi veic vienu funkciju un tad tiek izmesti.

  3. Polijā nav 1000 ha lielas saimniecības, pārsvarā tur ir mazas saimniecības, tāpēc kompensācijas neprasa, paši tiek galā. Jo kārtīgs saimnieks vienmēr atstāj sēklas rezervi nebaltām dienām. Bet mūsējiem galvenais ir visu pārdot, taisīt lielu naudu( to viņi sauc par “biznesu”) un pēc tam ar pastieptu roku skrien uz Briseli, lai viņus glābj!

    • piekrītu, tas taču skaidrs Atbildēt

      200 eiro … un vēl augs īstās izmaksas, jo taču – nevarēs pārdot graudus par labu cenu ,,,, un arī ieziemieši kavējas zemi nodot par velti izredzētajiem/pareizajiem “lielsaimniekiem”…
      Tikai – tāpēc brīvajā tirgū maize ne dārgāka/lētāka nepaliks, un cienītie grūtdieņi-saimniekojiet un plānojiet savas izmaksas paši, nevis spiediet vēl pabalstus no sabiedriskā maciņa. Atradušies austrumu gudrie spēlmaņi/olitikāņi no ZS.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+