Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Uzņēmēji eiro varā (2)

LatiEiro

No šā gada 1. oktobra uzņēmējiem, tostarp SIA, zemnieku saimniecībām un saimnieciskās darbības veicējiem aktuāla kļuvusi eiro ieviešana cenu zīmēs, kases aparāta čekos, VID reģistrētajās kvītīs. Ko der ielāgot?

Cenas

No 1. oktobra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās pie preču cenām ir jābūt norādītai summai latos un eiro izteiksmē pēc Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas noteiktā kursa, kas nemainās un pēc standarta ir 1 eiro = 0,702804 lati vai 1 lats = 1,4228718 eiro.

Cenu eiro valūtā nedrīkst apaļot pēc brīvas izvēles, jo tā attiecīgajā valūtā jāpārrēķina atbilstoši noteiktajam kursam tāpat, kā tas notiek grāmatvedībā. Eiro cena šajā gadījumā nav domāta kā maksāšanas līdzeklis, bet gan tikai kā informācija patērētājam, lai pamazām sāktu iepazīties ar jauno valūtu. Toties no 1. janvāra eiro būs maksāšanas līdzeklis, bet cenas latos – tikai patērētāja zināšanai.

Divās valūtās cenas norādīs līdz 2014. gada 30. jūnijam, tostarp tas darāms arī interneta mājas lapās. Cenas jānoapaļo, sākot no trešā cipara aiz komata. Ja tas ir no 5 līdz 9, apaļo uz augšu. Ja no 1 līdz 4, otrs cipars aiz komata paliek nemainīgs. Aiz komata norāda tik daudz zīmju, cik var izteikt naudā un par preci samaksāt.

Cenu norādīšana divās valūtās neattiecas uz elektroniskajiem displejiem, kas tehnisku iemeslu dēļ nepieļauj šādu iespēju. Tad tās uzrāda naudā, kas tobrīd ir noteikta kā pamatvalūta. Šajā gadījumā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var izlīdzēties, patērētājiem piedāvājot izmantot valūtas konvertācijas kalkulatoru, kam jābūt viegli pieejamam un izmantojamam.

Jāņem vērā, ka uzņēmēji cenas var noteikt pēc brīvas izvēles. Taču medijos izskanējušās informācijas dēļ sabiedrība ir samusināta un pieļauj krāpšanos. Tādēļ katram veikalniekam būtu jārod arī iespēja sniegt mutiskus paskaidrojumus pircējiem.

 

Kases aparāti

Preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periods sākas trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgst sešus mēnešus pēc tam. Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar ieviešanas dienu, t.i., no nākamā gada 1. līdz 14. janvārim. Cenu paralēlās atspoguļošanas periodā dokumentos, kas apliecina par darījumu saņemto samaksu (kases čekos, numurētās un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās kvītīs), darījuma kopsumma jānorāda latos un eiro.

Tātad līdz 14. janvārim skaidrā naudā vēl drīkstēs norēķināties ar latiem, bet no 15. janvāra – vairs ne. Saņemot samaksu latos vai jauktajā valūtā, atlikumu vajadzēs izdot tikai eiro, izņemot sabiedriskajā transportā. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajiem un zemnieku saimniecībām, kas realizē savu produkciju tirgos. Internetbankā, veicot pārskaitījumus, no 1. janvāra gan lietos tikai eiro.

Kases aparāta izmantotājam jānodrošina, lai čeka rekvizītu − reģistrēto darījumu kopsummu ar pievienotās vērtības nodokli cenu paralēlās atspoguļošanas periodā norādītu latos un eiro. Tas nozīmē, ka ar tādu kases aparātu, kas līdz 1. oktobrim nav pārprogrammēts uz divām valūtām, strādāt vairs nevar!

Kases aparāta lietotājs “Euro ieviešanas kārtības likumā” noteiktajā latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā drīkst ierīkot papildu naudas kasti, nesaskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kases aparāta vai kases sistēmas tehniskajā pasē ieraksts par to nav jāveic. Papildu naudas kaste nepieciešama, lai katrā būtu sava valūta un abas nesajauktos. Naudu pēc tam inkasē uzņēmuma pilnvarotā persona, un to nes uz banku vai ieliek seifā (kasē). Grāmatvedībā naudu ar kases ieņēmumu orderi uzrāda attiecīgajās valūtās, bet kases grāmatā uzrāda latus, kas pārvērsti eiro.

Ja kases aparāta konstrukcija preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periodā nenodrošina čekā reģistrētā darījuma kopsummas uzrādīšanu latos un eiro, lietotājs pēc pircēja pieprasījuma izdara papildu ierakstu kases čekā, kopsummu norādot latos un eiro. Ierakstu ar parakstu apliecina persona, kas to veikusi.

Līdzīga kārtība būs arī valūtu vienlaicīgas apgrozības periodā. Nepilnīga kases aparāta lietotājam pēc darījuma partnera pieprasījuma būs jāizdara papildu ieraksts čekā, norādot saņemto summu latos un apliecinot to ar savu parakstu.

Ja kases aparāta lietotāja izsniegtajā čekā nav norādīti visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti, tam var pievienot arī attaisnojuma dokumentu (VID nereģistrētu kvīti), kurā papildus likumā “Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem un informācijai redzams arī kases čeka datums, numurs un darījuma kopsumma naudas izteiksmē (eiro un latos).

Preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda pārskatā reģistrēto darījumu kopsummas naudas izteiksmē līdz 1. janvārim jānorāda latos, bet paralēlās atspoguļošanas un vienlaicīgās apgrozības periodā pēc 1. janvāra – tikai eiro. Šīs prasības attiecas arī uz aprēķinātajām un pārskatā uzrādītajām nodokļu summām.

Laikposmā, kamēr nedarbojas kases aparāts vai kases sistēma, lietotājam latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā veiktie darījumi jāfiksē ieņēmuma uzskaites reģistrā un summas jānorāda abās valūtās, minot arī ieraksta datumu, kārtas numuru, darījuma summu, pievienotās vērtības nodokļa summu un citu lietotājam nepieciešamo informāciju.

Reģistru var izveidot brīvā formā jebkurā žurnālā, tostarp arī elektroniski. Šāds žurnāls var būt gan veikalniekam, gan pārdevējam tirgū.

 

Kvītis un biļetes

VID reģistrētajā kvītī preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periodā (no šā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. jūnijam) darījuma kopējā summa jānorāda latos un eiro tāpat kā kases aparātu čekos.

Var prognozēt, ka visgrūtāk uzņēmējiem klāsies no 1. līdz 14. janvārim, kad naudu varēs saņemt latos, bet izdot tikai eiro. Kases aparāta čekā ir norādīta saņemtā un izdotā nauda, bet kvītī tas nav paredzēts. Līdz ar to šī kalkulācija būs jāveic galvā, ar kalkulatoru, burtnīcā vai uz kvīts. Tas attiecas gan uz pašnodarbinātajiem, gan pārdevējiem. Ja, piemēram, pircējs 10. janvārī atnāks uz tirgu pēc viena kilograma kartupeļu un gribēs par tiem samaksāt ar vienu latu, pārdevējam būs jāizrēķina, cik eirocentu izdot…

Jāatceras, ka grāmatiņās brošētas biļetes, kurām vienas cena un vērtības kopsumma ir norādīta eiro, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā noteiktajā kārtībā un darījuma apliecināšanai tās izsniegs, sākot ar 2014. gada 1. janvāri.

Nodokļu maksātāji grāmatiņās brošētās biļetes, kur cena ir norādīta latos un kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas līdz šā gada 31. decembrim, darījumu apliecināšanai varēs izsniegt līdz nākamā gada 30. jūnijam, saņemot samaksu eiro. Lai labāk varētu saprast, uz biļetes varēs norādīt, cik vērta tā ir jaunajā valūtā.

Skaidrs, ka pēc 15. janvāra, kad latus vairs nevarēs lietot, neiztiksim bez starpgadījumiem. Ja kāds, piemēram, brauks uz pilsētu, lai samainītu naudu, un pasniegs šoferim latu biļetei, cerams, vismaz elementāra cilvēcība neļaus viņu ziemas laikā izmest no autobusa. Likumos ētikas un morāles jautājumus neapspriež. Tie ir katra paša ziņā.

Nodokļu maksātājiem līdz nākamā gada 1. jūlijam būs jāveic inventarizācija atlikumā esošajām grāmatiņās brošētajām biļetēm, kuru cena norādīta latos, un jāanulē šīs biļetes. Nodokļu maksātāji, kuri Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējuši biļešu numurus, norādot vienas cenu un vērtības kopsummu latos, no nākamā gada 1. janvāra darījumu apliecināšanai izsniegs biļetes, kuru cena norādīta eiro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un “Euro ieviešanas kārtības likuma” 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus.

 

UZZIŅA

• Vienlaicīgas apgrozības periods ir laika posms, kurā skaidras naudas norēķinos vienlaikus lieto latus un eiro.

• Paralēlās atspoguļošanas periods ir laika posms, kurā preču un pakalpojumu cenas norāda gan latos, gan eiro.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+