Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. janvāris, 2012
Drukāt

Vai vajadzīgs «šķūnīšu nodoklis»?

Visvaldis Skujiņš, diplomēts agronoms, Naukšēnu novada domes deputāts, Valmieras rajona kopsaimniecības “Naukšēni” priekšsēdētājs: “Novada domes sēdē esam jau nolēmuši, ka ne šķūnīšus, ne citas saimniecības ēkas šogad ar nodokli neapliksim.

 

Ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un zemesgrāmatā par šādām ēkām reģistrēto datu nepilnības un ačgārnības, neredzu lielu jēgu šķūnīšu nodokļa ieviešanai. Man ir lielas šaubas, vai šā gada laikā šos datus kāds sakārtos. Pašvaldībai nav iespēju pašai apsekot visas saimniecības ēkas, lai noteiktu, kuras tad nu būtu apliekamas ar nodokli un kuras ne. Diezin vai pašvaldībai no tā būs liels ieguvums. Un diezin vai gada laikā šos šķūnīšu un citu saimniecības ēku datus sakārtos īpašnieki, ja jau līdz šim to nav izdarījuši.

Es uzskatu, ka iecere ieviest šķūnīšu nodokli ir liels absurds. Un ieteiktu finanšu ministram un ierēdņiem, kas to izdomājuši, nolaisties no ministrijas augstumiem uz zemes. Piemēram, padzīvot kādu laiciņu kādā lauku novadā, palūkojot, kā dzīvo cilvēki laukos, kādās mājās viņi dzīvo. Un pēc tam spriest par nodokļiem.

Agrākajos laikos kopsaimniecība “Naukšēni” pārskaitīja noteiktu naudas summu kultūras, sporta attīstībai, citām sociālām vajadzībām. Tagad šis pienākums ir vietējai pašvaldībai, kurai naudas trūkst. Bet turīgie uzņēmumi nemaksā neko. Ja valsts kasē vajag naudu, kāpēc nevarētu lemt par turīgo uzņēmumu aplikšanu ar nodokli, nevis ķēpāties ar šķūnīšiem.”

 

* Jānis Blūms, diplomēts dārznieks, bijušais Saldus rajona kopsaimniecības “Jaunais komunārs” priekšsēdētājs: “Aplikt ar nodokli piemājas saimniecības ēkas, piemēram, šķūnīti, kurā mājas saimnieks tur savu malciņu vai kādus saimniecības piederumus, nav prāta darbs. Un, kā man šķiet, no šiem šķūnīšiem pašvaldības nekādu lielo nodokli nedabūs. Cita lieta – tādas saimniecības ēkas, kurās notiek lopu audzēšana, koksnes apstrāde vai kaut kas tiek ražots. Par ēkām, kas nes peļņu, nodoklis gan būtu jāmaksā.

Mani izbrīna, ka Finanšu ministrijā lemj par šķūnīšiem, bet kopš šā gada spēļu zālēs naudas laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek. Vienkāršie cilvēki, kuriem naudas jau tā trūkst, spēļu zāles neapmeklē. Viņiem mēs uzliksim šķūnīšu nodokli. Bet turīgajiem, kuri aiz gara laika spēlē spēles un laimē lielu naudu, par to nav jāmaksā nekas. Kurš šo absurdu izdomājis?”

 

* Ilmārs Bents, diplomēts agronoms, Latvijas Agronomu biedrības Goda biedrs, bijušais Bauskas rajona valsts saimniecības “Progress” direktors: “Es uzskatu, ka aplikt ar nodokli šķūnīšus un citas piemājas saimniecības ēkas nav taisnīgi. Tāpat nav taisnīgi aplikt ar nodokli garāžu, kurā cilvēks tur savu auto. Par to ik gadu jāmaksā liels ceļa nodoklis. Laukos cilvēkiem jau tā trūkst naudas. Šāda jauna nodokļa ieviešana vēl vairāk iztukšos cilvēku kabatas. Man rodas iespaids, ka Finanšu ministrijas nodokļu politika ir izspiest no cilvēkiem naudu, kur tik vien var, nerēķinoties ar viņu ienākumiem. Tā saku, atceroties nesen ieviestās mēneša patentmaksas savvaļas ogu un sēņu lasītājiem. Tantei par melleņu groziņu, ko viņa pārdod, lai kaut kā savilktu kopā galus, mēs ņemsim patentmaksu. Bet no spēļu “ellēm”, kurās vienā vakarā laimē tūkstošus – būtībā atmazgā naudu –, neņemsim neko. Vai tā ir taisnīga nodokļu politika?”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+