×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.2°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
8. decembris, 2017
Drukāt

Vairāk prasa pabalstus, nevis ģimenes brīvību. Saruna ar ST priekšsēdētājas vietnieci (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Nesen publiskotajā Eiropas tiesnešu aptaujā tikai maza daļa Latvijas tienešu ir atzinuši, ka mūsu valsts tiesās nav korupcijas. Savukārt Sa­tversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Dr. iur. Sanita Osipova uzskata, ka Latvijā patlaban ir tik neatkarīga tiesu sistēma un tik neatkarīgi tiesneši, kādi demokrātiskās Latvijas vēsturē nav bijuši. Mūsu saruna ne tikai par šo, bet arī citiem aktuāliem jautājumiem.

 

Vai lielākas tiesnešu algas, kas paredzētas no 2019. gada, var kalpot kā stimuls neņemt kukuļus?

S. Osipova: Ja tiesnešiem ir laba alga, tad parādās lielāka konkurence uz šo amatu un arī lielāka iespēja atlasīt profesionālākos kandidātus. Piemēram, Igaunijā pirmās instances tiesneša alga ir tieši divreiz lielāka nekā Latvijā. Mūsu valstī tā ir 1600 eiro, kamēr kaimiņvalstī – 3200 eiro. Lai kļūtu par tiesnesi Igaunijā, ir jāiztur ievērojams konkurss. Tajā piedalās advokāti, prokurori, labākie juristi…

Pirms dažiem gadiem Valsts prezidents Andris Bērziņš aktualizēja jautājumu, ka Latvijā esot sieviešu tiesas, ka tur trūkstot vīriešu. Man pazīstami juristi izmeta atziņu, ka tas tā ir tādēļ, ka šis amats nav prestižs tieši algu dēļ. Tātad starp juristu amatiem tiesnesis, uz kuru vajadzētu tiekties jebkuram centīgam un godīgam juristam, netiek pietiekami novērtēts. Ja advokāts, salīdzinot ar pirmās instances tiesas tiesnesi, var nopelnīt trīskārši, tad šaubos, vai viņš kādreiz izvēlēsies kļūt par tiesnesi pat tad, ja viņš spētu izcili veikt šos pienākumus.

 

Vai pēc gada tas atalgojums būs tik labs, ka veidosies konkurence?

Satversmes tiesa tā saucamajā tiesnešu algu lietā vērtēja nevis summas, bet gan principus, kā tiek noteikta tiesnešu alga. Lai vienlaikus tiktu ievērota gan tiesnešu neatkarība, gan prasības un ierobežojumi tiesnesim. Ja paraugāmies, kā tiek noteikts atalgojums tiesnešiem patlaban, tad jāteic, ka gluži tā neizskatās, ka tiktu ievēroti nepieciešamie kritēriji. Vismaz pagaidām pamatā tiek lāpīta jau izveidotā, neatbilstošā sistēma.

Atgādināšu jums latviešu tautas pasaku par jaunajiem un vecajiem krekliem. Vīrs aizbrauca uz tirgu, pārdeva savu preci un par ietirgoto naudiņu nopirka sev un sievai jaunus linu kreklus. No rīta vīrs pieceļas un pārsteigts ierauga, ka sieva nav devusies gulēt un kaut ko šuj. Izrādās, viņa jaunos kreklus ir sagriezusi, lai uzliktu ielāpus vecajiem krekliem, ielāpi pat pāri vēl esot palikuši. Šobrīd man izskatās, ka netiek mēģināts atrast jaunus uzstādījumus, veidot jaunus principus, bet papildu finansējums tiesu sistēmai tiek piešķirts pēc pārpalikuma principa. Šķiet, ka lāpīšanās mums ir raksturīga. Arī, lāpot ceļu bedrītes, netiek uzlikts jauns ceļu segums, bet tikai aizlāpīti caurumi.

Lai tiesu problēmu atrisinātu saknē, ir jāmaina atlīdzības principi. Tieslietu ministrija kopā ar Tieslietu padomi jau gadiem strādā, lai šo sistēmu sakārtotu.

 

Nesen publicētajā Eiropas Tieslietu padomju asociācijas pētījumā izteikti maz – tikai 16% – tiesnešu ir viennozīmīgi noraidījuši korupcijas esamību tiesu sistēmā. Lietuvā šādu viedokli pauduši 44%, bet Igaunijā – 78% tiesnešu. Latvijā ir arī zemākais tiesnešu neatkarības pašnovērtējums, kas izrietot no neadekvātas mediju ietekmes. Vai pārliekā mediju ietekme nav saistīta ar to, ka žurnālisti cenšas noskaidrot un norādīt, ka tajā vai citā tiesā ir problēmas ar tiesnešu godprātību? Tiesnešiem taču nepatīk, ka viņi nokļūst zem lupas.

Esmu pētījusi Latvijas tiesu neatkarību, tostarp starpkaru periodā, tāpēc varu apgalvot, ka Latvijā patlaban ir tik neatkarīga tiesu sistēma un tik neatkarīgi tiesneši, kādi Latvijas vēsturē nav bijuši. Es nepieminu Kārļa Ulmaņa laiku, kad tiesneši tika ietekmēti. Es runāju par demokrātiskās Latvijas periodu, kad tiesnesis vienlaikus drīkstēja būt, piemēram, arī Saeimas deputāts. Latvijas valsts, kurai ir bijis neilgs demokrātijas laiks, kam sekoja autoritārisms, tad totalitārais padomju režīms, 26 gados, kopš atjaunota neatkarība, ir izdarījusi ļoti daudz, lai Latvija veidotos par tiesisku valsti.

Tiesnesim tiesājot ir jābūt pilsoniski drosmīgam. Viņam ir jāspriež pēc lietas objektīvajiem faktiem un likuma, neraugoties uz sabiedrības reakciju un uz to, ko sabiedrība gaida no sprieduma. Sabiedrība sagaida, ka notiesās un bargi sodīs Lembergu, ka sitīs krustā Zolitūdes traģēdijas vaininiekus… Sabiedrība, pirms tiesu process ir beidzies, jau ir notiesājusi savus izvirzītos vaininiekus.

Tiesnešiem nereti ir problēmas komunicēt, jo viņiem ir sava profesionālā valoda. Tas, kas sabiedrībai nozīmē vienu, juridiskajā terminoloģijā var apzīmēt pilnīgi kaut ko citu. Klasisks nesaprašanās gadījums starp tiesnesi un sabiedrību, kuram pa vidu bija mediji, ir Liepājas tiesneses spriedums pedofilu lietā. Žurnālistu uzmanību piesaistīja piespriestais maigais sods. Tiesnese skaidroja, ka process ir bijis bez pierādījumu pārbaudīšanas, kas nav nekas pretlikumīgs, jo šāda kārtība ir paredzēta kriminālprocesā, bet sabiedrība saprata, ka tiesnese ir strādājusi pavirši, jo kaut kas, ko vajadzēja pārbaudīt, nav izdarīts. Tāpēc tiesneši reizēm baidās runāt, jo viņus pārprot. Turklāt ļoti grūti ir runāt saprotamā terminoloģijā par savu darbu ar nesagatavotu auditoriju.

Mediji lielā mērā ir atbildīgi par saskarsmi starp tiesnešiem un sabiedrību. Tiesa tradicionāli ar sabiedrību komunicē ar publisku tiesas procesu un spriedumiem. Pirms desmit un piecpadsmit gadiem tiesām bija krietni īsāki spriedumi nekā patlaban. Tagad tiesnesis visu, kas viņam ir galvā, iztiesājot lietu, raksta uz papīra, lai sabiedrība var izsekot tiesas likumīgajai sprieduma argumentācijai. Tāpēc spriedumi ir kļuvuši ļoti gari. Mēs to darām ne jau sev vai citiem tiesnešiem, bet gan sabiedrībai. Taču sabiedrība bieži neizlasa spriedumu, izķer kaut ko no konteksta un pasniedz to aplam. Tiesneši ir sapratuši, ka ar sabiedrību ir jārunā, saprotami izskaidrojot spriedumu būtību. Šis mīts par lielo korupcijas risku lielā mērā ir saistīts ar to, ka sabiedrība nesaprot, kāpēc tiesa ir taisījusi tieši tādu spriedumu, nevis savādāku. Viens no sabiedrībā vispārpieņemtajiem izskaidrojumiem, ja kāds spriedums netiek saprasts, ir tiesneša pērkamība.

Lielākā daļa tiesnešu baidās no korupcijas, domā: “Esmu pārliecināts par sevi, bet es negalvoju par sev tuvāko.” Es nesaku, ka korupcijas nav, ar to ir jācīnās. To dara arī tajās valstīs, kur ir ļoti maza korupcija, jo tad, ja pārstās cīnīties, tā augs. Arī Latvija cīnās ar korupciju, tostarp tiesās. Notiesājoši spriedumi korumpētiem tiesnešiem ir nevis mūsu nelaime, bet glābšanas riņķis. Tas norāda, ka tiesu sistēma pašattīrās.

Arī atlasot tiesneša amata kandidātus, jāpievērš uzmanība iespējamiem korupcijas riskiem. Ja cilvēks no labi apmaksāta amata ļoti raujas uz amatu ar divreiz un trīsreiz mazāku algu, tad jājautā, kāda ir viņa motivācija.

 

Vai tiesneši drīkst saņemt jaukas, mīļas Ziemassvētku dāvanas?

Tiesneši gadījumos, kad viņiem nav skaidrs, vai viņu rīcība ir ētiska vai neētiska, vēršas tiesnešu ētikas komisijā, kur tiek paskaidrots arī tas, vai ir ētiski pieņemt mazu dāvaniņu, un, ja tas tiek ļauts, vai ir ētiski, ka tiesnesis pēc tam ar dāvinātāju nesazinās, lai pateiktos. Tiesnešu ētikas komisija savos skaidrojumos atbild uz visiem tiesnešu un ne tikai tiesnešu jautājumiem par tiesnešu atbilstošu izturēšanos.

 

Vai būtu jāļauj rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas? Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan atdevis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šos labojumus likumā “Par tiesu varu”. Kāpēc šādi grozījumi vispār tiek virzīti?

Man nav viedokļa par politiskajiem motīviem, kāpēc tas tiek darīts. Bet, būdama juriste, es tomēr nevēlētos tādus tiesu priekšsēdētājus, kas amatā ir vairāk nekā divus termiņus jeb vairāk nekā desmit gadus. Pirmkārt, demokrātiskā tiesiskā valstī svarīgākajos amatos notiek rotācija. Tā ļauj samazināt korupcijas riskus, novērš stagnāciju. Kāda tiesnese man stāstīja, ka sākumā tiesas priekšsēdētājs lietojis vārdu salikumu “mūsu tiesa”, bet otrajā pilnvaru termiņā to aizstājis ar “mana tiesa”. “Savā tiesā” taču negribas rosināt disciplinārlietas un iznest publiski nepatīkamas lietas.

Satversmes tiesu aizsēdējušos tiesu priekšsēdētāju problēma neskar, jo tiesnešu pilnvaru laiks ir desmit gadi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ari LR Augstākās tiesas senatori Skultāne ,Briede,Guļāns man spriedumā raksta “ierakstiem zemesgrāmatā ir juridisks spēks ” ,bet nākošā teikumā “ierakstiem par vērtību nav izšķirošas nozīmes” Vai tā nav super muļķība ?

  2. kā programmēšanā Atbildēt

    obratnaja poļskaja logika

Draugiem Facebook Twitter Google+