Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

Vajadzīgs aktīvs prezidents! Saruna ar bijušo Saeimas deputātu Kārli Druvu (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
Uzziņa

Kārlis Druva

Dzimis 1938. gada 13. aprīlī Rīgā. Tēvs – Jūlijs Druva – pirms kara bija laikraksta "Brīvā Zeme" redaktors, LZS ģenerālsekretārs, tuvs Kārļa Ulmaņa līdzstrādnieks.

1944. gadā ģimene devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk pārcēlusies uz ASV.

K. Druva universitātē apguvis biznesu un finanses, taču viņa tālākā karjera saistīta ar armiju – 26 gadus dienējis ASV gaisa spēkos, dienestu beidzis pulkveža pakāpē. 1967. – 1968. gadā piedalījies karā Vjetnamā, veicis 69 uzbrukuma uzlidojumus.

1994. gadā atgriezies Latvijā, strādājis Aizsardzības ministrijā pie Baltijas bataljona veidošanas, bijis Ministru prezidenta Māra Gaiļa padomnieks aizsardzības jautājumos. 1995. gadā ievēlēts par 6. Saeimas deputātu no LZS/KDS saraksta, vadījis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju. Šobrīd dzīvo ASV, Kalamazū.

“Uzskatu, ka pazīstu Latvijas politisko vidi labāk nekā daudzi Latvijā dzīvojoši politiķi,” saka šobrīd ASV dzīvojošais KĀRLIS DRUVA – bijušais Saeimas deputāts, kura vārds, starp citu, izskanējis, arī runājot par iespējam­iem Valsts prezidenta kandidātiem.

– Šonedēļ Saeima vēlēs Valsts prezidentu. Kādi ir secinājumi, vērojot šo procesu?

– Diezgan cieši esmu sekojis tam, kas notiek Latvijā, arī prezidenta vēlēšanu debatēm. Es tiešām ceru, ka nākamais Valsts prezidents būs ļoti aktīvs. Pasīvu valsts vadītāju Latvija vienkārši nevar atļauties, jo daudz kas ir nokavēts. Prezidentu kandidātu debatēs man ļoti pietrūka vārda “atbildība”.

– Satversmē joprojām ir pants, ka “Valsts prezidents par savu darbību atbildību nenes”. Varbūt šā iemesla dēļ kandidāti no tā mēģina izvairīties.

– Es domāju plašākā nozīmē. Manuprāt, Latvijai dažādos politiskos līmeņos pietrūkst atbildības. Ik pa laikam dzirdam par dažādām neizdarībām vai izšķērdībām, piemēram, “Expo” vai neveiksmīgais vilcienu iepirkumu konkurss, kur fakti tiek konstatēti, bet atbildīgo nav. Vai arī pārmērīgie Eiropas Savienības prezidentūras tēriņi, ko nupat konstatējusi Valsts kontrole. Kurš par tiem atbildēs? Taču ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības attieksme – mums ir pārāk daudz sūdzēšanās un pārāk maz aktīvas rīcības. Atceros, ka laikā, kad biju Saeimas deputāts, man bija saruna ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem. Viņi daudz sūdzējās, bet es teicu: “Labāk dodiet savus priekšlikumus, un es palīdzēšu tos pieņemt.” Un mēs to darījām.

– Kā vērtējat izvirzītos Valsts prezidenta kandidātus?

– Nopietni vērtēju divus kandidātus – Raimondu Vējoni un Egilu Levitu. Ļoti ceru, ka valdošā koalīcija spēs vienoties par kādu no viņiem un nevajadzēs rīkot vēl vienas vēlēšanas. Katram no šiem kandidātiem ir savas priekšrocības – Vējonis noteikti labāk pārzina aizsardzības jomu, bet Levits tieslietu jomu. Tās abas ir ļoti svarīgas. Tiesu sistēmai tiešām nepieciešamas pārmaiņas, jo nav normāli, ka tiesu procesi ilgst septiņus astoņus vai vēl vairāk gadu. Galu galā tas noved pie Latvijas valstij nelabvēlīga lēmuma Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Es domāju, ka Valsts prezidentam ir jābūt politiski aktīvam, rosinot izmaiņas dažādās jomās. Ja viņam pašam nav pietiekami zināšanu par kādu jomu, tad var pieņemt labus padomniekus. Es neizslēdzu, ka tie pat varētu būt no ārvalstīm. Prezidentam biežāk vajadzētu nākt ar likumdošanas iniciatīvām, un, ja Saeima tās noraida vai bremzē, ir jāizmanto citi līdzekļi – jāprasa laiks televīzijā, radio, jāvēršas pie sabiedrības, jāsasauc Ministru kabineta sēde. Likums to atļauj…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. onkam, laikam, kaļķītis traucē saprast, ka jeņķu realitāte un latvijas realitāte ir diametrāli pretējas parādības ?
    Pat 5 gadu atsēdēšana Saeimā nepalīdzēja orientēties.

  2. ” … Pasīvu valsts vadītāju Latvija vienkārši nevar atļauties, jo daudz kas … ” vēl izsaimniekojams un izzogams ! :-/

Draugiem Facebook Twitter Google+