Dabā
Zaļā dzīvošana

Vajag biomaisiņu? Nav tik vienkārši1

Foto: Ilze Pētersone

Grozies, kā gribi, bet iepirkuma maisiņš ir diezgan drošs rādītājs mūsu attieksmei pret vidi. Ja veikalā ik reizi paķer jaunu plastmasas kuļķeni, iesaiņo vai katru ēdamu un neēdamu mantu atsevišķi, arī citās izvēlēs nekas “zaļāks” nav sagaidāms. Labā ziņa – 58% Latvijas iedzīvotāju aptaujā, ko pērn novembrī veica “Latvijas Zaļais punkts” un SKDS, apgalvo, ka viņiem ir svarīgi, lai preču iepakojums būtu videi draudzīgs un pārstrādājams, sliktā – tirdzniecībā joprojām pārsvaru ņem dažāda veida plastmasas iesaiņojums. Kā tos aizvietot?

 

Papīrs – ar ēnas pusēm

Foto: Ilze Pētersone

“Atnāk klients un saka – gribam būt zaļi! Jautājam – cik zaļi?” šādi dialogi iepakojuma materiālu izplatīšanas uzņēmumā “Multipack”, kas savā nozarē ir nepārspēts līderis 25 gadus, notiekot arvien biežāk, stāsta tā direktors Romāns Filatovs.

Skaitļi rāda, ka samazinās plastmasas un pieaug papīra maisu apjomi, veidojot aptuveni 15% no kopējā iepirkuma apjoma.

Arī Latvijas lielākie tirgotāji apliecina, ka papīra maisiņi “rullē”. Kopš “Maxima” pagājušā gada nogalē ieviesusi papīra kuļķenes, to pārdošana pieaugusi par 77%. Varbūt sava tiesa panākumu bijis arī humora piedevai, jo jaunumu pavadīja slavenais sauklis “Maisiņš vaig?”.

“Rimi” jau ilgstoši saviem klientiem kā alternatīvu plastmasas materiālam piedāvā maisus no 50% pārstrādāta papīra.

Drīzumā pie papīra atgriezīsies “Elvi”, kas savulaik tos tirgoja pie kases, bet nelielā pieprasījuma dēļ no piedāvājuma bija spiests atteikties. Septembra sākumā papīra maisiņus sāka piedāvāt arī “Maxima” interneta veikals “Barbora.lv”, izvirzot mērķi – samazināt plastmasas patēriņu par 20%. Lielākiem pirkumiem veikalos var iegādāties kartona kastes.

“Papīra iesaiņojumam ir savas ēnas puses,” atgādina Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, viena no vadošajām pētniecēm pārtikas iepakojuma nozarē, par piemēru ņemot picu kastes vai citu iepakojumu, kas izgatavots no pārstrādāta papīra.

Ražošanas procesā materiālā nonāk arī dažādu krāsu un laku piemaisījumi, kas tiešā saskarē var iekļūt pārtikā, norāda pētniece, un picu iesaka ātrāk notiesāt, lai kontakts ar papīru ir pēc iespējas īsāks. Viņa brīdina arī par materiāliem, kas ārēji līdzinās papīram, bet sastāv no folijas un plastmasas slāņiem, kuru pārstrāde nav iespējama.

Par pilnībā dabai draudzīgām nevar saukt tirdzniecībai ar konditorejas produktiem plaši izplatītās papīra turzas ar tajās iestrādāto caurspīdīga materiāla joslu.

“Lielākā daļa “lodziņu” visbiežāk izgatavoti no polipropilēna, kas atšķirībā no papīra nesadalās, tāpēc plastmasas materiāls būtu jāatdala, pirms turzu izmantojam iekuram,” skaidro pētniece.

 

Bioplastmasas spožums un posts

Lētās un ērtās plastmasas uzvaras gājiens ilgu laiku atstājis pavēnī videi draudzīgus iepakojuma materiālus, kurus zinātnieki sauc par biopolimēriem vai arī bioplastmasu. Tās ražošanai, kas tika sākta jau 1990. gadā, nepieciešamo cieti iegūst no ik gadu atjaunojamām lauksaimniecības izejvielām – kukurūzas, kartupeļiem, kviešiem, rīsiem, bietēm u. c.

Būtiska biopolimēru īpašība ir kompostējamība, lai tās procesā maisiņi, citi iesaiņojumi vai priekšmeti nonāktu atpakaļ dabā kā CO2, ūdens un biomasa. Sertifikācija un Eiropas Savienības standarts dalībvalstīs tika saskaņots un ieviests 2000. gadā.

“Bioplastmasas maisiņi ir ļoti laba alternatīva plastmasai, taču Latvijā tos izmanto ļoti maz, jo nav kur kompostēt,” norāda S. Muižniece-Brasava.

Biopolimērus pēc ražošanas izejvielām, veida un citiem kritērijiem iedala vairākās grupās, taču pēc to kompostējamības izšķir divus galvenos veidus – kompostējami mājas ap­stākļos vai industriāli. Pirmajā gadījumā maisiņš parastā kompostkaudzē ar atbilstošu augsni un temperatūru var sadalīties piecās nedēļās.

Industriālai kompostēšanai, kas nepieciešama lielākoties bioplastmasai ar nosaukumu PLA, izmanto tehnoloģijas, kurās materiāls sadalās vidēji +60 °C temperatūrā. Lai patērētāji atšķirtu vienu materiāla veidu no otra, radīts speciāls taisnstūra formas marķējums, uz kura mājas apstākļos kompostējamiem materiāliem uzdrukāts uzraksts “HOME OK compost”, industriālajiem – “OK compost. Industrial”.

“Ne viens vien tirgotājs parastos plastmasas maisiņus gribētu aizvietot ar kompostējamiem, taču no ieceres nākas atteikties, kad nonākam līdz jautājumam – kur tad jūs tos kompostēsit,” skaidro uzņēmuma “Multipack” direktors. To atzīst arī lielākie mazumtirdzniecības tīkla veikali. “Rimi” norāda, ka savā sortimentā nevar piedāvāt bioplastmasas iesaiņojumu, kamēr Baltijas valstīs nav pieejama tā kompostēšanai piemērota infrastruktūra.

Tuvākās valstis, kurās notiek bioplastmasas kompostēšana, ir Somija un Polija.

“Man par plastmasai alternatīvajiem biopolimēriem sāp sirds,” atzīst biedrības “Zaļā josta” projektu direktore Aija Caune. Nupat piedalījusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā atkritumu apsaimniekošanas konferencē, kurā uzsvars likts uz bio un tekstilatkritumu apsaimniekošanu, bet bioplastmasas pārstrādes jautājumu ar ministrijas pārstāvi izdevies apspriest tikai pārtraukumā pie kafijas tases.

Bioplastmasas atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas iespējas, kā arī attīstības scenārijus VARAM vērtēšot 2021.–2028. gada Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādes gaitā, kas jau noritot un tikšot pabeigts līdz nākamā gada 1. jūlijam.

 

Maisiņš – ne vienai reizei

“Bioplastmasas maisiņi ir ļoti laba alternatīva plastmasai,” rāda S. Muižniece-Brasava, LLU profesore, viena no vadošajām pētniecēm pārtikas iepakojuma nozarē.
Foto: Ilze Pētersone

Tirgotāji plastmasas maisiņu vietā piedāvā arī izstrādājumus ar ilgāku lietošanas laiku, piemēram, iepirkuma somas, kokvilnas vai cita auduma maisiņus u. c. “Rimi” tādus var iegādāties augļiem un dārzeņiem, gada nogalē uzņēmums sola ieviest videi vēl draudzīgāku risinājumu. “Elvi” atzīst, ka pieprasījums pēc vairākkārt lietojamām iepirkuma somām pieaug.

Lai gan Saeima no šā gada 1. janvāra aizliegusi izplatīt plastmasas iepirkuma maisiņus par velti, Iepakojumu likumā, visticamāk, tirgotāju lobija ietekmē atstāts izņēmums ļoti vieglās plastmasas maisiņiem. Joprojām tos atļauts lietot bez maksas higiēnas nolūkos vai nefasētas pārtikas iepakošanai, lai novērstu izšķērdēšanu, taču plānās kuļķenes pircēji izmanto pārpārēm arī precēm, par kuru sanitāro drošību nebūtu jāraizējas.

Bezmaksas maisiņu “ballīte” beigsies 2025. gada 1. janvārī, kad tie jāaizstāj ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

“Maxima” pircēju paradumus vēlas mainīt, pie augļu un dārzeņu stendiem piedāvājot vairākas reizes lietojamus vieglus un ērtus maisiņus. Tiesa, šie būs par maksu un ražoti no sintētiska materiāla. Lai ierobežotu maisiņu neapdomīgu lietošanu, lielākajā daļā “Elvi” veikalu samazināts apjoms un tie vairs nav brīvi pieejami pie kases. “Rimi” veikuši pat aptauju, lai noskaidrotu pircēju gatavību maksāt naudu par ļoti vieglajiem plastmasas maisiņiem. 45% pircēju šādu ideju atbalsta, 43% bija pret to.

 

Neiekrist šmaucēju tīklos

“Pircējiem jābūt modriem – ir uzņēmumi, kuri savu produktu reklamēšanai īsteno “green washing” jeb zaļo maldināšanu, kad uz iepakojuma norāda “eko”, “zaļais”, “100% kompostējams” vai kādu citu dabai draudzīgu apzīmējumu, taču, papētot to tuvāk, izrādās, ka viss nav tik bioloģisks,” brīdina A. Caune no biedrības “Zaļā josta” un piebilst, ka arī neviltotu “eko” marķējumu ļoti daudzi iedzīvotāji vēl neatpazīst un neizprot. Sarunā ar VARAM nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā nepieciešama liela izglītošanas kampaņa par videi draudzīgu iepakojumu.

Informētības līmenis ir zems arī uzņēmējiem, kuri iesaiņojumu izvēlas savam biznesam, neslēpj “Multipack” vadītājs R. Filatovs.

“Saviem klientiem skaidrojam materiālu veidus un to šķirošanu, tomēr daudzi joprojām neatšķir, kas un kā ir kompostējams.”

Pēc nesenās “Riga Food” izstādes apmeklējuma S. Muižniece-Brasava secinājusi, ka neskaidrības par videi draudzīga iepakojuma īpašībām un pārstrādi ir arī pašiem izplatītājiem. Vairākiem biopolimēru iesaiņojuma paraugiem, kas izlikti apskatei, nav bijis saprotams to kompostēšanas veids, piemēram, suņu izkārnījumu savākšanai paredzēto maisiņu marķējums it kā norādījis uz industriālu pārstrādi, lai gan saprātīgs risinājums būtu kompostēšana tikai mājas apstākļos.

Joprojām tirdzniecībā atļauts izmantot savulaik gluži par brīnummateriālu izslavētās oksidegradējamās plastmasas maisiņus ar EPI piedevu, taču sekas, tiem sadaloties sīkās pārslās un nonākot gruntsūdeņos, augos, dzīvniekos un visbeidzot – cilvēku asinsritē, ir vēl postošākas nekā no parastās plastmasas, brīdina LLU profesore.

 

Kā palīdzēt planētas veselībai?

LLU un AS “Balticovo” sadarbībā tapušas pirmās eksperimentālās pakas no biopolimēra PLA pankūku mīklai un olas baltumam.
Foto: Ilze Pētersone

* Fizikas likums nosaka, ka nekas uz zemes nepazūd bez pēdām, arī plastmasas maisiņu aizvietotāji atstāj aiz sevis atkritumus un ietekmi uz vidi. Lai kokvilnas kuļķene radītu mazāk siltumnīcefekta gāzu emisijas nekā plastmasas maiss, tā vidēji jāizmanto vismaz 131 reizi.

* Papīra maisiņu ražošanā tiek izmantots vērtīgs dabas resurss – koksne. Pirms ielidināt tādu atkritumos, jāatceras, ka vienas tonnas papīra saražošanai nepieciešams nozāģēt 14 līdz 18 kokus, tāpēc arī papīra turzas, cik vien iespējams, jāliek lietā atkārtoti.

* Bezatkritumu jeb “Zero Waste” kustības sekotāji iesaka uz veikalu vai tirgu doties ne tikai ar ļoti izturīgu, tāpēc daudzkārtlietojamu iepirkumu maisu, bet arī saviem traukiem produktu iesaiņošanai.

* Latvijā darbojas vairāki beziepakojuma veikali, taču arī pārējie tirgotāji pamazām aprod ar zaļajiem “dīvainīšiem”, kas sniedz kārbiņu vai burciņu salātiem, maisiņu kādam beramam produktam, turklāt Pārtikas un veterinārais dienests tam ir devis zaļo gaismu.

Saistītie raksti

* Ja patiesi rūp planētas, tātad arī sava veselība, plānojot iegādāties jaunu mantu vai vienkārši iepērkot ikdienai pārtiku, ik pa reizei sev jāatgādina zaļā formula – samazināt, atkārtoti izmantot, pārstrādāt.

Latvijas vides aizsardzības fonda logo

Atbalsta

LA.lv