Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. jūnijs, 2016
Drukāt

Valmierā dizaina studiju audzēknes restaurē 300 gadus senus traukus

Foto: Valmieras muzejsFoto: Valmieras muzejs

Atrastās lauskas un trauku atjaunošanas process.

Četras topošās materiālu dizaina speciālistes pedagogu un vēsturnieku klātbūtnē Valmieras muzejā atjauno 17. un 18. gadsimta traukus, LA.lv uzzināja pašvaldībā.

Gandrīz 18 tūkstošu keramikas lausku tika atrastas Valmierā 2013. gada arheoloģiskajos izrakumos, izbūvējot Valmieras Mūzikas skolas kāpnes, pauda Valmieras domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.

Ir pilnībā atjaunota māla bļoda, top liels pods, kurā tika glabāti graudi vai pupas, kā arī vēl vairāki trauki pamazām pieņem to formu, kāda tiem bija 17. un 18.gadsimta saimniecībā. Visi atjaunotie priekšmeti un lauskas būs skatāmi Valmieras muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

“2013.gadā izrakumos atradām katra arheologa sapni – vairākus gadsimtus senus atkritumus. Tie parāda, kāda bijusi sadzīve un ko cilvēki izmantojuši. Turklāt šie “atkritumi” ir labi saglabājušies, jo bija ieskauti kultūrslānī,” stāsta Valmieras muzeja galvenā pētniece Liene Rokpelne.

Tika atrastas sudraba adatas un citi priekšmeti, bet lielākais ieguvums – 17 955 keramikas lausku. “Kad lauskas attīrījām, sapratām, ka tās var savienot – varam atjaunot un redzēt, kādi izskatījās tā laika trauki. Ir gan vienkārši – bez rotājumiem, gan arī ar ļoti skaistiem zīmējumiem,” piebilda Rokpelne.

Atbilstošos senās “puzles” gabaliņus vēsturnieku un pasniedzēju uzraudzībā kopā liek un līmē četras Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas izstrādājumu dizaina specialitātes audzēknes, Valmieras muzejā veicot prakses uzdevumus.

“Darbs ir ļoti nopietns. Ir lauskas, kurām uzreiz var atrast pāri zīmējumu dēļ, bet neapgleznotos fragmentus savietot daudz grūtāk. Tas ir ļoti interesanti. Protams, arī lauskām ir liela vērtība, bet no tām atjaunoti trauki ļauj mums iepazīt un saprast, kāda bija tolaik sadzīve, varam redzēt formu, zīmējumus,” skaidro Rokpelne.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+