Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

Kā vērtējat valsts apmaksātās vēža skrīninga programmas efektivitāti?


LETALETA

Jānis Eglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists: 
”Vēža skrīningā, kas tika aizsākts jau 2009. gadā, iekļautas trīs onkoloģiskas lokalizācijas, no kurām divas – krūts vēža (sievietēm) un resnās un taisnās zarnas vēža (sievietēm un vīriešiem) – izplatības ziņā atrodas pirmajā piecniekā. Lai vēža savlaicīgas atklāšanas programmas būtu efektīvas, krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskajās pārbaudēs būtu jāpiedalās vairāk nekā 70% atbilstoša vecuma sieviešu, bet zarnu vēža skrīningā – ap 50% iedzīvotāju pēc 50 gadu vecuma. Lai gan valsts tērē naudu, tiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules, šobrīd Latvijas iedzīvotāju atsaucība ir ļoti zema. Piemēram, Skandināvijas valstīs, kur vēža skrīnings tiek veikts gandrīz trīsdesmit gadus, pierādīts, ka ar mamogrāfijas palīdzību mirstību no krūts vēža 50 – 69 gadu vecu sieviešu vidū iespējams samazināt par 25%. Citu alternatīvu skrīningam diemžēl nav.”

Mārcis Leja, gremošanas centra “Gastro” gastroenterologs:
 “Nevar gaidīt, ka ar tik niecīgu valsts ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā un izglītošanā par vēža profilaksi līdzdalība būs daudz augstāka. Pagājušajā gadā Latvijas Universitātes pētnieku grupa veica pilotprojektu, kas pierādīja, ka, mainot skrīninga organizēšanas sistēmu, iedzīvotāju atsaucību iespējams ievērojami palielināt. Projektā iegūtie dati tika iesniegti izvērtēšanai Veselības ministrijā. Uzskatu, ka jāmaina pati sistēma, tikai tad var gaidīt būtisku mirstības mazināšanos no onkoloģiskajām saslimšanām. Pats galvenais ir panākt, lai vēzis tiktu atklāts pirmajā vai vismaz otrajā stadijā. Šobrīd Latvijā diemžēl tas pārāk bieži tiek atklāts novēloti. Sliktāka situācija ir tikai Krievijā un Baltkrievijā.”

Dace Baltiņa, RAKUS izglītības daļas vadītāja, onkoloģe:
 “No vienas puses, ir labi, ka valsts kaut ko dara, mēģinot masveidā iesaistīt iedzīvotājus vēža agrīnā atklāšanas programmā. Tas, kāpēc atsaucība ir ļoti neliela, būtu jāpēta sociologiem. Arī Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati būtu jāvērtē kritiski. Varbūt viens cilvēks slēpto asiņu testu aizpilda katru gadu, bet cits – ne reizi. Un vēl – krūts vēža skrīnings aptver tikai sievietes no 50 līdz 69 gadiem, taču puse no krūts vēža pacientēm ir vai nu jaunākas, vai vecākas. Tā kā līdzdalība krūts vēža skrīningā ir tik maza un tajā piedalās tikai puse no potenciālajām krūts vēža slimniecēm, nedomāju, ka tuvākajā laikā saslimstības un mirstības rādītāji Latvijā varētu ievērojami uzlaboties. Uzskatu, ka liela kļūda ir arī tas, ka reģionos vairs nav speciālistu, kas veiktu vēža diagnostiku, pacientu uzskaiti un novērošanu, paliatīvo aprūpi.”

Lelde Poprocka, 
ģimenes ārste no Grobiņas:
 “Ar slēpto asiņu testiem zarnu vēža profilaksei strādāju jau četrus gadus. Pirmajā reizē, kad pacientam iedodu testu, daļa to aizpilda, bet daudzi atsakās, jo tas viņiem šķiet pārāk apgrūtinoši vai saka: “Es to negribu zināt! Kā Dievs būs lēmis, tā būs!” Otrajā un trešajā gadā no testa pildīšanas atsakās vēl vairāk pacientu. Līdzīgi ar NVD uzaicinājuma vēstulēm. Tās tiek izsūtītas centralizēti pēc deklarētās dzīvesvietas. Pirmkārt, tikai divas trešdaļas tiešām tur dzīvo. Vēl dažas izmet kopā ar reklāmas bukletiem, kurus bāž pastkastītēs. Otrkārt, vēstulē norādīts, ka izmeklējumu var veikt laika posmā līdz nākamās vēstules saņemšanai. Sievietes nospriež, ka vēl ir daudz laika, un noliek vēstuli malā. Ar speciālas datorprogrammas palīdzību redzu, kurām pacientēm šomēnes šī vēstule ir nosūtīta. Zvanu uz māju, jautāju, bet daudzas aizbildinās, ka aizmirsušas. Esmu ielikusi skrīninga nodrošināšanā tik daudz darba un pūļu, taču rezultāts nemaz nav iepriecinošs. Uzskatu, ka gan presei, gan televīzijai, gan Veselības ministrijai ļoti daudz būtu jārunā par to, ka tikai desmitā daļa cilvēka veselības ir atkarīga no ārsta. Viss pārējais – no veselīga dzīvesveida, no tā, cik labi viņš par sevi rūpējas.”

Fakti


Latvijā darbojas trīs vēža savlaicīgas atklāšanas (skrīninga) programmas.

2013. gada septiņos mēnešos zarnu vēža profilaktisko pārbaudi veica 6,3%, krūts vēža – 36,8%, bet dzemdes kakla vēža – 29,8% attiecīgā vecuma Latvijas iedzīvotāji.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+