Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
19. novembris, 2017
Drukāt

Valsts naftas rezervju konkursa intrigas: no partiju sponsoriem līdz Putina draugiem

Foto - Lauris Nagliņš/LETAFoto - Lauris Nagliņš/LETA

Ilustratīvs attēls

Uzņēmums “Gunvor”, kas vēl nesen piederēja tuvam Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugam, tagad tomēr ir saņēmis tiesības glabāt trešo daļu Latvijas degvielas rezervju. Šādu lēmumu pirmdien pieņēma Ekonomikas ministrija, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Ministrija tikai šonedēļ nonāca līdz gala lēmumam konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi, lai gan līgumiem bija jābūt noslēgtiem jau jūlija sākumā. Konkursu šoreiz apvijuši pat vairāki skandāli – gan aizdomas par politisku pretimnākšanu sponsoru interesēm, gan bažas par valsts drošības riskiem, un pēdējās bija saistītas tieši ar “Gunvor”.

Eiropas Savienības direktīva Latvijai liek veidot naftas produktu – benzīna un dīzeļdegvielas – rezerves, kas atbilst 90 dienu importa daudzumam. Tās uzglabā konkursā izvēlēti komersanti. Valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā uzvarētāji apņēmušies Latvijai pārdot naftas produktus vajadzīgajā daudzumā. Ekonomikas ministrija (EM) bija aprēķinājusi, ka no šī līdz nākamā gada vidum nepieciešamais degvielas rezervju apjoms ir gandrīz 340 tūkstoši tonnu, un jau martā paziņoja, ka konkursā pieteikušies 13 pretendenti. Tomēr tikai augusta vidū iepirkuma komisija nolēma slēgt līgumu ar 11 kompānijām. Starp tām neiekļuvušais koncerns “Vitol” to apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas savukārt septembra beigās aizliedza ministrijai slēgt līgumu un lika novērst iepirkumā konstatētos pārkāpumus.

Tagad komisijas vadītājs, EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks atzīst, ka, lai gan IUB norādījumi bija visai skaidri, gala lēmums pieņemts tikai nupat – novembra vidū: ,,No vienas puses, tie bija skaidri, no otras puses – mēs turpinājām sarakstīties ar IUB par to, kāda dokumentācija mums būs nepieciešama, lai pieņemtu gala lēmumu. Tiklīdz kā mēs saņēmām gan no IUB, gan no komersantiem papildu informāciju par nodokļu nomaksu ārvalstu komersantam, tā mēs arī pieņēmām šo te lēmumu. Tie šajā gadījumā ir bijuši objektīvi apstākļi…”

Jaunajā EM lēmumā par konkursa uzvarētājiem pasludinātas 9 kompānijas: SIA “PIRMAS”, UAB “Okseta”, UAB “Baltic Petroleum”, SIA “Circle K Latvia”, AS “Ventbunkers”, “Hartree Partners (UK) Limited”, SIA “RDZ Energy”, “Gunvor SA” un “Vitol SA”.

Starp tām vairs nav SIA “Orlen Latvija”, jo IUB uzskatīja, ka iepriekš tā nepamatoti atzīta par atbilstošu konkursa nolikumam. “Orlen Latvija” īpašumā tobrīd nebija piedāvāto 100 tūkstošu tonnu naftas produktu, tāpēc uzņēmumam vajadzēja iesniegt bankas apliecinājumu, ka tam kontā ir pietiekami naudas vai arī – ka banka ir gatava dot kredītu. Tomēr uzņēmums bankas garantiju neiesniedza. Tā vietā tas paziņoja, ka plāno iegādāties degvielu no radniecīgās Lietuvas kompānijas un iesniedza “Orlen Lietuva” galvojumu par savām spējām. EM uzskatīja, ka ar to pietiek, taču iepirkumu uzraugi secināja, ka, to pieļaujot, nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips pret citiem pretendentiem.

“Orlen Latvija” pārstāvji “de facto” intervijai nepiekrita, tomēr iznākumā vaino nesaprotami uzrakstīto nolikuma punktu, bet kādu īpašu pretimnākšanu no EM puses noliedz. No ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) teiktā gan noprotams, ka tāda ir bijusi: ,,Mums bija viens ļoti labs piedāvājums, bet savukārt iesniedzējs nebija iesniedzis dokumentus noteiktā kārtībā. Mēs redzējām, ka mēs varējām būtiski ietaupīt valsts līdzekļus, un tātad mēs virzījām šo jautājumu skatīšanai IUB, diemžēl IUB šo te neabalstīja ..” Vaicāts, vai runā par “Orlen Latvija”, ministrs norāda, ka tas jāvaicā komisijai: “Katrā ziņā nāca komisijas vadītājs pie manis ar situācijas izklāstu, un es atbalstīju to, ka viņi dodas, ka viņi mēģina tomēr šo situāciju risināt, un tomēr IUB neredzēja iespēju.”

“Orlen Latvija” uzvara konkursā būtu izdevīga arī Latvijas bagātāko cilvēku desmitniekā iekļautajam Kurzemes miljonāram Argodam Lūsiņam, kurš pēdējo piecu gadu laikā “Vienotībai” noziedojis kopumā 45 tūkstošus eiro. Ar viņu saistīto uzņēmumu grupā ietilpstošā Saldus naftas bāze ir viena no vietām, kur “Orlen Latvija” glabātu degvielas rezerves. Par ziedojumu piesaisti atbildīgais “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars “de facto” kategoriski noliedza, ka būtu ar Lūsiņu runājis dažu pēdējo gadu laikā, un politikas kuluāru runas par iespējamu “Orlen” lobēšanu Ekonomikas ministrijā nosauca par pilnīgām muļķībām.

Pats uzņēmējs garās sarunās neielaidās. Vaicāts, vai ir runājis ar kādiem politiķiem par “Orlen”, Lūsiņš attrauca: “Es jums teicu – par ziedojumiem mēs… Tā ir privāta lieta. Un mēs runājam tikai par to, par ko runājam. Paldies jums mīļš, uz redzēšanos!”

Cita rakstura diskusijas izraisīja pretendents, kurš palicis uzvarētāju sarakstā. Ar Šveices kompāniju “Gunvor SA” paredzēts slēgt līgumu par 120 tūkstošiem tonnu naftas produktu glabāšanu Nīderlandē – “Gunvor” grupai piederošajā terminālī Roterdamas ostā.

Starp “Gunvor” īpašniekiem ilgus gadus bija Krievijas miljardieris Genādijs Timčenko, kurš pēdējos gados vairs nenoliedz, ka ir sens Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa. Žurnāls “Time” viņu savulaik nodēvēja par vienu no Putina “džudo draugiem”. Starptautiskajos medijos vairākkārt pausti minējumi, ka arī pats Putins esot slēpts “Gunvor” līdzīpašnieks. 2014.gada pavasarī, vienu dienu pirms nonākšanas ASV sankciju sarakstā, Timčenko savas “Gunvor” daļas vismaz formāli pārdeva firmas līdzīpašniekam, zviedram Torbjornam Tornkvistam.

Bez iespējamās saistības ar Kremli “Gunvor” grupa šogad ierauta arī citos skandālos. Godalgotā Zviedrijas radio pētījumā tika izteiktas aizdomas par kompānijas iesaisti naftas kontrabandā un augsta līmeņa korupcijā Baltkrievijā. Savukārt Šveicē bāzēta nevalstiskā organizācija izpētījusi “Gunvor” darbinieku izteiktos kukuļu piedāvājumus Kongo amatpersonām. Izmeklēšanu par to veic arī Šveices ģenerālprokuratūra, kas pēta arī tieši “Gunvor SA” darbību.

“de facto” vaicāja valsts drošības iestādēm, kāda veida riskus tās saskatīja faktā, ka Latvijas degvielas rezerves varētu glabāt šāds uzņēmums. “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir sniedzis Ekonomikas ministrijai atzinumu par Jūsu minēto jautājumu. Ņemot vērā to, ka atzinumam ir noteikts aizsargājamas informācijas statuss, sīkāki komentāri sniegti netiks,” atbildēja SAB pārstāve Iveta Maura. Arī Drošības policija līdzīgi norādīja: šajā jautājumā publiskus komentārus diemžēl sniegt nevarēs.

Nedaudz atklātāks bija Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS): “Konkurss ir bijis, pie tam tas ir iekavējies, ņemot vērā domstarpības, kādas vispār bija. Mēs izvēlējāmis ceļu diversificēt riskus un nevis vienu vai divas kompānijas, bet, kā pieminējāt, deviņas. Un visi šie deviņi uzņēmumi pēc Ekonomikas ministrijas informācijas drošības struktūrās mūsu arī pārbaudīti, lai nebūtu nekādu apdraudējumu valstij. Nav negatīvu signālu. Ja tāds būtu saņemts, tad mēs, protams, nekavējoties acīmredzot kaut ko lemtu. Nu, tāda apdraudējuma mums šobrīd nav indikācijas.”

Ekonomikas ministrs atzīst, ka bija partijas biedri, kas viņu aicinājuši pieņemt politisku lēmumu un izslēgt “Gunvor” no konkursa, taču šobrīd tas neesot bijis iespējams. “Izvērtējot šo situāciju, mēs uzskatām, ka daudz labāk to būtu darīt citā procedūrā. Īpaši ņemot vērā šos ģeopolitiskos kontekstus, mums ir jābūt pietiekami drošiem, kādā veidā tas notiek, un mēs diezgan drīz nāksim uz Ministru kabinetu ar piedāvājumu to darīt savādāk,” sola Ašeradens.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+