Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Valsts pārvaldē turpina pieaugt prettiesiski veiktie avansu maksājumi (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Pagājušajā gadā turpinājuši palielināties valsts pārvaldē prettiesiski un ekonomiski nepamatoti veiktie avansa maksājumi, revīzijās par ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu 2014.gada pārskatu pareizību secinājusi Valsts kontrole (VK).

Laikā, kad tiek runāts par budžeta konsolidāciju un līdzekļu trūkumu, ir virkne institūciju, kurām šo līdzekļu gada nogalē ir daudz, un tiek veikti nepamatoti avansa maksājumi, šodien žurnālistiem sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ja 2012.gadā prettiesiski un ekonomiski nepamatoti avansa maksājumi bijuši 0,4 miljonu eiro apmērā, pēc gada to apjoms pieaudzis līdz 2,54 miljoniem eiro, savukārt pagājušajā gadā tie sasnieguši 2,76 miljonus eiro. Valsts kontrole uzskata, ka tas liecina par trūkumiem budžeta veidošanas procesā un budžeta īstermiņa plānošanas nepilnībām.

Piemēram, 1,77 miljoni eiro bijuši valsts uzņēmumu (Latvijas Radio un Latvijas Televīzija) rīcībā palikuši avansā samaksāti valsts budžeta līdzekļi, kas bija noteikti konkrētām vajadzībām 2014.gadā. Daļa no līdzekļiem bija tādi, kas piešķirti no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, minēja Krūmiņa.

Vēl 514 000 eiro apmērā ir veikti līgumos neparedzēti vai neobligāti noteikti avansa maksājumi. Izdarot grozījumus noslēgtajos līgumos, ir veikti avansa maksājumi vismaz 229 000 eiro apmērā. Savukārt 55 000 eiro apmērā ir veikti avansa maksājumi par vēl neizpildītiem pasūtījumiem, bet 195 000 eiro apmērā veikti nodokļu avansa maksājumi, lai gan tie bija veicami tikai nākamajā gadā.

Krūmiņa atzina, ka revīzijas laikā konstatēts – uzskaites un grāmatvedības jautājumi lielākajā daļā ministriju ir kārtībā. Pozitīvi atzinumi ir sniegti visām ministrijām, izņemot Kultūras ministriju.

Kopumā valsts pārvaldei ir sniegti 68 ieteikumi, no tiem septiņi ar paaugstinātu prioritāti. Salīdzinājumā ar 2013.gadu ieteikumu skaits ir samazinājies par 58%.

Valsts kontrole revīzijās pārbaudīja ministriju un centrālo valsts iestāžu 2014.gada pārskatus. Pagājušajā gadā, veicot revīzijas par 2013.gada pārskatiem, VK secināja, ka valsts pārvaldē ir atgriezusies nelietderīga līdzekļu tērēšana.

Savukārt, izvērtējot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā budžeta izlietojumu, Valsts kontrole secinājusi, ka ministrijas turpinājušas šos līdzekļus izlietot citām vajadzībām, atzina Krūmiņa.

Kā spilgtāko piemēru viņa minēja Ārlietu ministriju, kurai atvēlēta vairāk nekā puse no prezidentūrai piešķirtajiem līdzekļiem. Piemēram, Krievijā ir izremontēts vēstniecības policistu dzīvoklis, pirktas automašīnas vēstniecībām Japānā, Norvēģijā, Baltkrievijā un citur. Tāpat arī ir iegādātas mēbeles, elektropreces un citas lietas, kuru iegādei līdzekļi nebūtu jāņem no prezidentūrai paredzētā budžeta.

Tāpat Valsts kontroles ieskatā bez pamatota un detalizēta izvērtējuma Ārlietu ministrija ir vienojusies par nomas maksas palielinājumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā. Tādējādi ir samaksāts par 169 000 eiro vairāk, nekā ir faktiskie apsaimniekošanas izdevumi.

Arī citas ministrijas un iestādes prezidentūrai piešķirtos līdzekļus tērējušas citām vajadzībām. Ir piešķirtas prēmijas, iegādāti jauni telefoni cilvēkiem, kas nav saistīti ar prezidentūru, Valsts kanceleja ir nomainījusi logus vienai no Ministru kabineta zālēm, bet Zemkopības ministrija ir remontējusi konferenču zāli.

Piecos resoros 32 000 eiro apmērā ir izmaksātas prēmijas un naudas balvas, no šīs summas vislielākā – 11 000 eiro – izmaksāta Kultūras ministrijā. Darba vietu iekārtošanai no prezidentūras budžeta tērēti 13 000 eiro, no tiem 9000 – Iekšlietu ministrijā.
Revidenti secinājuši, ka prezidentūras vajadzībām piešķirtie līdzekļi ir tērēti pamatfunkciju nodrošināšanai.

Tomēr ir arī labie piemēri – Veselības ministrija un Tieslietu ministrija bijušas apzinīgākas ar šo līdzekļu tērēšanu.

“Jūnija beigās Latvija nodos prezidentūras grožus Luksemburgai, un tad mēs varēsim redzēt pilnu ainu par tēriņiem un to atbilstību šim projektam,” solīja Krūmiņa. Viņasprāt, valdībai būtu jāizdara secinājumi par budžeta plānošanas procesu un līdzekļu izlietošanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kur tad Godmana piezīmju grāmatiņa ?

Draugiem Facebook Twitter Google+