Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. marts, 2013
Drukāt

Vēl neatbalsta “Liepājas metalurgu”


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valdība nepiešķirs atbalstu Liepājas metalurģijas uzņēmumam “Liepājas metalurgs” un sagaida lielāku uzņēmuma akcionāru līdzdalību tā problēmu risināšanā. 


“Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu AS “Liepājas metalurgs” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā,” vakar pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš norādīja, ka par kādu pozitīvu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu varētu lemt tikai tad, ja uzņēmumam būtu skaidrs biznesa plāns vai tiktu piesaistīts stratēģisks investors. Patlaban “Liepājas metalurga” iesniegtais rīcības plāns tikai atliek problēmas, bet mudina pārējos kreditorus rīkoties.

Plašāka informācija par ziņojuma saturu netika sniegta, jo tas satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Valsts kasē iepriekš informēja, ka “Ernst&Young Baltic” “Liepājas metalurgā” nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.

AS “Liepājas metalurgs” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins pēc valdības sēdes paziņoja, ka nav redzējis valdības cietu apņemšanos pieņemt drosmīgus un neordinārus lēmumus “Liepājas metalurga” atbalstam.

“Var jau strādāt, kā mūsu biznesa plānā rak-stīts, taču skaitļi šajā plānā katru dienu mainās, tāpēc par atbalstu jālemj pēc iespējas ātrāk,” viņš sacīja.

Zaharjins vēlētos, lai tiktu izveidots “kreditoru klubs”, kurā būtu gan “Latvenergo”, gan Valsts kase, taču arī “Liepājas metalurgam” tur būtu jāpiedalās ar balsstiesībām. “Esam gatavi strādāt ar visiem kreditoriem, taču lēmums jāpieņem nekavējoties,” norādīja Zaharjins.

Ir jāmaina visa esošā AS “Liepājas metalurga” vadība, un tikai tad uzņēmumu izdosies izglābt no krīzes, pēc uzklausīšanas valdības sēdē žurnālistiem sacīja “Liepājas metalurga” akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš norādīja, ka laika uzņēmuma glābšanai ir palicis ļoti maz. Viņš ir gatavs palīdzēt izvest uzņēmumu no krīzes, taču ar nosacījumu, ka uzņēmumu vairs nevada esošā vadība

“Liepājas metalurga” valdībā iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS “Latvenergo” saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Publiskoto informāciju, ka “Latvenergo” saņemto preču kredīta atmaksu “Liepājas metalurgam” varētu atlikt, “Latvenergo” nekomentē, taču arī nenoliedz, skaidrojot, ka “līdz šim brīdim AS “Liepājas metalurgs” ir pildījusi līguma nosacījumos paredzēto un pašlaik notiek sarunas starp AS “Liepājas metalurgs” un tā kreditoriem.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu “Liepājas metalurga” sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku “Unicredit”. Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai “Unicredit”, kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai “Unicredit” garantējusi valsts. Šā gada 25. janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

“Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. “Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,” intervijā “Vesti segodņa” norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

 

Fakti

“Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2012. gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011. gadā.

Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011. gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

“Liepājas metalurga” mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012. gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011. gadā.

Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011. gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+