Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. februāris, 2013
Drukāt

Vērtēs, lai tiešmaksājumi nenonāktu pie “dīvāna zemniekiem”

Foto - LETAFoto - LETA

2013.gada platību maksājumu sezonā Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs, aģentūru BNS informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

“Veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdu gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kas apliecina, ka pretendents ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajos lauksaimniecības zemes hektāros. Piemēram, informāciju par rīcībā esošo lauksaimniecības tehniku, apmaksātus rēķinus vai kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas vai minerālmēslu iegādei vai saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem,” norādīja Muceniece.

ZM pārstāve atgādināja, ka lauksaimnieks ir persona, kas ražo vai audzē lauksaimniecības produktus, ieskaitot ražas vākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai veic zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības veikšanu zālājos un sniegtu īpašu ieguldījumu zālāju uzturēšanā ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī, no šā gada tiks piemērota laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu zālāju platībās. Saimniecībai, iesniedzot platību maksājumu iesniegumu, būs jānodrošina lauksaimniecības dzīvnieku blīvums – 0,2 liellopu vienības uz vienu zālāju hektāru, ja saimniecības kopējā lauksaimniecības zemes platība būs 50 hektāru vai vairāk un ja zālāju īpatsvars būs 50% vai vairāk. Muceniece norādīja ‒ ja netiks nodrošināta prasības izpilde, atbalsta saņēmējiem būs jārēķinās ar tiešo maksājumu un mazāk labvēlīgo apvidu maksājuma apmēra samazinājumu. Plānots, ka prasība netiks attiecināta uz platībām, kuras izmanto sēklaudzēšanai, realizācijai paredzētas lopbarības ieguvei, kā arī prasība netiks attiecināta uz saimniecībām, kas mazākas par 50 hektāriem. Šī prasība gan vēl ir jāapstiprina valdībā, piebilda Muceniece.

“Raugoties nākotnē – tiešo maksājumu regulas priekšlikums nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam paredz papildu kritērijus, lai nodrošinātu maksājumu novirzīšanu aktīvajiem lauksaimniekiem,” informēja Muceniece.

Viņa atzina, ka pašlaik vēl turpinās diskusijas par regulas priekšlikumu, bet ir paredzams, ka aktīva lauksaimnieka kritēriji tiks attiecināti uz ikvienu personu, kas saņems tiešos maksājumus vairāk nekā 1000 eiro apmērā un maksājumi netiks piešķirti tām personām, kurām lauksaimnieciskā aktivitāte nav galvenais saimniecības darbības veids. Aktīva lauksaimnieka nosacījuma izpilde būs nozīmīga, gan lai sākotnēji piešķirtu maksājumu tiesības, gan arī lai lemtu par tiesībām saņemt tiešos maksājumus katru gadu.

Jau vēstīts, ka lauksaimnieki nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2014.‒2020.gadam kopumā tiešmaksājumos saņems 1,514 miljardus eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+